Vācija ir sadalīta 401 administratīvajā apgabalā. Šeit uzskaitīti 294 lauku rajoni (vācu: Landkreise). Ir arī 107 pilsētu rajoni (Kreisfreie Städte / Stadtkreise), kas uzskaitīti Vācijas pilsētu rajonu sarakstā. Skaits var mainīties laika gaitā ar administratīvām reformām (rajona apvienošanas vai pārdalīšanas rezultātā), tāpēc aktuālu informāciju par konkrētu lauku rajonu var pārbaudīt attiecīgās zemes vai federālo institūciju vietnēs.
Pilsētu rajoni ir lielas pilsētas, kas pašas pārvalda gan pašvaldības, gan rajona funkcijas — tātad tām nav nepieciešams atsevišķs lauku rajons. Lauku rajoni nodrošina publiskos pakalpojumus mazākām pilsētām, pilsētiņām un ciemiem attiecīgajā teritorijā. Dažās pavalstīs rajona pilsētas un ciemus apvieno ämter (lai gan "amt" ne vienmēr tiek lietots šis nosaukums). Tas tiek darīts tāpēc, ka pilsētas un ciemi šajā apgabalā ir pārāk mazi, lai patstāvīgi nodrošinātu visus vietējos pakalpojumus (piemēram, ugunsdzēsēju brigādi, bāriņu un sociālo aprūpi, vai kapsētas pārvaldību). Ja tiek izmantota "amt" sistēma, pilsētas vai apdzīvotas vietas var būt "amtfrei", tas ir, neietilpst amt sastāvā, jo tās var pašas risināt savas vietējās lietas.
Galvenie uzdevumi un funkcijas
- Infrastruktūra: rajoni parasti uztur rajonu ceļus, daļēji rūpējas par sabiedrisko transportu un ceļu plānošanu.
- Izglītība un veselība: atbild par vidusskolām, daļēji par slimnīcām un veselības aprūpes plānošanu reģionālā līmenī.
- Sociālā palīdzība: koordinē sociālās aprūpes pakalpojumus, pabalstus un atbalsta programmas.
- Atkritumu apsaimniekošana un vides jautājumi: organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, bīstamo atkritumu savākšanu un vides aizsardzības pasākumus.
- Teritorijas plānošana un būvniecība: lauku rajoni iesaistās zemes izmantošanas plānošanā un lielāku būvprojektu koordinācijā, kas pārsniedz vienas pašvaldības robežas.
- Citi administratīvie pakalpojumi: reģistrācijas, ceļu aizsardzības, sabiedrības drošības un citus uzdevumus, kas tiek deleģēti no valsts vai tiek veikti kopīgi ar pašvaldībām.
Administratīvā struktūra un vadība
Katru lauku rajonu parasti vada ievēlēta padome (Kreistag) un izpildvara, kuru vada Landrat (rajona administrators). Konkrēti:
- Kreistag: ievēlēts demokrātiski; lemj par budžetu, attīstības plāniem un citiem stratēģiskiem jautājumiem.
- Landrat: vada ikdienas administrāciju (Kreisverwaltung) un pārstāv rajonu ārpusē. Landrata ievēlēšanas kārtība atšķiras: dažās zemēs viņu ievēl tieši iedzīvotāji, citās — padome.
Regierungsbezirk — starp līmeņa piemērs
Dažās pavalstīs ir vēl viens pārvaldes līmenis - Regierungsbezirk jeb valdības apgabals. Vairāki pilsētu un lauku rajoni tiek apvienoti vienā reģionā un tajā tiek veikti uzdevumi, kas skar plašāku teritoriju (piemēram, reģionālā zemes izmantošanas plānošana, lielāku infrastruktūras projektu koordinācija un noteikta veida uzraudzība). Šāds starpnovadu līmenis pastāv, piemēram, tādās zemēs kā Bavārija, Bādene-Virtemberga, Hesē un Ziemeļreina-Vestfālenē, taču tas nav vispārliecinoši izplatīts visā federācijā — daudzas zemes šo līmeni ir atcēlušas vai nekad nav ieviesušas.
Īsi par atšķirību — lauku rajons un pilsētu rajons
- Lauku rajons (Landkreis): apvieno vairākas pašvaldības, nodrošina reģionālos pakalpojumus un pārstāv iedzīvotāju intereses augstākā pārvaldes līmenī.
- Pilsētu rajons (Kreisfreie Stadt): ir pašpietiekama pilsēta, kas veic gan pašvaldības, gan rajona funkcijas.
Ja nepieciešama detalizētāka informācija par konkrēto Landkreis (piem., tā teritoriju, iedzīvotāju skaitu, administrācijas kontaktinformāciju vai jaunākajām reformām), ieteicams skatīt attiecīgā rajona oficiālo tīmekļa vietni vai valsts statistikas avotus.