Meklenburgas-Štrelicas apgabals (Vācija) — vēsture un administrācija

Meklenburgas-Štrelicas apgabals ir bijušais apgabals Meklenburgas-Priekšpomerānijas dienvidu daļā Vācijā. Meklenburgas-Štrelicas rajons gandrīz pilnībā ieskauj Neubrandenburgas pilsētu (pilsētas rajonu). Meklenburgas-Štrelicas hercogistes galvaspilsēta bija Štrelicas pilsēta. Pilsētu 1712. gadā pilnībā nopostīja ugunsgrēks. Hercogs nolēma uzcelt jaunu pilsētu nelielā Zierkera ezera krastā. Šī pilsēta kļuva par Neustrelicu jeb angļu valodā New Strelitz.

Rajons tika izveidots 1994. gadā, apvienojot trīs vecos rajonus - Neubrandenburgu, Neustrelicu un Strasburgu.

Vēsture

Meklenburgas-Štrelicas vēsture sākas kā neliels hercogistes apgabals Ziemeļaustrumu Vācijā. Sākotnēji tas bija daļa no lielākās Meklenburgas teritorijas; no 18. gadsimta Štrelica kļuva par atsevišķu hercogisti. Pēc Pirmā pasaules kara, 1918. gadā, hercogistes pārvalde tika atcelta, un reģions kļuva par daļu no brīvvalsts Meklenburgas; vēlāk tas tika iekļauts Ostzonen un pēc tam Rietumvācijas/ Vācijas administrācijā.

1712. gada ugunsgrēks, kas nodedzināja seno Strelitz (vēlāk sauktu par Alt Strelitz), bija izšķirošs notikums: hercogs pasūtīja jaunas pilsētas — Neustrelicas (Neustrelitz) — būvniecību pie Zierker ezera, kur tika izveidots baroka laikmeta pilsētplānojums un kultūras centrs. No 19. gadsimta līdz 20. gadsimtam reģions bija pazīstams ar savu muižu, parku un ezeru ainavu, kas vēlāk kļuva par daļu no plašākā Meklenburgas ezeru rajona.

1994. gadā, pēc Vācijas pārstrukturēšanas, tika izveidots civilais rajons ar nosaukumu Meklenburgas-Štrelicas, apvienojot trīs iepriekšējās administratīvās vienības. Šī struktūra pastāvēja līdz plašākai reģionālai administratīvai reformai 2011. gadā, kad daudzi mazāki rajoni tika pārorganizēti un apvienoti, lai izveidotu lielākas administratīvās vienības un efektīvāku pārvaldību.

Administrācija, ģeogrāfija un saimniecība

Rajons atradās Meklenburgas ezeru lauku zonā — reljefs veidojās pēc ledāja perioda, un teritorijā ir daudz ezeru, upīšu un mežu. Reģiona raksturīgā iezīme ir mazapdzīvotība un liels lauku teritoriju īpatsvars.

  • Administratīvais centrs un uzbūve: rajonu veidoja vairākas pilsētas un lauku kopienas (Gemeinden). Dažkārt Neubrandenburga tiek minēta kā būtiska pilsēta, kas praktiski ieskauj rajonu teritoriju.
  • Pašvaldības: rajonā darbojās vietējās pašvaldības un kopienu biroji, kas atbildēja par izglītību, sociālajiem pakalpojumiem, satiksmi un vides aizsardzību. Pēc 2011. gada reformām daļa no šo funkciju pārklājuma tika reorganizēta un nodota lielākiem administratīviem vienībām.
  • Ekonomika: tradicionāli balstīta uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un mazu rūpniecību. Nozīmīga nozare ir tūrisms — reģiona ezeri, dabas takas un vēsturiskās pilsētas (it īpaši Neustrelica/Neustrelitz) piesaista apmeklētājus. Arī kūrortu un brīvdienu māju sektors ir būtisks vietējai ekonomikai.
  • Sociālie un demogrāfiskie izaicinājumi: kā daudzos Ziemeļaustrumu Vācijas reģionos, Meklenburgas-Štrelicas teritorijā tika novērota iedzīvotāju skaita samazināšanās, novecošana un jauniešu aizbraukšana uz lielākām pilsētām darba meklējumos.
  • Satiksme: reģionu apkalpoja vietējie autoceļi un reģionālās dzelzceļa līnijas, kas savienoja pilsētas ar lielākiem centriem. Tika attīstīta tūrisma infrastruktūra — takas, stāvvietas un viesmīlības sektors.

