Lūiss Leikijs — Kenijas paleoantropologs un cilvēka evolūcijas pētnieks

Lūiss Leikijs (L.S.B. Leakey, 1903. gada 7. augusts – 1972. gada 1. oktobris) bija Kenijas arheologs, antropologs un dabas pētnieks. Viņa darbība un organizatoriskā iniciatīva būtiski ietekmēja cilvēka evolūcijas pētījumus Austrumāfrikā, veidojot lauka izpētes tradīciju, kas turpinājās vairākas paaudzes.

Biogrāfija un izglītība

Leikijs dzimis Britu Austrumāfrikā (mūsdienu Kenijā) un saņēma izglītību Lielbritānijā, kur studēja arheoloģiju un antropoloģiju. Atgriežoties Āfrikā, viņš veltīja sevi lauka izrakumiem, muzeju darbam un pētniecības organizēšanai, saprotot, ka kontinenta plašais ģeoloģiskais un fosiliju klāsts ir ārkārtīgi svarīgs, lai izprastu cilvēka izcelsmi.

Pētījumi un galvenie atklājumi

Leikijs bija viens no pirmajiem, kas sistemātiski izpētīja Āfrikas austrumu daļu un nostiprināja uzskatu, ka šī reģiona nogulumos var atrast cilvēka evolūcijai nozīmīgas liecības. Viņa vadībā un iedvesmota ģimene — īpaši sieva Mary un vēlāk dēls Richard — veica izrakumus, kas atklāja gan senus akmens instrumentus, gan hominīnu fosilijas. Darbi Olduvajas aiza (Olduvai Gorge) un citos laukos kļuva par stūrakmeņiem, uz kuriem balstās mūsdienu zināšanas par agrīnajām Homo sugām un to tehnoloģijām. Rezultātā Leikija grupa guva atziņas, kas ievērojami papildināja Darvina hipotēzi par cilvēka izcelsmi Āfrikā.

Organizatoriskā loma un atbalsts nākamajām paaudzēm

Leikijs ne tikai veica izrakumus, bet arī būvēja institucionālu pamatu lauka pētījumiem: organizēja ekspedīcijas, izveidoja sadarbības tīklus un palīdzēja nodibināt muzeju un pētniecības struktūras Kenijā. Viņa darbība ļāva piesaistīt finansējumu un speciālistus, kas turpināja izpēti ilgtermiņā. Šī «ģimenes firma» — ar Mary un vēlāk Richard Leakey iesaistītiem — kļuva par vienu no pazīstamākajām paleoantropoloģijas dinastijām, kuru darbs ietekmēja gan zinātni, gan sabiedrisko viedokli par cilvēka izcelsmi.

Ietekme uz aizsardzību un primātu pētījumiem

Leikijs saprata, ka antropoloģijas un paleontoloģijas pētījumi ir cieši saistīti ar vides un savvaļas dzīvnieku aizsardzību. Viņš aktīvi iesaistījās jautājumos, kas skāra dabas mantojuma saglabāšanu Āfrikā, kā arī atbalstīja un veicināja pētījumus par dzīvajiem primātiem — projekti, kuru rezultātā vēlāk attīstījās nozīmīgas pētījumu programmas un aizsardzības iniciatīvas. Viņa organizatoriskā un morālā atbalsta ietekme palīdzēja nodrošināt līdzekļus un atpazīstamību šādām projektiem.

Zinātniskā pārliecība un reliģiskā nostāja

Leikijs bioloģijā konsekventi aizstāvēja Čārlza Darvina evolūcijas teoriju un centās pierādīt Darvina hipotēzi, ka cilvēks radies Āfrikā. Tajā pašā laikā viņš bija ticīgs kristietis, cenšoties saskaņot reliģisku pārliecību ar zinātnisku pieeju — tas padarīja viņu par redzamu personību gan akadēmiskajā, gan sabiedriskajā telpā.

Mantojums

Lūisa Leikija mantojums ir daudzpusīgs: viņš ieviesa ilgtermiņa lauka pētījumu praksi Āfrikā, palīdzēja izveidot institūcijas un finansēšanas mehānismus, kas atbalsta paleoantropoloģiju un primatoloģiju, un iedrošināja nākamās paaudzes pētniekus. Viņa ģimene turpināja «ģimenes firmu», un Leakey vārds joprojām ir cieši saistīts ar cilvēka izcelsmes izpēti un dabas aizsardzību.

