Alfonss Muha
Alfonss Mucha (1860. gada 24. jūlijs - 1939. gada 14. jūlijs) bija čehu jūgendstila gleznotājs un dekoratīvais mākslinieks, kas vislabāk pazīstams ar savu atšķirīgo stilu un sieviešu attēliem. Viņš radīja daudz gleznu, ilustrāciju, reklāmu un dizainu.
1887. gadā Mucha pārcēlās uz Parīzi, turpināja studijas un strādāja pie žurnālu un reklāmu ilustrācijām.
Ap 1894. gada Ziemassvētkiem Mucha nejauši iegriezās tipogrāfijā, kur pēkšņi un negaidīti radās vajadzība pēc jauna reklāmas plakāta izrādei ar slavenāko Parīzes aktrisi Sāru Bernhardu. Mucha labprātīgi piedāvāja divu nedēļu laikā izgatavot litogrāfētu plakātu, un 1895. gada 1. janvārī pilsētas ielās parādījās Viktorjena Sardū lugas "Gismonda" reklāma. Tā bija vienas nakts sensācija, kas Parīzes iedzīvotājiem paziņoja par jauno māksliniecisko stilu un tā radītāju. Bernharda bija tik apmierināta ar šī pirmā plakāta panākumiem, ka noslēdza līgumu ar Mucha uz sešiem gadiem.
Mucha radīja virkni gleznu, plakātu, reklāmu un grāmatu ilustrāciju, kā arī juvelierizstrādājumu, paklāju, tapešu un teātra dekorāciju dizainu, ko sākotnēji sauca par Mucha stilu, bet vēlāk sāka dēvēt par jūgendstilu (franču valodā "jaunā māksla"). Mucha darbos bieži attēloja skaistas, spēcīgas jaunas sievietes plīvojošās, neoklasicisma stila drēbēs, bieži vien apvītas ar sulīgiem ziediem, kas dažkārt veidoja auru aiz sieviešu galvām. Atšķirībā no mūsdienu plakātu veidotājiem viņš izmantoja bālas pasteļkrāsas.
1900. gada Parīzes izstāde izplatīja "Mucha stilu" ārzemēs, par ko Mucha teica: "Es domāju, ka [Vispasaules izstāde] deva zināmu ieguldījumu estētisko vērtību ieviešanā mākslā un amatniecībā." Viņš dekorēja Bosnijas un Hercegovinas paviljonu un sadarbojās ar Austrijas paviljonu.
Mucha jūgendstila stils bieži tika atdarināts. Tomēr no jūgendstila Mucha centās distancēties. Viņš vienmēr uzstāja, ka viņa gleznas radās tikai no iekšienes un čehu mākslas. Viņš apgalvoja, ka māksla eksistē tikai tādēļ, lai nodotu garīgu vēstījumu, un nekas vairāk. Viņš bija vīlies slavā, ko ieguva ar komerciālo mākslu, lai gan visvairāk vēlējās pievērsties cildenākiem projektiem, kas cildinātu mākslu un viņa dzimteni.
Modes Adamsa plakāts ar Žannas d'Arkas lomu, 1909. g.
F. Champenois Imprimeur-Éditeur, litogrāfija, 1897.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Alfonss Mucha?
A: Alfonss Mucha bija čehu jūgendstila gleznotājs un dekoratīvais mākslinieks, kas vislabāk pazīstams ar savu atšķirīgo stilu un sieviešu attēliem.
J: Kur viņš pārcēlās 1887. gadā?
A: 1887. gadā Mucha pārcēlās uz Parīzi, kur turpināja studijas un strādāja pie žurnālu un reklāmu ilustrāciju veidošanas.
J: Kāds ir slavenais plakāts, kas viņu padarīja par vienas nakts sensāciju?
A: Slavenais plakāts, kas padarīja viņu par vienas nakts sensāciju, bija Viktorjena Sardū (Victorien Sardou) lugas "Gismonda" reklāma, kas Parīzes ielās parādījās 1895. gada 1. janvārī.
J: Kāds mākslas veids ir saistīts ar Mucha darbiem?
A: Mucha darbi tiek asociēti ar jūgendstilu - stilu, kam raksturīgas plūstošas, neoklasicisma stila drēbes, kuras bieži ieskauj sulīgi ziedi, kas dažkārt veido auru aiz sieviešu galvām. Viņš izmantoja bālas pasteļkrāsas, kas kontrastēja ar mūsdienu plakātu veidotājiem.
J: Kā 1900. gada Parīzes izstāde veicināja "Mucha stila" izplatību ārzemēs?
A: 1900. gada Parīzes izstāde izplatīja "Mucha stilu" ārzemēs, dekorējot Bosnijas un Hercegovinas paviljonu, kā arī sadarbojoties Austrijas paviljonā.
J: Kā Alfonss Mucha uztvēra to, ka cilvēki atdarina viņa jūgendstila stilu?
A: Alfonss Mucha centās distancēties no cilvēkiem, kas atdarina viņa jūgendstila stilu, uzstājot, ka viņa gleznas radās tikai no viņa paša un no čehu mākslas. Viņš apgalvoja, ka māksla eksistē tikai tādēļ, lai nodotu garīgu vēstījumu, nevis lai gūtu slavu vai komerciālu labumu.
J: Kādi bija daži no Alfonsam Mučam augstajiem projektiem, kuriem viņš vēlējās pievērsties?
A: Alfonss Mūha cēlie projekti, uz kuriem viņš vēlējās koncentrēties, ietvēra gleznu, plakātu, reklāmu, grāmatu ilustrāciju, juvelierizstrādājumu, paklāju, tapešu un teātra dekorāciju dizainu - visu to mērķis bija mākslas un viņa dzimtās vietas cildināšana.
