Vācijas apriņķi
Vācu apriņķi (vācu: Kreise) ir administratīvās vienības, ko Vācijā izmanto vietējās pašvaldībās.
Apgabali ir starp federālajām zemēm (Länder) un vietējiem/pašvaldību līmeņiem (Gemeinden). Tos nedrīkst sajaukt ar lielākiem apgabaliem (Regierungsbezirk).
To ekvivalents citās valstīs ir apgabals vai apriņķis.
Apgabalu veidi
Lielākā daļa rajonu ir lauku rajoni (Landkreise). Ir 295 Landkreise.
Pilsētas, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju (un mazākas pilsētas dažās pavalstīs), parasti neietilpst apgabalā, bet pašas veic apgabala darbu. Tās ir pazīstamas kā pilsētu rajoni (Kreisfreie Städte vai Stadtkreise). Apvienotajā Karalistē to ekvivalents ir pilsētas un grāfistes pašvaldības, kas veic pilsētas un grāfistes funkcijas. Šādu Kreisfreie Städte ir 107.
Kopumā ir 402 apgabali.
Ziemeļreinā-Vestfālenē ir dažas pilsētas ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, kas nav pilsētu rajoni, piemēram, Izerloņa, Reklinghauzene, Zīgena, Paderborna, Bergiš Gladbaha, Vitena un Neisa. Šīs pilsētas pieder kādam rajonam, bet joprojām rajonu darba vietas veic pašas, it kā tās būtu patstāvīgas.
Pienākumi
Apgabali ir atbildīgi par:
- saskaņā ar federālajiem un reģionālajiem tiesību aktiem:
- B ceļu būvniecību un uzturēšanu.
- citi būvniecības plāni, kas attiecas uz vairāk nekā vienas vietējās iestādes teritoriju.
- rūpes par nacionālajiem parkiem
- sociālā labklājība
- jauniešu labklājība
- slimnīcu būvniecību un uzturēšanu.
- valsts vidējās izglītības iestāžu celtniecībai un uzturēšanai.
- sadzīves atkritumu savākšana un izvešana
- automašīnu reģistrācija
- ievēlēt landrātu vai landrāti, apgabala priekšsēdētāju.
- saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem: (katrā reģionā atšķiras).
- finansiāls atbalsts kultūrai
- gājēju zonu un veloceliņu ierīkošana.
- finansiāls atbalsts skolu apmaiņas programmām
- publisko bibliotēku celtniecību un uzturēšanu.
- ekonomikas atdzīvināšana
- tūrisma veicināšana
- Volkshochschulen (valsts pārvaldītas pieaugušo izglītības koledžas) vadība.
Visus šos uzdevumus veic vietējās (pašvaldību) iestādes, kas darbojas kopā. Pilsētu rajoniem ir šie un arī pašvaldību pienākumi.
Rajona padome
Rajona padome, Kreistags, ir rajona likumdevēja institūcija, kas atbild par vietējo pašpārvaldi. Parlaments tiek ievēlēts ik pēc pieciem gadiem, izņemot Bavāriju, kur tas tiek ievēlēts ik pēc sešiem gadiem.
Rajona administrācija
Par novada pārvaldi atbild landrāts vai landrāts. Dažās Ziemeļvācijas daļās tas ir arī rajona administrācijas nosaukums, Vācijas dienvidos to dēvē par [Kreisverwaltung] kļūdu: {{lang}}: tekstā ir slīpraksts (palīdzība).
Saistītās lapas
- Vācijas rajonu saraksts
- Vācijas pilsētu rajonu saraksts
- Vācijas lauku rajonu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vācijas rajoni?
A: Vācu rajoni, pazīstami arī kā Kreise, ir administratīvās vienības, ko izmanto vietējās pašvaldībās Vācijā.
Q: Kur Vācijas apgabali atrodas Vācijas federālo zemju un vietējo/pašvaldību līmeņu hierarhijā?
A: Vācijas rajoni atrodas starp Vācijas federālajām zemēm (Länder) un vietējiem/pašvaldību līmeņiem (Gemeinden).
J: Ar ko Vācijas apriņķi atšķiras no Regierungsbezirk?
A: Vācijas rajoni ir mazākas administratīvās vienības salīdzinājumā ar Regierungsbezirk, un tos nedrīkst jaukt ar lielākiem Regierungsbezirk.
J: Kam atbilst Vācijas rajoni citās valstīs?
A: Vācijas rajoni jeb Kreise atbilst citu valstu apgabaliem vai apriņķiem.
J: Ko pārstāv Vācijas apriņķi?
A: Vācijas apgabali ir valsts administratīvās organizācijas līmeņi.
J: Vai apgabalus var uzskatīt par Vācijas zemju apakškopu?
A: Jā, Vācijas apriņķus var uzskatīt par Vācijas pavalstu apakškopu.
J: Kāds ir Vācijas apgabalu mērķis?
A: Vācijas rajonu mērķis ir nodrošināt administratīvo organizāciju līmeni, kas ir zemāks par Vācijas federālajām zemēm un augstāks par vietējiem/pašvaldību līmeņiem.
