Jūgendstils
Jūgendstils ir starptautisks mākslas virziens un stils, kura pamatā ir organiskas formas. Tas izpaudās mākslā, grafikā, arhitektūrā un lietišķajā mākslā, piemēram, dekorēšanā, juvelierizstrādājumos, keramikā un stiklā. p7 Tā popularitātes kulmināciju sasniedza 19. gadsimta beigu posmā (1890-1905) un turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam.
Jūgendstils ir reakcija uz 19. gadsimta akadēmisko mākslu, un tā stils ir organisks. Tam raksturīgi ziedu un augu motīvi, stilizētas, plūstošas, izliektas, izliektas formas. p3-36 Jūgendstils ir dizaina pieeja, saskaņā ar kuru māksliniekiem jāstrādā pie visa, sākot ar arhitektūru un beidzot ar mēbelēm, padarot mākslu par ikdienas dzīves sastāvdaļu.
Šo kustību spēcīgi ietekmēja čehu mākslinieks Alfonss Mucha. Mucha izgatavoja litogrāfētu plakātu kā reklāmu Viktorjena Sardū lugai "Gismonda" ar Sāru Bernhardu galvenajā lomā. Plakāts parādījās 1895. gada 1. janvārī Parīzes ielās. Tas kļuva par vienas nakts sensāciju un Parīzes iedzīvotājiem vēstīja par jauno mākslas stilu un tā radītāju. Sākotnēji to sauca par Mucha stilu, bet drīz vien tas kļuva pazīstams kā jūgendstils.
Jūgendstila piecpadsmit gadu ilgais mūžs visspēcīgāk bija jūtams Eiropā - no Glāzgovas līdz Maskavai un Madridei, taču tā ietekme bija globāla. Francijā Hektora Gimāra (Hector Guimard) Parīzes metro ieejas veidoja Parīzes ainavu, un Emīls Galē (Emile Gallé) bija šīs skolas domas centrs Nansī. Viktoram Hortam bija izšķiroša ietekme uz arhitektūru Beļģijā. 37. lpp.
Tādi žurnāli kā Jugend palīdzēja izplatīt šo stilu Vācijā, īpaši kā grafikas dizaina formu, savukārt Vīnessecesionisti ietekmēja mākslu un arhitektūru visā Austroungārijā. Jūgendstilā darbojās arī tādas personības kā Gustavs Klimts, Čārlzs Renijs Makintošs, Alfonss Mucha, Renē Laliks, Antonī Gaudi un Luiss Komforts Tiffany, kuri katrs to interpretēja savā individuālajā manierē. 34. lpp.
Lai gan līdz ar 20. gadsimta modernisma stilu ienākšanu jūgendstils zaudēja savu popularitāti, mūsdienās tas tiek uzskatīts par nozīmīgu tiltu starp neoklasicismu un modernismu.
Jūgendstila pieminekļi tagad ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā nozīmīgs ieguldījums kultūras mantojumā. Latvijas pilsētas Rīgas vēsturiskais centrs ar "labāko jūgendstila ēku kolekciju Eiropā" tika iekļauts sarakstā 1997. gadā daļēji "jūgendstila/jūgendstila arhitektūras kvalitātes un kvantitātes dēļ". Četras Viktora Horta Briseles pilsētas mājas tika iekļautas 2000. gadā kā "cilvēka radošā ģēnija darbi", kas ir "izcili jūgendstila arhitektūras paraugi, kas spilgti ilustrē pāreju no 19. uz 20. gadsimtu mākslā, domāšanā un sabiedrībā".
Dekoratīvās mākslas izstādes plakāts, 1894. gads
La Dansa, Alfonss Mucha, krāsu litogrāfija, 1898 gads
Jūgendstila ēka Parīzē
Hektora Gimāra (Hector Guimard) oriģinālā jūgendstila stilā veidotā Parīzes metro ieeja Abbesses stacijā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir jūgendstils?
A: Jūgendstils ir starptautisks mākslas virziens un stils, kura pamatā ir organiskas formas. Tas bija vērojams modernajā mākslā, grafikā, arhitektūrā un lietišķajā mākslā, piemēram, dekoratīvajā mākslā, juveliermākslā, keramikā un stiklā.
J: Kad jūgendstila popularitāte sasniedza savu kulmināciju?
A: Jūgendstila popularitāte sasniedza kulmināciju 19. gadsimta beigu posmā (1890-1905).
J: Kā jūs raksturotu jūgendstila stilu?
A.: Jūgendstila stils ir organisks ar ziedu un augu motīviem un stilizētām, plūstošām, izliektām, izliektām formām.
J: Kāds bija šīs kustības izveides mērķis?
A: Šīs kustības izveides mērķis bija padarīt mākslu par ikdienas dzīves sastāvdaļu, māksliniekiem strādājot pie visa, sākot ar arhitektūru un beidzot ar mēbelēm.
J: Kam bija liela ietekme uz šo kustību?
A: Šo kustību būtiski ietekmēja čehu mākslinieks Alfonss Mucha, kurš radīja litogrāfētu plakātu lugai ar Sāru Bernhardu galvenajā lomā, kas parīziešiem vēstīja par jauno mākslas stilu.
J: Kur Eiropā tā izplatījās?
A: Jūgendstils izplatījās visā Eiropā no Glāzgovas līdz Maskavai un Madridei.
Vai ir kādi piemēri, kurus UNESCO ir atzinusi par nozīmīgu ieguldījumu kultūras mantojumā? A: Jā, UNESCO ir atzinusi dažus ar jūgendstilu saistītus pieminekļus par nozīmīgu ieguldījumu kultūras mantojumā, tostarp četrus Viktora Horta projektētos Briseles pilsētas namus un Rīgas vēsturisko centru ar "labāko jūgendstila ēku kolekciju Eiropā".
