Hofmana stāsti (Les contes d'Hoffmann) — Žaka Ofenbaha franču opera (1881)
Uzzini par Žaka Ofenbaha operu "Hofmana stāsti" (Les contes d'Hoffmann) — 1881. gada Parīzes pirmizrāde, dramatiskas ainas, mūzika, mistika un klasiskā operas mantojums.
Les contes d'Hoffmann (Hofmana stāsti) ir franču opera. Tai ir prologs, trīs cēlieni un epilogs. Mūziku sarakstījis Žaks Ofenbahs. Libretu sagatavoja Žils Berbjē un Mišels Karē, tie balstās uz E.T.A. Hofmaņa stāstiem — īpaši uz lugām un prozatekstiem, piemēram, "Der Sandmann" un "Die Geschichte vom verlorenen Spiegelbilde". Pirmo reizi opera tika izrādīta 1881. gada 10. februārī Parīzē.
Opera bija pēdējais un, iespējams, izcilākais Ofenbaha darbs. Kad viņš nomira 1880. gadā, darbs vēl nebija pilnībā pabeigts. Galīgo partitūru pabeidza Ernests Žiro (Ernest Guiraud). Žiro arī uzrakstīja rečitatīvus, jo sākotnēji darbs bija domāts kā opēra-komiska ar runātajiem dialogiem, taču pēc Ofenbaha nāves tika izlemts aizstāt dialogus ar dziedātiem recitatīviem. Darbs uzreiz guva plašus panākumus, un tā popularitāte saglabājusies līdz mūsdienām.
Sižets īsumā
Opera izmanto rāmja stāstījuma paņēmienu: prologā dzejnieks Hofmans draugu lokā stāsta par savām mīlestībām un negadījumiem. Turpmākajos trīs cēlienos viņš atklāj trīs galvenās epizodes — attiecības ar mechanisko lēdiju Olimpu, ar traģisko dziedātāju Antoniju un ar vilinošo dāmu Giuljetu — katrā no tām nostādot pretī tam paša ļaundara dažādās maskās (piem., Lindorfa, Kopēlija, Dapertū). Epilogs atgriež skatītāju pie sākotnējā vakara un parāda, ka Hofmana kaislības un ilūzijas viņu pārņem līdz traģiskam iznākumam.
Personāži un balss tipu īss apraksts
- Hofmans — tenor; stāstītājs un galvenais varonis.
- Olimpa — koloratūra soprāns; mehāniskā lelle (Doll Song kā spožs koloraturas paraugs).
- Antonija — liriskā soprāns; traģiska mīlestība un dziedātāja ar emocionāli spēcīgu partiju.
- Giuljeta — parasti mezzosoprāns vai spēcīga soprāns; sirēna apburošā balss un baritona/tenora erotiskais kontrasts.
- Stella — soprāns; prologa/epiloga mīlestības objekts.
- Lindorfs / Kopēlijs / Dapertū / Dr. Miracle — baritons; ļaundara maskas, kas pārstāv to pašu ļauno spēku dažādās epizodēs.
Mūzika un stils
Les contes d'Hoffmann apvieno opēras, opēras-komiskas un fantāzijas elementus. Ofenbahs, kurš bija pazīstams galvenokārt ar operetēm, šeit apvieno melodisku vieglumu ar dramatisku dziļumu un krāšņu orķestrāciju. Opera ietver virkni atmiņām paliekošu numuru, no kuriem īpaši izceļas:
- Olimpas "doll song" — koloraturā skaņdarba paraugs, kas demonstrē tehniku un komisku efektu.
- Barcarolle ("Belle nuit, ô nuit d'amour") — slavenā dueta forma, kas bieži tiek izcelta kā viena no operas vispopulārākajām melodijām.
- Antonijas līnijas un emocionāli noslogotie aizziedi, kas liek izcelt lirisku dramatisma pusi.
Orķestrācija ir raksturīga franču romantismam — krāsaina, eleganta, bieži izmantojot harpju, kokļu un kokaļu krāsu efektus barcarolē un citos numuros.
Versijas un izpildījums
Sakarā ar to, ka Ofenbahs nepabeidza darbu, pastāv vairākas redakcijas un izpildījuma tradīcijas: dažas versijas atgriež runāto dialogu, citas izmanto Žiro radītos recitatīvus. Tāpat pastāv atšķirības partitūras secībā, cēlienu grupējumā un skatuves numuru iekļaušanā vai izgriešanā. Mūsdienu izrādes parasti izmanto teksta un mūzikas kombināciju, kuru veidojis Guiraud, tomēr daži režisori un mūziķi cenšas atjaunot Ofenbaha sākotnējo dauzumu un fragmentus, izmantojot dažādas kritiskas izdevumu versijas.
Vēsture un ietekme
Premjera veiksmīgā uzņemšana nostiprināja Ofenbaha reputāciju kā komponista, kas spēj apvienot vieglu melodiju ar dziļu dramatiku. Opera kļuva par kanonisku darbu franču operas repertuārā un tiek regulāri iestudēta pasaules vadošajos opernamos. Tā ir iedvesmojusi dažādas skatuves interpretācijas — no klasiskiem 19. gadsimta iestudējumiem līdz modernām, simboliskām un vizuāli provokatīvām versijām.
Notikumi, ieraksti un adaptācijas
Ir daudz ievērojamu ierakstu un videoierakstu gan periodisku, gan modernu interpretāciju izpildījumā. Opera ir bieži adaptēta arī kino un baleta formātos, kā arī tiek izmantota dažādos kultūras projektos, pateicoties tai piemītošajai fantāzijai un daudzslāņainībai.
Nozīme mūzikas vēsturē
Les contes d'Hoffmann tiek uzskatīta par Ofenbaha māksliniecisko virsotni — darbs, kas pārcēla viņa talantu no gaišas operetes uz nopietnu, dramaturģiski bagātu opusi. Tā joprojām ir viens no publikas iemīļotākajiem un scēniski interesantākajiem darbiem operas repertuārā.
Galvenās rakstzīmes
- Hoffmann - tenors
- Olimpija - soprāns
- Antonija - soprāns
- Džuleta - soprāns
- Stella - soprāns
- Dr Miracle - bass
- Dapertutto - bass
- Coppélius - bass
- Lindorf - bass
- Nicklaus - mecosoprāns
- Spalanzani - tenors
- Vislabāk būtu, ja četras soprāna lomas dziedātu viens dziedātājs, tāpat kā četras basa lomas, jo tās ataino divu tēlu dažādus aspektus.
Meklēt