Prince du sang (asins prinči): Francijas karaliskās ģimenes statuss un tiesības

Prince du sang — Francijas karaliskās ģimenes statusa un mantisko tiesību izpēte: asins prinči, tituli, mantināšana un Versaļas dzīve.

Prince du sang (asins princis) bija Francijas karaliskās ģimenes loceklis. Tas nozīmēja, ka visi cilvēki, izņemot sievietes, kas bija asins prinči, varēja mantot troni tikai tad, ja visi tuvākās karaliskās ģimenes vīriešu kārtas locekļi bija miruši. Galvenie asinsradniecības prinči bija pazīstami kā Konti princis un Kondē princis, kā arī nozīmīgākais Orleāna hercogs. Asinskrāsas princim bija tiesības tikt stilizētam par Sereni Augstību (franču: altesse sérénissime), taču to lietoja tikai rakstveidā. Lielākajai daļai asinsradniecības princešu bija savi apartamenti Versaļas pilī, kā arī savi pilsētiņu nami Parīzē.

Statuss un mantojuma tiesības

Terminoloģija "prince du sang" apzīmē personu, kura ir Francijas karaliskās ģimenes ierakstīta vīriešu līnijas asinsradinieks. Šāds statuss noteica prioritāti tronī saskaņā ar Saliskas likuma principiem (vienstāvu, vīriešu kārtas mantošana): vietu pēc karaliskās ģimenes tiešajiem locekļiem ieņēma asins prinči pēc tuvināta vīriešu dzimtas secības. Ja tuvākie vīriešu kārtas radinieki nebija pieejami, tiesības uz troņa iegūja princis du sang.

Privilēģijas un pienākumi

• Precedences pozīcija pie galma — asins prinči ierindojās uzreiz pēc karaliskās ģimenes tuvākajiem locekļiem un bieži spēlēja nozīmīgu sociālu lomu ceremonijās un oficiālos pasākumos.
• Tiesības uz tituliem un apgādājumu (appanāžas) — asins prinčiem varēja piešķirt hercogistes, grāfistes un citas muižas, kas nodrošināja ienākumus un uzturēšanu.
• Stilizācija — rakstveidā viņus varēja titulēt ar īpašu goda formulu, piemēram, Sereni Augstību (altesse sérénissime).
• Valsts un militārie amati — daudzi asins prinči pildīja augstas militārās vai administratīvās funkcijas, vadīja armijas vai ieņēma padomdevēja lomas karaļnamā.

Laulības un dinastiskā piekrišana

Karaliskā dzimta stingri reglamentēja asins prinču laulības. Lai laulība saglabātu dinastiskās tiesības un mantotspēju, parasti bija nepieciešama karaļa vai valdošās dinastijas apstiprinājums. Laulības bez atļaujas varēja novest pie tiesību zaudēšanas uz tronī mantošanu vai dinastiskā statusa apšaubīšanas. Tāpat sarežģījumi radās, ja prinča laulība bija "nevienlīdzīga" (piemēram, ar nevaldnieku), kas varēja radīt diskusijas par pēcteču tiesībām.

Vēsturiskās izmaiņas

Asins prinču nozīme un tiesības mainījās atkarībā no politiskā režīma. Ancien Régime laikā un Bourbona dinastijas periodos viņi bija centrāla galma daļa. Franču revolūcija un republikānisma periodi šo statusu apturēja vai izmainīja; pēc Napoleona un Bourboni restaurācijas vairākiem princu statusiem tika atjaunotas tiesības vai piešķirti jauni tituli, bet politiskā vara laikos mainījās. 19. gadsimtā, ar Ērmaņu un Juilijas monarhiju maiņām, dinastiskās hierarhijas loma vēl vairāk regulēta vai ierobežota atkarībā no konstitūcijas un valdības formas.

Kultūras un materiālie aspekti

Asins prinči dzīvoja greznos apstākļos: viņiem bija oficiālas dzīvesvietas Versaļā un privāti hôtels particuliers — pilsētas nami Parīzē, kā minēts iepriekš. Viņu dzīve un uzvedība kalpoja par paraugu aristokrātiskajai manierai, un tie bieži finansēja savas mākslas kolekcijas, pasākumus un politiskos sakarus.

Svarīgi atcerēties

• Termins attiecas īpaši uz vīriešu līnijas radiniekiem; sievietes mantošanas tiesības Francijas tradīcijā bija ierobežotas, un sievietes parasti nevarēja kļūt par tronī mantojamām vienīgi pēc izņēmumiem.
• Dažādu laika periodu normatīvie akti un prakse ietekmēja to, kurš tika uzskatīts par asins princi un kādas tiesības tam pienācās.

Meklēt pēc burta