Regierungsbezirk Vācijas administratīvais reģions un pārvalde

Regierungsbezirk ir Vācijas valdības reģions dažās federālajās zemēs (Bundesländer).

Regierungsbezirke ir sadalītas apgabalos (Kreise), kas ir vai nu Landkreise, vai pilsētu apgabali: pilsētas, kas veido patstāvīgu apgabalu (kreisfreie Städte). Regierungsbezirk pārvalda Bezirksregierung, un to vada Regierungspräsident.

Ne visās federālajās zemēs ir šāds iedalījums; dažas ir tieši sadalītas apgabalos. Pašlaik piecas federālās zemes ir sadalītas 22 Regierungsbezirke, kurās iedzīvotāju skaits svārstās no 5 255 000 (Diseldorfa) līdz 1 065 000 (Gīsena):

Piezīme par pašreizējo situāciju

Jāņem vērā, ka Vācijas iekšējā administratīvā struktūra ir mainījusies pēdējos gadu desmitos — daudzas federālās zemes ir atcēlušas vai pārorganizējušas Regierungsbezirke. Mūsdienās aktīvo Regierungsbezirke skaits ir mazāks nekā agrāk; piemēram, četru federālo zemju kopā ir 19 reģioni (skat. zemāk). Vairākas citas zemes izvēlējās likvidēt šo līmeni, pārvietojot funkcijas gan uz valsts (Land) centru, gan tieši uz Kreis līmeni.

Vēsture un tiesiska bāze

Institūcija radās 19. gadsimta sākumā un tika nostiprināta 19. gadsimta beigās, kad daudzas Vācijas valstis ieviesa starpposmu starp Land un Kreis, lai labāk koordinētu reģionālo plānošanu, tiesību piemērošanu un pārraudzību. Sākotnēji Regierungsbezirke izmantoja gan konstitucionālās tradīcijas, gan administratīvās normas katrā zemē; mūsdienās to tiesiskais pamats ir katras federālās zemes administratīvā likumdošana.

Galvenie uzdevumi

  • Reģionālā plānošana: teritoriju plānošana, lielo infrastruktūras projektu koordinēšana (ceļi, ūdenssaimniecība, transporta tīkli).
  • Pārraudzība: uzrauga pašvaldību un Kreis darbību atbilstību valsts likumiem, palīdz vietējām varām ar juridiskiem un finanšu jautājumiem.
  • Publiskās pakalpojumu administrēšana: daļēji atbild par izglītību (skolu uzraudzība dažkārt), vides aizsardzību, būvniecības uzraudzību un sabiedrisko drošību.
  • Krīžu vadība: koordinē resursus ārkārtas situācijās (plūdi, lielas nelaimes), sadarbojoties ar valsts līmeņa institūcijām.
  • Klientu atbalsts: sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, piemēram, licences, atļaujas un informāciju par reģionālajām programmām.

Pārvalde un vadība

Katra Bezirksregierung ir reģionāla valsts administratīvā iestāde, kuru vada Regierungspräsident (reģionālais prezidents). Šī amatpersona parasti tiek iecelta no zemes (Land) valdības puses un atbild par iestādes darbības organizēšanu, budžeta īstenošanu un sadarbību ar pašvaldībām. Iestāde strādā ar tematiskajiem departamentiem (plānošana, izglītība, vide, drošība u. c.).

Kurās zemēs un kādi reģioni pastāv (piemēri)

Pašreiz visbūtiskākie piemēri, kur Regierungsbezirke joprojām darbojas, ir šādas federālās zemes (ar to reģionu nosaukumiem):

  • Bādene‑Virtemberga (Baden‑Württemberg): Stuttgart, Karlsruhe, Freiburg, Tübingen.
  • Bavārija (Bayern): Oberbayern, Niederbayern, Oberpfalz, Oberfranken, Mittelfranken, Unterfranken, Schwaben.
  • Hesena (Hessen): Darmstadt, Gießen, Kassel.
  • Ziemeļreina‑Vestfālene (Nordrhein‑Westfalen): Arnsberg, Detmold, Düsseldorf, Köln, Münster.

Šis saraksts atspoguļo reģionālo organizāciju, kāda pastāv lielākajās no saglabātajām zemēm; precīzs sadalījums un nosaukumi var atšķirties atkarībā no zemes likumiem un administratīvajiem lēmumiem.

