Režīms
Režīms ir vadītājs un citi cilvēki, kas vada suverēnas valsts valdību.
Režīmi ir dažādi. Tie var iegūt varu dažādos veidos. Atkarībā no laika un vietas, kā arī vietējās pilsoniskās situācijas, piemēram, vēlēšanu sistēmas, viņi var zaudēt varu arī dažādos veidos. Līdz 20. gadsimtam visizplatītākais veids, kā režīms zaudē varu, bija apvērsums, iebrukums vai revolūcija. Pēc tam izmantot šīs metodes kļuva ļoti bīstami un sarežģīti. Miermīlīga režīma maiņa parasti notiek vēlēšanu ceļā - šo metodi tagad izmanto vairāk nekā puse Zemes iedzīvotāju. To sauc par pārstāvniecisko demokrātiju. Šādus režīmus bieži sauc par administrācijām, lai būtu skaidrs, ka tie nav diktatori, un tā kā izpildvarai nav visas varas pašai - tā var dalīties ar likumdošanas varu. Arī tiesu vara ir atsevišķa. Tiesas parasti netiek uzskatītas par režīma sastāvdaļu.
Tomēr dažas lietas ir nemainīgas neatkarīgi no tā, kā režīms ir ieguvis varu:
- Režīmam, lai saglabātu varu, ir nepieciešama palīdzība no cilvēkiem ārpus režīma un valdības - tie var būt militāristi vai politiskās partijas pārstāvji.
- Militāristi un policija pilda režīma pavēles un var nogalināt cilvēkus. Ja viņi to nedarītu, tad būtu iespējams mainīt režīmus ar spēku.
- Tirdzniecību un nodokļus nosaka režīms, kas var atņemt naudu.
- Attiecībās ar citām valstīm režīms runā visas valsts vārdā.
Kad daudzi režīmi risina sarunas Apvienoto Nāciju Organizācijā vai Pasaules Tirdzniecības organizācijā, vispār nav svarīgi, kā katrs no tiem ieguvis varu. Svarīgi ir tikai tas, ka viņi var vienoties un likt visiem savā valstī darīt tā, kā noteikts nolīgumā.
Ja kāds vēlas, lai citā valstī tiktu mainīts režīms, viņš parasti to nevar panākt citādi kā tikai ar vardarbību vai iejaukšanos vēlēšanās. Tas parasti notiek, ja režīmu apdraud cits režīms.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir režīms?
A: Režīms ir vadītājs un citi cilvēki, kas vada suverēnas valsts valdību.
J: Kā režīmi var iegūt varu?
Atbilstoši laikam un vietai režīmi var iegūt varu dažādos veidos, piemēram, vēlēšanās vai ar spēku, piemēram, apvērsuma, iebrukuma vai revolūcijas ceļā.
J: Kas ir pārstāvnieciskā demokrātija?
A: Pārstāvnieciskā demokrātija ir tāda, kad varu dala izpildvara un likumdevēja vara, bet tiesu vara ir nošķirta no režīma. Šobrīd to izmanto vairāk nekā puse cilvēku uz Zemes.
J: Kas ir vajadzīgs režīmam, lai saglabātu varu?
A: Lai režīms paliktu pie varas, tam ir vajadzīga palīdzība no cilvēkiem ārpus tā un valdības - tie var būt militāristi vai politiskās partijas pārstāvji. Militārie spēki un policija izpilda režīma pavēles, kas ļauj viņiem saglabāt kontroli pār iedzīvotājiem.
J: Kā citas valstis mijiedarbojas ar citu valstu režīmiem?
A: Kad daudzi režīmi risina sarunas starptautiskajās organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā vai Pasaules Tirdzniecības organizācijā, nav svarīgi, kā katrs no tiem ir ieguvis savu varu - svarīgi ir tikai tas, ka tie var vienoties par noteikumiem, kurus ievēros visi viņu valstī.
J: Vai kāds var mainīt citas valsts režīmu bez vardarbības vai iejaukšanās tās vēlēšanās?
A: Vispārīgi runājot, nē - ja kāds vēlas mainīt citas valsts režīmu, parasti ir jāizmanto vardarbība vai jāiejaucas tās vēlēšanu procesā. Tas bieži notiek tad, kad viens režīms apdraud otru.