Leikijs arī piedalījās britu Austrumāfrikas un vēlāk Kenijas nacionālajos pasākumos, kur viņa zinātniskā autoritāte bieži tika piesaukta kā arguments par nepieciešamību saglabāt reģiona dabas un kultūras mantojumu. ^{3. nodaļa}

Kenijas karte.

Paleoantropologs par excellence

Attaisnošana pie Olduvajas

Sākot ar 1951. gadu, Luiss un Marija Olduvaja aizā pavadīja visu iespējamo laiku. Līdz šim viņi bija atraduši tikai akmens darbarīkus. Plašāki izrakumi sākās 1952. gadā. Viņi atrada to, ko Luiss dēvēja par Oldovaju "kautuvi" - senu purvu, kur tika notverti un nokauti dzīvnieki. Luiss bija tik aizrauts, ka strādāja bez cepures, un viņa mati no saules bija balti. Viņi apstājās 1953. gadā.

1955. gadā viņi kopā ar Džeinu Braunu atkal veica izrakumus. Viņa stāstīja, ka viņš gribējis, lai viņu sauc par Luiju, bijis izklaidīgs, reiz licis visiem meklēt brilles, kas viņam bijušas ap kaklu, nēsājis bikses bez pogām un apavus ar caurumiem, visur bijis apgrūtināts un reiz kritis bezsamaņā. Viņš bija pilnīgi laimīgs. ^{12. nodaļa}

1959. gadā viņi nolēma izrakņāt Bed I. Kamēr Luiss bija slims nometnē, Marija atrada fosilizētu galvaskausu OH 5, ko Marija nosauca par "Mūsu cilvēks", un kļuva par "Dārgais zēns" un "Zinj". Jautājums bija par to, vai tā ir iepriekš Roberta Brūma atklātā ģints Paranthropus, kuru Brūms bija uzskatījis par nepiederīgu cilvēku dzimtai, vai arī tā ir cita ģints. Lūiss izvēlējās Zinj, pret kuru lēmumu iebilda Vilfrīds Le Gros Klārks, taču tas piesaistīja Nacionālās ģeogrāfijas biedrības prezidenta Melvila Bella Grosvenora uzmanību. Šī kontakta rezultātā tika publicēts raksts žurnālā National Geographic un piešķirta ievērojama dotācija, lai turpinātu darbu Olduvajā.

Zinjs bija daudz vecāks, nekā kāds bija iedomājies. Zinātnieki ieradās Āfrikā. Luiss bija pierādījis, ka Darvīnam bija taisnība. ^{13. nodaļa}

Leikija cirks

1960. gadā, nespēdams atstāt muzeju, izņemot nedēļas nogales, Luiss iecēla Mariju par izrakumu vadītāju Olduvai. Viņa iecēla darbiniekus no Kamba cilts, nevis Kikuyu, kuri, viņasprāt, izmantoja Luisu. Pirmais no viņiem, Muteva Musomba, bija paturējis viņas bērnu ponijus. Viņš cita starpā savervēja Kamoya Kimeu. Marija Džonatana vadībā izveidoja 5. nometni. Viņam bija 19 gadi. Kopš tā laika viņai bija savi darbinieki un līdzstrādnieki.

Marija no agra rīta, tērpusies vecās drēbēs, smēķēja cigaretes, vienmēr ieskauta ar savu dalmācieti. Viņa un Luiss sazinājās pa radio. Nedēļas nogalēs viņš bez apstājas lielā ātrumā nobrauca 357 jūdzes starp Olduvaju un Nairobi. Pusaudžu vecuma zēni, Ričards un Filips, pavadīja brīvdienas un atvaļinājumus.

Viņu mājas Nairobi, kad viņi tur uzturējās, tēlaini izsakoties, bija kā cirks. Bieži bija vakariņu viesi. Nozīmīgi viesi palika nedēļām ilgi, ja vien varēja izturēt. Viņi dalīja dzīvojamo istabu un vakariņu galdu ar dalmāciešiem, hirakšiem, pērtiķi, civeta kaķi, Āfrikas ērgļu pūci, tropiskām zivīm, čūskām, piemēram, vipariem, un pitonu.

