Senžils (Saint-Gilles / Sint-Gillis) — Briseles pašvaldība Beļģijā

Atklāj Senžilu — vēsturisku un dinamisku Briseles pašvaldību ar izcilu 19. gs. arhitektūru, bagātu izaugsmes vēsturi, kultūru un blīvu, daudzveidīgu pilsētas dzīvi.

Saint-Gilles (franču valodā) jeb Sint-Gillis (holandiešu valodā) ir viena no deviņpadsmit pašvaldībām Beļģijas galvaspilsētas Briseles reģionā.

1830. gadā Brisele kļuva par jaunizveidotās Beļģijas galvaspilsētu. Līdz ar to Senžilles ciemats piedzīvoja lielu izaugsmi. Iedzīvotāju skaits pieauga no 2500 ap 1800. gadu līdz vairāk nekā 33 000 1880. gadā, bet 1910. gadā sasniedza 60 000 iedzīvotāju.

1860. gados arhitekts un urbānists Viktors Besme pilnībā pārveidoja ielu plānojumu. Šajos gados tika uzbūvēta Luīzes aleja, Briseles-Dienvidu dzelzceļa stacija un jaunā Svētā Džila baznīca. Drīz pēc tam tika uzcelta jaunā cietuma ēka un pilsētas rātsnams. Mūsdienās Senžils ir viena no blīvākajām Briseles aglomerācijas pašvaldībām.

Vēsture un attīstība

Senžils sākotnēji bija neliels piepilsētas ciemats, kas 19. gadsimtā strauji urbanizējās rūpniecības un dzelzceļa attīstības ietekmē. Besme plānojums ieviesa plašākas ielas un lielākus sabiedriskos projektus, kas ļāva teritorijai pārvērsties par blīvi apdzīvotu pilsētas daļu. Laika gaitā šajā apkaimē izveidojās gan darba klases rajoni, gan arī ēkas ar izteiktu dekoratīvo arhitektūru, kas liecina par Briseles 19. un 20. gadsimta izaugsmi.

Arhitektūra un kultūras mantojums

Senžils ir pazīstams ar savu bagātīgo arhitektūras mantojumu — tajā ir daudz eklektisku māju, Art Nouveau un Art Deco stila ēku. Šeit atrodami gan rūpnīcu pārbūvēti nami, gan elegantas dzīvojamās ēkas un reprezentablas fasādes pie Luīzes alejas. Viens no ievērojamiem pieminekļiem ir arī daļēji saglabātie piemēri no 19. gadsimta pilsētbūvniecības perioda.

Pašvaldība ir multikulturāla: dzīvo cilvēki no dažādām valsts izcelsmēm, kas atspoguļojas restorānos, tirgos un ikdienas dzīvē. Senžils ir arī vieta, kur notiek mākslas un kultūras pasākumi, mazāki festivāli un galeriju izstādes.

Sabiedriskais transports un piekļuve

Senžils atrodas tuvu Briseles centrālajām artērijām, un tam ir labi sabiedriskā transporta savienojumi. Netālu atrodas Briseles-Dienvidu dzelzceļa stacija, kas ir svarīgs starptautisks mezgls ar piekļuvi ātrvilcieniem un nacionālajiem reisiem. Papildus tam apkaimē kursē tramvaji, autobusi un piekļuve tuvākajām metro līnijām nodrošina ātru sasniedzamību gan pilsētas centram, gan priekšpilsētām.

Sabiedriskā dzīve un ekonomika

Senžils piedāvā daudzveidīgu gastronomisko scēnu — no tradicionālajām beļģu ēstuvēm līdz etniskajiem restorāniem un kafejnīcām. Tirgi un vietējie veikali veido dzīvīgu ielu atmosfēru, savukārt mazās galerijas un amatnieku darbnīcas piesaista radošus iedzīvotājus. Pēdējās desmitgadēs rajonā vērojama arī gentrifikācijas tendence — jaunu uzņēmumu parādīšanās un nekustamā īpašuma vērtības pieaugums, kas reizēm maina tradicionālo iedzīvotāju sastāvu.

Pieminekļi un apskates vietas

Apceļojot Senžilu, vērts pievērst uzmanību arhitektūras fasādēm, Baznīcai Svētā Džila un vēsturiskajām publiskajām ēkām, tostarp vecajam rātsnamam un cietuma ēkai, kas ir daļa no rajona vēsturiskā mantojuma. Luīzes aleja (Avenue Louise) ir svarīga satiksmes un tirdzniecības artērija, kurā atrodas gan veikali, gan biroji.

Administrācija un valoda

Kā Briseles reģiona pašvaldība, Senžils darbojas abās oficiālajās valodās — franču un holandiešu. Ikdienas dzīvē dominē franču valoda, taču pilsētas pārvaldē un publiskajās zīmēs redzama bilingvāla prakse. Pašvaldības padome un administrācija atbild par vietējiem pakalpojumiem, izglītību un teritoriālo attīstību.

Apmeklētāja padomi

Ja vēlaties iepazīt Senžilu, ieteicams doties pastaigā pa Luīzes aleju, apmeklēt vietējās ielas kafejnīcas un tirgus, kā arī pievērst uzmanību arhitektūras detaļām. Lai ērti nokļūtu rajonā, izmantojiet sabiedrisko transportu — īpaši vilcienu savienojumus caur Briseles-Dienvidu staciju.

Pieminekļi

• Īpašu arhitektūras baudījumu rada vairāki desmiti jūgendstila māju, ko projektējuši tādi meistari kā Horta, Struyvens un Hankars. Turpat, Rue Americaine/Amerikaansestraat ielā, atrodas Hortas paša projektētais nams, kas tagad ir Hortas muzejs. Vairākus no šiem namiem UNESCO 2000. gadā atzina par pasaules mantojuma objektiem.
• Iespaidīgā rātsnams, kas celts no 1900. līdz 1904. gadam, izskatās lielāks, nekā patiesībā ir, un atgādina franču pili ar Venēcijas noskaņām.
• Saglabājusies gotikas stilā celta cietuma ēka un nojauktā Palais de la Monnaie/Munthof (kaltuve) ir celta 1880. gados, bet Svētā Džila baznīca tika uzcelta 1867. gadā.
• Pašvaldībā nav daudz brīvas teritorijas, lai gan tās rietumu pusē atrodas Mežaparks.

Jūlija Brunfo projektētā jūgendstila māja

Meklēt pēc burta