Les Six
Les Six (izrunā "Le sees") franču valodā nozīmē "Seši". Les Six bija sešu franču komponistu grupa, kas draudzējās ap 1920. gadu. Tolaik viņi bija jauni, un viņiem bija daudz kopīgu ideju par mūziku. Komponists Ēriks Satī viņus nosauca par "Les Nouveaux Jeunes", bet pēc tam kāds vīrs vārdā Anrī Kolejs (Henri Collet) kādā rakstā viņus nosauca par "Les Six", un pēc tam šis nosaukums vienmēr tika lietots.
Savā mūzikā viņi centās atšķirties no Riharda Vāgnera un citiem romantiskās mūzikas komponistiem, kā arī no Debisī un Ravēla, kuri rakstīja impresionisma mūziku. Viņi arī vēlējās rakstīt vienkārši, nevis izmantot sarežģītus ritmus kā Stravinskis vai divpadsmit toņu mūziku kā Arnolds Šēnbergs. Daudzi viņu skaņdarbi bija diezgan īsi. Viņiem patika spēcīga, vīrišķīga mūzika, īpaši džezs.
Šie seši komponisti ilgi neuzturējās kopā, jo drīz vien izveidoja savu personīgo stilu.
Dalībnieki
- Žoržs Auriks (Georges Auric, 1899-1983) rakstīja daudz ritmiskas mūzikas, kurā bija daudz enerģijas. Viņš rakstīja mūziku filmām.
- Luijs Durejs (Louis Durey, 1888-1979) nevēlējās sekot modei. Viņš izmantoja tradicionālos kompozīcijas veidus un rakstīja savā, personīgajā veidā.
- Artūram Honegeram (1882-1955) patika kamermūzika un simfonija. Viņa populārajā skaņdarbā "Klusais okeāns 231" aprakstīts brauciens ar vilcienu pa Kanādas Klusā okeāna dzelzceļu.
- Dariušs Miljo (Darius Milhaud, 1892-1974) bija ļoti talantīgs komponists, kurš rakstīja dažādos stilos. Dažās viņa skaņdarbos izmantota bitonalitāte un politonalitāte (rakstīšana divās vai vairākās tonalitātēs vienlaicīgi. Viņa mīlestība pret džezu ir dzirdama tādos populāros skaņdarbos kā Le Boeuf sur le Toit, ko viņš dēvēja par kino simfoniju.
- Francis Poulenc (1899-1963) bija slavenākais no šiem sešiem komponistiem. Viņš turpināja rakstīt stilā, kas bija līdzīgs 20. gadsimta 20. gadu mūzikai. Daudzus viņa skaņdarbus bieži atskaņo arī mūsdienās, piemēram, Gloriju, baletu Les Biches, dažus kamermūzikas darbus un daudzas dziesmas.
- Žermēna Tailleferē (Germaine Tailleferre, 1892-1983) bija vienīgā sieviete šajā grupā. Viņai patika izmantot deju ritmus. Viņa bija vienīgā Les Six dalībniece, kas ieguva Parīzes konservatorijas diplomu. Viņa mīlēja bērnus un dzīvniekus un uzrakstīja daudz darbu par tiem. Viņa rakstīja arī operas, koncertus un daudzus skaņdarbus klavierēm.
Pēc 1920. gada
Patiesībā tikai 1920. gadā visi seši komponisti bija kopā. Viņus visus bija iedvesmojuši Žans Kokto un Ēriks Satī. Līdz 1921. gadam Luī Durejs jau bija pametis grupu. Les Six turpināja būt saistīti ar franču mūzikas stilu aptuveni no 20. gadsimta 20. gadiem. Viņi joprojām palika draugi un mēdza apmeklēt bāru "La Gaya", kas kļuva par Le Boeuf sur le Toit ("Vols uz jumta") - Miljo baleta nosaukums. Grupa kopā izdeva klavieru skaņdarbu albumu "Album des Six". Pieci grupas dalībnieki kopā strādāja pie mūzikas Kokto darbam "Les Mariés de la Tour Eiffel".
Nosaukums "The Six" bija atsauce uz krievu komponistu grupu, kas bija pazīstama kā "The Five".