Divdesmit Āfrikas darbinieku ģimenes dzīvoja pagalmā celtās mājiņās. Marija bija pārgājusi uz cigāriem, un pelni bieži iekrita ēdienā. Gan Luiss, gan Marija gatavoja ēst. Luiss nekad nebeidza runāt; viņa stāsti bija bezgalīgi. Viņš burtiski skrēja cauri visai dienai, sastādot garus darāmo lietu sarakstus, kurus viņš nekad nepabeidza. Viņš pārgalvīgi brauca pa Nairobi ielām, braucot bieži lasīja un rakstīja. ^{5. nodaļa}

Līkiju ģimenei bija arī otra puse. Luiss bija bēdīgi slavens sieviešu kārdinātājs. Viņš nebija uzticīgs ne Frīdai, ne Marijai. Marija šo uzvedību labi pacieta, līdz viņa attiecības ar Rozāliju Osbornu 1954/55. gadā draudēja izjaukt viņas laulību. ^{17. nodaļa}

Abi nepārtraukti cīnījās, izjaucot zēnus. Pēc tam, kad Ričards gandrīz gāja bojā, krītot no zirga, Luiss izšķīrās no Rozālijas zēnu dēļ.

Floruit

Džonatans ieguva īslaicīgu slavu, pirms vispār pameta paleoantropoloģiju. Viņš izveidoja savu vietni, "Džonija vietni" Leikija žargonā, FLK-NN. Tur viņš atklāja divus galvaskausa fragmentus bez australopitēka sagitālās grēdas, kurus Marija saistīja ar Brooma un Robinsona Telanthropus. Problēma bija tā laikmetība ar Zinju. Nosūtot fotogrāfijas, Le Gros Klārks nejauši atcirta: "Piltdauna nokrāsas". Luiss nekavējoties nosūtīja viņam kabeli un veltīja dažus spēcīgus vārdus par šo viņa nekompetences mājienu. Klārks atvainojās. ^{14. nodaļa}

1960. gadā Luiss, viņa dēls Filips un Rejs Pikerings atklāja fosiliju, ko viņš nosauca par "Čellijas cilvēku", jo tā bija pirmā šāda veida atradums, kas atradās kopā ar Oldovena darbarīkiem. Pēc rekonstrukcijas Luiss un Mērija to nosauca par "Pinhead". Vēlāk to pieskaitīja pie Homo erectus un faktiski tas bija vienlaicīgs ar Paranthropus, kas, ņemot to vērā, nevarēja būt cilvēku līnijā. Daudzus gadus Luiss uzskatīja, ka erectus bija darbarīku lietotājs, bet Australopithecus nebija.

1961. gadā Luiss saņēma algu, kā arī dotāciju no National Geographic un nodeva Korindonas direktora pienākumu pildīšanu savam padotajam. Tajā pašā teritorijā viņš izveidoja Prehistoru un paleontoloģijas centru, pārcēla uz to savas kolekcijas un iecēla sevi par direktoru. Tas bija viņa jaunais darbības centrs.

Viņš atklāja vēl vienus izrakumus Ternana fortā pie Viktorijas ezera. Neilgi pēc tam Heselons atklāja Kenyapithecus wickeri, sugas nosaukumu ieguva no īpašuma īpašnieka, ko Lūiss nekavējoties nosvinēja kopā ar Džordžu Geiloru Simpsonu, kurš nejauši bija klāt, uz kuģa Miocene Lady ar Leakey Safari Specials - dzērienu no kondensēta piena un konjaka.

1962. gadā Luiss apmeklēja Olduvaju, kad Ndibo Mbuika MNK atklāja pirmo Homo habilis zobu. Luiss un Marija uzskatīja, ka tas ir sieviešu kārtas zobs, un nosauca viņu par Pelnrušķīti jeb Sindiju. Filips Tobiass identificēja ar to Džonija bērnu, un Reimonds Dārts pēc Luisa lūguma izdomāja nosaukumu Homo habilis, ko Tobiass tulkoja kā "rokdarbnieks". ^{16. nodaļa} To uzskatīja par starpposmu starp graciozo Australopithecus un Homo. ^{16. nodaļa.}

Leikija eņģeļi

Viens no Luisa lielākajiem mantojumiem bija primātu lauka pētījumu veicināšana to dabiskajā vidē. Viņš saprata, ka tas palīdz atklāt cilvēka evolūcijas noslēpumus. Viņš izvēlējās trīs pētnieces: DžeinuGudolu, Diānu Foseju un Birutu Galdiku. Viņas nodēvēja par Leikija eņģeļiem. Katra no viņām kļuva par nozīmīgu pētnieci primatoloģijas jomā.

