Les Six — 'Seši': franču komponistu grupa un tās mūzikas iezīmes

Les Six (izrunā "Le sees") franču valodā nozīmē "Seši". Les Six bija sešu franču komponistu grupa, kas draudzējās ap 1920. gadu. Tolaik viņi bija jauni, un viņiem bija daudz kopīgu ideju par mūziku. Komponists Ēriks Satī viņus nosauca par "Les Nouveaux Jeunes", bet pēc tam kāds vīrs vārdā Anrī Kolejs (Henri Collet) kādā rakstā viņus nosauca par "Les Six", un pēc tam šis nosaukums vienmēr tika lietots. Grupa nebija formāla mūzikas skola ar manifestu — tā drīzāk bija estētisks un draudzības atzars, kas apvienoja komponistus ar līdzīgām nosliecēm.

Mūzikas pamatidejas un iezīmes

Savā mūzikā viņi centās atšķirties no Riharda Vāgnera un citiem romantiskās mūzikas komponistiem, kā arī no Debisī un Ravēla, kuri rakstīja impresionisma mūziku. Viņi arī vēlējās rakstīt vienkārši, nevis izmantot sarežģītus ritmus kā Stravinskis vai divpadsmit toņu mūziku kā Arnolds Šēnbergs. Daudzi viņu skaņdarbi bija diezgan īsi. Viņiem patika spēcīga, vīrišķīga mūzika, īpaši džezs.

Raksturojošas iezīmes:

• Skaitāmība un skaidra forma — skaidrība pret romantisko pārpildījumu.
• Brevity — daudzas kompozīcijas ir īsas, koncentrētas un melodiskas.
• Radoša ietekme no populārās mūzikas un džeza: ritmi, skaniskie efekti un tonālās kombinācijas.
• Sarkasms, humors un kabarē estētika — daži darbi izmanto teatrālus un satīriskus elementus.
• Nevienmērīga solidaritāte — grupas locekļi bieži sadarbojās, bet drīz vien izveidoja savus individuālos stilus.

Kas bija šie seši komponisti?

• Georges Auric (1899–1983) — rakstīja daudz sceniskās un kinematogrāfiskās mūzikas; pazīstams arī ar šarmantām, melodiskām kompozīcijām un aktīvu darbu kino nozares jomā.
• Louis Durey (1888–1979) — agrīnais grupas biedrs, kura stils bija vairāk tradicionāls un zināmā mērā atšķīrās no citiem; vēlāk izteica politiskas pārliecības un samērā reti bija centrā.
• Arthur Honegger (1892–1955) — pazīstams ar enerģiskiem orķestra darbiem, piemēram, "Pacific 231", kā arī ar kantātēm un oratorijām; viņa mūzikā jūtama dramatiskā enerģija un industriāla dinamika.
• Darius Milhaud (1892–1974) — ļoti produktīvs komponists, kurš ietekmējās no džeza un dīvainām harmonijām; pazīstamākie darbi — balets "La création du monde" un sarcazmisku, krāsainu klavieru un orķestra skaņdarbu sērijas.
• Francis Poulenc (1899–1963) — talantīgs melodists, kurš rakstīja gan vieglus kabarētus, gan nopietnas kantātes un operas; pazīstams ar elegantu melodiju, humora izjūtu un lirisku dziļumu.
• Germaine Tailleferre (1892–1983) — vienīgā sieviete grupā, ar elegantu, skaidru stila izjūtu; rakstīja klavierdarbus, kameru mūziku un scēniskus darbus ar piemīlīgu melodisku manieri.

Sadarbības un svarīgākie projekti

Les Six locekļi reizēm strādāja kopā vai piedalījās kopīgos izdevumos. Piemēram, pastāv dažādas kopdarbu iniciatīvas un albumi, kur katrs no komponistiem sniedz savu gabalu. Viņu kopdarbi un tautsaimnieciskas sadarbības iezīmēja grupas laikmeta garu — tie apkopoja jaunrades noskaņu un vēlmi eksperimentēt ar formu, humoru un populārā stila elementiem.

Ietekme un mantojums

Pat ja "Les Six" kā grupa ilgi neuzturējās kopā — daudzi no viņiem drīz izveidoja savu personīgo stilu — viņu ietekme uz 20. gadsimta franču mūziku bija jūtama. Viņi veicināja pāreju no impresionisma uz jaunu skaidrību un mazuformas izteiksmi, ieviesa populāras un džeza nianses klasiskajā repertuārā un iedvesmoja nākamās paaudzes komponistus meklēt vienkāršību, skaidrību un tiešu izteiksmi. Les Six mantojums ir gan atsevišķu izcilu darbu katalogs, gan ideja par mūziku kā dzīves, teātra un populārā stila satikšanos.

Meklēt pēc burta