Reformas un diskusijas

Debates par to, vai saglabāt Regierungsbezirke, turpinās: to atbalstītāji uzsver efektīvu reģionālo koordināciju un uzticamāku uzraudzību, pretinieki — papildu birokrātiju un izmaksas. Dažas zemes izvēlējušās likvidēt šo līmeni un deleģēt funkcijas tieši uz valsts ministrijām vai Kreis/pašvaldību pārvaldēm, lai samazinātu administratīvos posmus un ietaupītu līdzekļus.

Praktiski piemēri un statistika

  • Düsseldorf reģions (Ziemeļreina‑Vestfālene) ir viens no blīvāk apdzīvotajiem un ekonomiski nozīmīgākajiem reģioniem, kurā iedzīvotāju skaits (piemērs augstāk minētajos datos) var sasniegt vairākus miljonus.
  • Gießen reģions (Hesena) ir piemērs mazākam Regierungsbezirk pēc iedzīvotāju skaita, kur reģionālā pārvalde vairāk fokusējas uz lauku attīstību un savstarpēju sadarbību starp mazākām pašvaldībām.

Ja interesē konkrēts Regierungsbezirk (piem., tā uzdevumi, iestādes kontaktinformācija vai aktīvās programmas), varu pievienot katra reģiona precīzākas saites un īsu aprakstu par to institucionālo struktūru un galvenajām funkcijām.

Vēsture

Pirmās Regierungsbezirke izveidoja Prūsijas karaliste 1808/16. gadā, sadalot savas provinces 25 Regierungsbezirke. Ziemeļreinas-Vestfālenes Regierungsbezirke ir tiešs 1815. gadā izveidoto Regierungsbezirke turpinājums. Citas Vācijas impērijas pavalstis izveidoja līdzīgus veidojumus ar nosaukumu Kreishauptmannschaft (Saksijā) vai Kreis (Bavārijā un Virtembergā) (nejaukt ar mūsdienu Kreis vai Landkreis). Trešā reiha laikā nacistu valdība apvienoja nosaukumus; kopš tā laika visas šīs vienības sauc par Regierungsbezirk.

2000. gada 1. janvārī Reinzemē-Pfalcā tika likvidētas tās trīs Regierungsbezirke Koblenz, Rheinhessen-Pfalz un Trier - trīs Bezirksregierungen darbinieki un aktīvi tika pārveidoti par trim valsts iestādēm, kas atbild par visu federālo zemi un katra no tām sedz daļu no kādreizējās Bezirksregierung kompetences.

2004. gada 1. janvārī Saksijā-Anhaltē tika likvidētas trīs Regierungsbezirke: Desava, Halle un Magdeburga. Tagad šos pienākumus pilda Landesverwaltungsamt ar trim birojiem bijušajās Bezirksregierungen mītnēs.

2005. gada 1. janvārī Lejassaksijā tika likvidētas četras Regierungsbezirke: Braunšveigas, Hannoveres, Līneburgas un Vezera-Emsas.

2005. gadā Ziemeļreinā-Vestfālenē plānoja likvidēt piecas Regierungsbezirke un izveidot trīs pašpārvaldes vienības. Vecajā "prūšu tipa" Regierungsbezirk nebija pašpārvaldes iestāžu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Regierungsbezirk?


A: Regierungsbezirk ir Vācijas valdības reģions, kas atrodas dažās federālajās zemēs un ir sadalīts apgabalos.

J: Kādi ir divi apgabalu veidi, kas atrodas Regierungsbezirke?


A: Regierungsbezirke ir divu veidu rajoni: Landkreise un pilsētu rajoni, kas ir pilsētas, kuras veido patstāvīgu rajonu (kreisfreie Städte).

J: Kas pārvalda Regierungsbezirk?


A: Regierungsbezirk pārvalda Bezirksregierung, un to vada Regierungspräsident.

J: Vai visās federālajās zemēs ir Regierungsbezirke?


Atbilde: Nē, ne visās federālajās zemēs ir šāda apakšnodaļa. Dažas no tām ir tieši sadalītas apgabalos.

Jautājums: Cik federālo zemju pašlaik ir sadalītas Regierungsbezirke?


A: Pašlaik piecas federālās zemes ir sadalītas 22 Regierungsbezirke.

J: Kāds ir dažādu Regierungsbezirke iedzīvotāju skaits?


A: Dažādu Regierungsbezirke iedzīvotāju skaits svārstās no 5 255 000 (Diseldorfa) līdz 1 065 000 (Gīsena).

J: Kas ir Regierungsbezirk vadītājs?


A: Regierungsbezirk vadītājs ir Regierungspräsident.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3