Ievērojamas organizācijas

1958. Luiss kopā ar Sintiju Būtu (Cynthia Booth) savā saimniecībā uz ziemeļiem no Nairobi nodibināja Tigoni primātu pētniecības centru. Vēlāk tas bija Nacionālais primātu pētniecības centrs, tagad Primātu pētniecības institūts, kas tagad atrodas Nairobi. Kā Tigoni centrs tas finansēja Leikija "Eņģeļus".
1961. Luiss izveidoja Prehistoru un paleontoloģijas centru tajā pašā teritorijā, kur Korindonas muzejs, un iecēla sevi par tā direktoru.
1968. Lūiss palīdzēja dibināt Līkija fondu, lai nodrošinātu viņa mūža darba mantojumu cilvēka izcelsmes izpētē. Leikija fonds šodien ir galvenais finansētājs, kas finansē cilvēku izcelsmes pētījumus Amerikas Savienotajās Valstīs.

Grāmatas

Atlase:

Ādama senči: cilvēka un viņa kultūras evolūcija (1934). Iznāca četros izdevumos, ļoti populāra.
Baltā afrikāniete: agrīna autobiogrāfija (1936)
Austrumāfrikas miocēna hominoīdi, kopā ar Vilfrēdu Le Gros Klārku. (1951)
Olduvai Gorge: ziņojums par rokas cirvju kultūras attīstību I-IV slānī (1951)
Olduvai Gorge: provizorisks ziņojums par ģeoloģiju un faunu, 1951-61 (1965)
Olduvai Gorge, 1965-1967 (1970)
Saskaņā ar pierādījumiem: Memuāri, 1932-1951

Ģimene

Ievērojami ģimenes locekļi

Lūiss Leikijs bija precējies ar Mēriju Leikiju, kura izdarīja ievērojamo fosilo pēdu nospiedumu atradumu Laetoli. Tās tika atrastas vulkāniskajos pelnos Tanzānijā, un tās ir agrākais divkājainās gaitas piemineklis.

Viņš ir arī paleoantropologa Ričarda Līkija un botāniķa Kolina Līkija tēvs. Lūisa brālēns Naidžels Greijs Leikijs Otrā pasaules kara laikā bija apbalvots ar Viktorijas krustu.

Ģimenes koks

Frida Averna

Lūiss Leikijs

Mary Nicol

Kolins Leikijs

Meave Epps

Ričards Leikijs

Margaret Cropper

Džonatans Leikijs

Filips Leikijs

Luīze Līkija

Emmanuels de Merode

Saistītās lapas

Kenijas zinātnieku saraksts

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Luijs Leikijs?

A: Luijs Leikijs bija Kenijas arheologs, antropologs un dabaszinātnieks, kurš deva nozīmīgu ieguldījumu cilvēka evolūcijas attīstības izpratnē Austrumāfrikā.

J: Kādu lomu Lūiss Leikijs spēlēja Āfrikas pētniecības organizācijās?

A.: Lūisam Leikijam bija liela nozīme, veidojot organizācijas turpmākai Āfrikas pētniecībai un Āfrikas savvaļas dabas aizsardzībai.

J: Kas bija trīs izcili britu izcelsmes antropologi, kuri Āfriku padarīja par savu mājvietu?

A: Trīs lielie britu izcelsmes antropologi, kas Āfriku padarīja par savu mājvietu, bija Luiss Līkijs, Roberts Broms un Reimonds Dārts.

J: Kādu tradīciju Kenijā aizsāka Lūiss Leikijs?

A: Lūiss Leikijs Kenijā aizsāka paleoantropoloģiskās pētniecības tradīciju.

Vai arī Luisa Lekija ģimene nodarbojās ar antropoloģiju un fosiliju medībām?

A: Jā, vairāki Lūisa Lekija ģimenes locekļi kļuva par pazīstamiem antropologiem un fosiliju medniekiem.

J: Vai Lūiss Leikijs ticēja Čārlza Darvina evolūcijas teorijai?

A: Jā, Lūiss Leikijs nelokāmi atbalstīja Čārlza Darvina evolūcijas teoriju un centās pierādīt Darvina hipotēzi, ka cilvēks radies Āfrikā.

J: Vai Lūiss Leikijs bija arī reliģiozs?

A: Jā, Lūiss Leikijs bija dievbijīgs kristietis.