Luijs Žans Marī de Burbons (Louis Jean Marie de Bourbon, 16. novembris 17254. marts 1793) bija Luija Aleksandra de Burbona un viņa sievas Marijas Viktorijas de Noailas dēls. Viņš bija arī Francijas karaļa Ludviga XIV un viņa kundzes Madame de Montespan mazmazdēls. Kopš dzimšanas viņš tika saukts par Pentijevras hercogu (duc de Penthièvre) un mūža garumā turēja vairākus no tēva mantotajiem tituliem. Savu bagātību viņš ieguva galvenokārt kā mantu apvienojumu dēļ no dažādām izcilām ģimenēm, tostarp lielās daļas mantas, kas bija pārdalīta pēc La Grande Mademoiselle testamenti; tāpēc Pentijevras hercogs tika uzskatīts par vienu no bagātākajiem vīriem Francijā.

Biogrāfija un stāvoklis tiesas dzīvē

Luijs Žans Marī nāca no legalizētās karaliskās ārlaulības līnijas — tāpēc, lai gan viņa tēvs bija karaļa ārlaulības dēls, hercogs Pentijevra jau no jaunības tika pieņemts pie karaļa galma ar īpašu cieņu un viņam tika piešķirts — vai vismaz publiski atdota — asinsradinieka prinča cienība. Tas nodrošināja viņam augstu sociālo statusu, piekļuvi galmas ceremonijām un ietekmi pie dzimtbūšanas aprindām.

Mantojums, tituli un īpašumi

  • Tituls: Pentijevras hercogs (duc de Penthièvre) — galvenais viņa identifikators visā mūžā.
  • Bagātība: viņa mantas kopums bija plašs un ietvēra vairākus lielus īpašumus, ienesīgus ienākumus un tiesības, kas radīja ievērojamu finansiālu ietekmi 18. gadsimta Francijā.
  • Īpašumi: daļa no viņa zemes un īpašumiem atradās tādās vietās, kur vēlāk tiks izveidoti nozīmīgi objektu — piemēram, viņam piederēja zeme, uz kuras nākotnē tiks uzcelta Drei karaliskā kapela.

Dāsnums un reputācija

Pentijevras hercogs bija slavens ar savu dāsnumu un labdarību. Viņu bieži piemin par palīdzību nabadzīgajiem, par dāvinājumiem un pensijām, ko viņš piešķīra mazāk aizsargātajiem slāņiem un baznīcai. Šī labdarības reputācija padarīja viņu populāru ne tikai aristokrātiskajās aprindās, bet arī plašākā sabiedrībā.

Ģimene un pēctecība

Luijs Žans Marī bija ģimenes galva ar vairākām atvasēm. Vēlāk viņa meita apprecējās ar Filipa Egalīta, tādējādi saistoši savienojot Pentijevras ģimeni ar Orleānu cilti. Daļa no hercoga bagātības un īpašumiem pēc viņa nāves nonāca pie viņa pēctečiem, un šo mantu pārnesei bija nozīmīga ietekme uz turpmākajiem ģimenes stāvokļiem un Orleānu dinastijas likteni.

Nobeigums un mantojums

Luijs Žans Marī de Burbons miris 1793. gada 4. martā — laikā, kad Francija atradās vēsturisku pārmaiņu priekšvakarā. Viņa milzīgā manta, dāsnums un īpašumu kopums atstāja ilgstošu ietekmi: no vienas puses — ekonomisku un sociālu ietekmi uz reģioniem, kuros viņam piederēja zeme; no otras — ģimenes mantojumā, kas vēlāk saistīja Pentijevras līniju ar Orleāniem un noveda pie tādu vēsturisku vietu kā Drei karaliskā kapela. Herkogs arī palicis atmiņā kā piemērs aristokrātiskai labdarošanai 18. gadsimta Francijā.