Vācu apriņķi (vācu: Kreise) ir administratīvās vienības, ko Vācijā izmanto vietējās pašvaldībās.

Apgabali ir starp federālajām zemēm (Länder) un vietējiem/pašvaldību līmeņiem (Gemeinden). Tos nedrīkst sajaukt ar lielākiem apgabaliem (Regierungsbezirk).

To ekvivalents citās valstīs ir apgabals vai apriņķis.

Veidi un organizācija

Vācijas Kreise parasti iedalās divās galvenajās formās:

  • Landkreise — lauku vai reģionālie apriņķi, kas aptver vairākas mazākas pašvaldības.
  • Kreisfreie Städte (bieži sauktas arī par kreisfreie Städte vai neatkarīgām pilsētām) — pilsētas, kuras pilda gan pašvaldības, gan apriņķa funkcijas un administratīvi nav daļa no Landkreis.

Administratīvā vadība parasti ietver ievēlētu apgabala padomi (Kreistag) un izpildvaras vadītāju — Landrat vai pilsētas galvu lielajās kreisfreien Städten (bieži ar atšķirīgu nosaukumu, piemēram, Oberbürgermeister).

Galvenās funkcijas

Apgabali veic vairākas publiskās pakalpojumu jomas, kuras parasti ir pārāk plašas vai dārgas atsevišķām Gemeinden organizēt atsevišķi. Piemēri:

  • reģionālo un apgabala ceļu būve un uzturēšana;
  • atkritumu apsaimniekošana un vides aizsardzība;
  • sociālā palīdzība un sociālās aprūpes pakalpojumi;
  • jaunatnes un sociālās lietas (Jugendhilfe);
  • veselības aizsardzība un reģionālie veselības dienesti, slimnīcu plānošana;
  • profesionālās skolas un reģionālā izglītības infrastruktūra;
  • reģionālā plānošana, civilā aizsardzība un ugunsdzēsības koordinācija;
  • dažkārt arī sabiedriskais transports un reģionālo pakalpojumu organizēšana.

Finansējums un attiecības ar pašvaldībām

Apgabalu darbību finansē no vairākiem avotiem: valsts dotācijām, pašvaldību likmēm, vietējām nodevām un īpašiem maksājumiem. Bieži tiek izmantota arī apgabala maksājuma sistēma (Kreisumlage), kas nozīmē, ka mazākas pašvaldības maksā daļu no saviem ienākumiem apgabala budžetā, lai segtu kopējos pakalpojumu izmaksas.

Atšķirība no citiem līmeņiem

Kā minēts iepriekš, Kreise atrodas starp Länder un Gemeinden. No Regierungsbezirk (lielākas administratīvās zonas) tie atšķiras ar to, ka Regierungsbezirke pastāv tikai dažās federālajās zemēs un kalpo kā vidējais pārvaldības slānis, pārraugot vairākus Kreise, savukārt daudzās citās zemēs šāds starpstāvoklis nepastāv.

Vēsture un statistika

Kreise saknes meklējamas 19. gadsimta administratīvajās reformās (īpaši Prūsijas reformas), kas noteica mūsdienu apriņķu pamatfunkcijas. Mūsdienās Vācijā ir simtiem apgabalu; to skaits un nosaukumi laika gaitā mainās, jo notiek reģionālās reformas. Mūsdienu skaitļi svārstās ap aptuveni 294 Landkreise un apmēram 100–120 kreisfreie Städte (kopā apmēram 400–420 vienību), taču precīzs skaits var atšķirties atkarībā no reformas un laika.

Atšķirības starp federālajām zemēm

Katra Land (federālā zeme) nosaka savas kompetences robežas un organizatorisko struktūru. Tas nozīmē, ka konkrētas funkcijas, likumdošana un piešķirtais finansējums var atšķirties, piemēram, Bavārijā, Ziemeļreinas-Vestfālenē vai Berlīnē (kur Berlīne kā pilsēta un zeme apvieno vairākus līmeņus).

Kopumā Vācijas Kreisē ir būtiska loma, nodrošinot reģionālos pakalpojumus, koordinējot vietējo pašvaldību sadarbību un nodrošinot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem plašākā teritorijā nekā atsevišķas Gemeinden.