Luijs Dirē — franču komponists, Les Six loceklis (1888–1979)

Luijs Dirē (1888–1979) — franču komponists, Les Six loceklis, antifašists un komunists; daudzveidīga mūzika — dziesmas, kamermūzika un koris, kas spēcīgi ietekmēja 20. gadsimta mūziku.

Luijs Dirē (Louis Durey, dzimis 1888. gada 27. maijā Parīzē, miris 1979. gada 3. jūlijā Sen-Tropē, Francijā) bija franču komponists. Viņš bija vecākais, bet, iespējams, vismazāk pazīstamais no sešiem komponistiem, kurus dēvē par Les Six. Dirē mūzikā izcēlās ar vienkāršāku, skaidrāku izteiksmi salīdzinājumā ar romantisma mantojumu un ar skaidru interesi par dziedājamību un tekstu nesaistītu mūzikas funkciju.

Agrīnā dzīve un pašmācība

Luijs Durejs bija uzņēmēja dēls. Viņam nebija ne jausmas, ka viņš vēlas kļūt par komponistu, līdz viņš noklausījās Kloda Debisī operu "Pelēass un Melizanda". Toreiz viņam jau bija 19 gadi. Viņš pats mācījās komponēt — daudz lasīja, analizēja citu autoru partitūras un pilnveidoja tehniku, izmēģinot dažādas formas un žanrus. Tā kā viņam bija ierobežota oficiāla konservatorijas izglītība, viņa ceļš uz profesionālu radošo darbību bija netiešs un pašmācības raksturs atstāja nospiedumu arī viņa stilā.

Les Six un radošā sadarbība

1920. gadā Durejs kļuva par grupas Les Six biedru. Tomēr viņš nepiedalījās viņu kopīgi 1921. gadā sarakstītajā mūzikā Les Mariés de la Tour Eiffel. Žanu Kokto tas ļoti kaitināja. Les Six bija kolektīvs, kurā bija arī autori kā Darius Milhaud, Francis Poulenc, Arthur Honegger, Georges Auric un Germaine Tailleferre; kopā tie pārstāvēja noteiktu sociālu un estētisku reakciju pret impresionismu un vācu romantismu, taču katram no viņiem bija atšķirīga radošā valoda — Durejam šajā kontekstā bija savdabīga, neatkarīga balss.

Politiskā angažētība un Otrā pasaules kara laiks

Durejs sāka interesēties par kreiso politiku un vēlāk iestājās Komunistiskajā partijā. Otrā pasaules kara nacistu okupācijas gados viņš sadarbojās ar Francijas pretošanās kustību un rakstīja antifašistiskas dziesmas. Viņa politiskās pārliecības un atklātā kritika pret dažām institūcijām padarīja viņu par pretrunīgu figūru mūzikas dzīvē — pēc kara viņam bija spēcīgas komunistiskās idejas, kas dažkārt nostādīja viņu ārpus galvenajiem koncertzāļu un izdevniecību apriti.

Pēc kara Durejs turpināja politiski orientētu darbību arī kultūras jomā. 1950. gadā viņš ieguva mūzikas kritiķa darbu komunistu laikrakstā Parīzē, kas deva viņam platformu izteikt ideoloģiskas un muzikālas domas, taču vienlaikus ierobežoja viņa izplatību masu kultūras apritē ārpus kreisā spektra.

Mūzika un radošais mantojums

Savas dzīves laikā viņš sarakstīja daudz mūzikas, taču bija daudzi gadi, kad viņš neko nerakstīja. Viņš komponēja dziesmas, kamermūziku un kora skaņdarbus, turklāt viņa repertuārā ir dažādu formu darbi — no viegli dziedājamām solo dziesmām līdz sarežģītākām vokāli-instrumentālām kompozīcijām. Viņa stils bieži raksturojams kā pragmatisks, skaidrs un teksta orientēts, ar interesi par tautas mūzikas elementiem un politiski motivētu literāro materiālu.

Daļa viņa darbu palika mazāk atspoguļota koncertdzīvē un izdevniecībās, bet pēckara gados un vēlāk pētnieki un izpildītāji sāka pārskatīt šā autora lomu un publicēt plašāku ierakstu un partitūru klāstu. Mūziķu un akadēmiķu interese palīdz atjaunot zināmu daļu no viņa darbu repertuāra, tādējādi papildinot izpratni par 20. gadsimta franču mūzikas daudzveidību.

Miršana un atzinība

Louis Durey nomira Saint-Tropez, Provence-Alpes-Côte d'Azur, Francijā. Lai gan viņš nekad nav guvis tādu pašu slavu kā daži citi Les Six locekļi, viņa radošais ceļš un politiskā pozicionēšanās padara viņu par nozīmīgu un interesantu figūru Francijas muzikālajā vēsturē. Viņa mantojums joprojām tiek pārskatīts — daži darbi tiek atkārtoti izpildīti, ierakstīti un pētīti, un viņu atceras kā neatkarīgu, principālu komponistu ar spēcīgu sociālu un ētisku nostāju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Luijs Dirē?

J: Kad un kur viņš dzimis?

Q: Kad viņš nomira?

J: Kāda ir viņa slava?

J: Kur viņš nomira?

Meklēt pēc burta