Kultūra un tūrisms

Neustrelicas vēsturiskais centrs ar baroka ielu tīklu, pils parku (Schlosspark) un muzejiem ir viens no reģiona galvenajiem kultūras objektiem. Papildus tam rajonā ir daudzas baznīcas, vietējie muzeji, kultūras festivāli un tradicionālie gadatirgi, kas uztur vietējo kultūras mantojumu un piesaista tūristus. Dabas tūrisms — pārgājieni, laivošana un makšķerēšana ezeros — arī ir nozīmīga atpūtas nodarbe.

Kopumā Meklenburgas-Štrelicas apgabals ir reģions ar bagātu vēsturisko mantojumu, mierīgu lauku ainavu un attīstītu tūrisma potenciālu, kura administratīvā struktūra laika gaitā vairākas reizes mainījās, reaģējot uz politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām Vācijā.

Ģerbonis

Coat of arms

Buļļa galva dzeltenā laukā ir Meklenburgas hercogu ģerbonis. Tornis apzīmē Stargardas pili, kas kopš tās uzcelšanas 13. gadsimtā bija Meklenburgas hercogu ilggadēja mājvieta; tā joprojām ir vissenākā kalna virsotnes pils mūsdienu Vācijā. Maltas krusts atgādina par Maltas Svētā Jāņa ordeni, kuram pirms 1648. gada šajā apvidū piederēja daudz zemju.

Pilsētas un pašvaldības

Pilsētas bez Amt

Pašvaldības bez Amt

  1. Neustrelitz
  1. Feldbergera ainavu apvidus (Feldberger Seenlandschaft)

 

Ämter

  • 1. Friedland
  1. Datzetal
  2. Eichhorst
  3. Friedland1, 2
  4. Galenbeck
  5. Genzkow
  6. Glienke
  • 2. MecklenburgischeKleinseenplatte
  1. Mirow1, 2
  2. Priepert
  3. Roggentin
  4. Wesenberg2
  5. Wustrow
  • 3. Neustrelicas zeme
    (sēdeklis: Neustrelicas zeme)
  1. Blankensee
  2. Blumenholz
  3. Carpin
  4. Godendorf
  5. Grünow
  6. Hohenzieritz
  7. Klein Vielen
  8. Kratzeburg
  9. Möllenbeck
  10. Lietotāja vietne
  11. Wokuhl-Dabelow
  • 4. Neverin
  1. Beseritz
  2. Blankenhof
  3. Brunn
  4. Neddemin
  5. Neuenkirchen
  6. Neverin1
  7. Sponholz
  8. Staven
  9. Trollenhagen
  10. Woggersin
  11. Wulkenzin
  12. Zirzow
  • 5. Stargardera zeme
  1. Burg Stargard1, 2
  2. Cammin
  3. Cölpin
  4. Liels Nemerovs (Groß Nemerow)
  5. Holldorf
  6. Lindetal
  7. Pragsdorf
  8. Teschendorf
  • 6. Woldegk
  1. Groß Miltzow
  2. Palīdzība
  3. Kublank
  4. Mildenica
  5. Neetzka
  6. Petersdorf
  7. Schönbeck
  8. Schönhausen
  9. Voigtsdorf
  10. Woldegk1, 2

1Amt sēdeklis;2 pilsēta


AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3