Vācijā pilsētas rajons (vācu: Kreisfreie Stadt vai Stadtkreis) ir liela pilsēta, kas īsteno gan pašvaldības, gan daļu apriņķa (kreis) funkciju, t.i., tā nav daļa no apkārtējā lauku rajona. Tradicionāli šādas pilsētas ir pietiekami lielas un ar pietiekami daudz resursu, lai patstāvīgi pārvaldītu uzraudzības, sociālās un infrastruktūras pienākumus. Vācija ir sadalīta 429 rajonos. No tiem 313 ir lauku rajoni (Landkreise, skatīt Vācijas lauku rajonu sarakstu) un 116 pilsētu rajoni (Kreisfreie Städte / Stadtkreise), kas uzskaitīti turpmāk.
Tā neietilpst lauku rajonā vai apriņķī (vācu: Kreis vai Landkreis), jo veic arī tās funkcijas, kuras citur nodrošina rajona (Kreis) administrācija.
Ko nozīmē “kreisfreie Stadt” — pienākumi un pārvalde
Kreisfreie Stadt apvieno gan pilsētas pašvaldības, gan rajona līmeņa atbildības. Galvenie uzdevumi parasti ietver:
- izglītību (vidusskolu un speciālo iestāžu administrēšana),
- sociālo pakalpojumu sniegšanu (pabalsti, ģimenes un jaunatnes aprūpe),
- veselības un sabiedrības drošību (publiskā veselība, civilā aizsardzība),
- transporta un ceļu uzturēšanu, sabiedriskā transporta organizēšanu,
- atkritumu apsaimniekošanu un vides aizsardzību,
- ēku būvniecības un zemes izmantošanas plānošanu (būvvaldē un pilsētas plānošanā),
- automašīnu reģistrāciju un administratīvā uzraudzība (Ordnungsamt) un citi pienākumi, kas parasti būtu rajona kompetencē.
Pārvaldi parasti vada ievēlēta pilsētas dome (Stadtrat) un galvenais pilsētas vadītājs — Oberbürgermeister (vai vienkārši Bürgermeister mazākās pilsētās). Kreisfreie Stadt var sadarboties ar apkārtējiem lauku rajoniem vai citām pilsētām, piemēram, kopīgos pakalpojumos vai interešu apvienībās (Zweckverbände), lai efektīvāk risinātu jautājumus, kas skar plašāku teritoriju.
Administratīvā struktūra un reģioni
Dažās pavalstīs ir vēl viens pārvaldes līmenis - Regierungsbezirk jeb valdības apgabals. Vairāki pilsētu un lauku rajoni var būt apvienoti vienā regierungsbezirk, kas veic noteiktas funkcijas, īpaši saistībā ar zemes izmantošanas plānošanu, reģionālo attīstību un dažiem uzraudzības uzdevumiem. Šī starplemeņa eksistence un funkciju apjoms atšķiras pa federālajām zemēm (Bundesländer).
Salīdzinājums un īpašie gadījumi
Kreisfreie Städte ir līdzvērtīgas neatkarīgai pilsētai ASV vai pašvaldībai Apvienotajā Karalistē, taču Vācijas kontekstā pastāv arī īpaši veidi administratīvo vienību, piemēram, pilsētu valstis (Stadtstaaten) — Berlīne, Hamburga un Bremene — kas ir gan federālās zemes, gan pilsētas vienlaikus. Šos gadījumus nereti atšķir no parastajām kreisfreier Stadt kategorijām, jo tiem ir plašākas valsts funkcijas.
Izmērs un piemēri
Kreisfreie Städte var būt ļoti dažādas pēc iedzīvotāju skaita un teritorijas — no vidējas lieluma pilsētām līdz lielpilsētām ar miljoniem iedzīvotāju. Starp pazīstamākajām un lielākajām Vācijas kreisfreie Städte ir, piemēram, Minhenē (München), Köln, Frankfurt am Main, Stuttgart un Düsseldorf. Tomēr ir arī mazākas neatkarīgas pilsētas, kuras saglabā šādu statusu vēsturisku vai administratīvu iemeslu dēļ.
Praktiskas piezīmes
- Administratīvās robežas un skaits var mainīties — laika gaitā notiek reģionālās reformas, apvienošanas vai sadalīšanas procesi.
- Pat ja pilsēta ir kreisfreie, iedzīvotāji var saņemt pakalpojumus arī caur kopīgiem reģionāliem projektiem vai privatizētām pakalpojumu struktūrām.
- Ja nepieciešama informācija par konkrētu pilsētu rajonu un tajā sniegtajiem pakalpojumiem, ieteicams vērsties pie attiecīgās pilsētas oficiālajām saitēm vai administrācijas.