Purvs — kas tas ir: kūdra, veidošanās, bioloģiskā daudzveidība un oglekļa krātuve
Purvs ir mitrzeme, kurā veidojas kūdra. Kūdra ir atmirušu augu materiālu slāņi — bieži vien sūnas, visbiežāk sfagnu sūnas. Tas ir viens no četriem galvenajiem mitrāju veidiem. Angļu valodā līdzīgas dabas vienības tiek sauktas par "bog", "fen" un "muskeg".
Bieži vien, kā redzams attēlā labajā pusē, purvi ir klāti ar Ericaceus krūmiem, kas sakņojas sfagnu sūnās un kūdrā. Pakāpeniska sapuvuša augu materiāla uzkrāšanās purvā veido oglekļa krātuvi. Kūdras slāņa sabiezēšana notiek simtiem līdz tūkstošiem gadu, ja ūdens līmenis paliek augsts un skābes apstākļi traucē pilnīgu sadalīšanos.
Kā veidojas purvs
Purvi veidojas vietās, kur ūdens zemes virskārtā ir skābs un ar zemu barības vielu saturu. Dažos gadījumos ūdens tiek iegūts tikai no nokrišņiem, un tādā gadījumā tie ir ombrotrofie purvi (lietus purvi). Citos — minerotrofajos purvos (fenos) — daļēji barības vielas nodrošina pazemes ūdeņi vai notecējušais ūdens.
No purviem izplūstošajam ūdenim ir raksturīga brūna krāsa, ko rada izšķīdušie kūdras tanīni. Augsts ūdens līmenis samazina skābekļa piekļuvi augsnei, tāpēc organiskā materiāla sadalīšanās ir lēna un kūdra uzkrājas.
Purvu veidi un raksturojums
- Ombrotrofie purvi (lietus purvi) — barojas galvenokārt no nokrišņiem, ir skābi un nabadzīgi minerālvielām; dominē sfagnu sūnas.
- Minerotrofie purvi (fen) — saistīti ar pazemes ūdeņiem, satur vairāk barības vielu un var būt mazāk skābi; augaugu sastāvs atšķiras no ombrotrofajiem purviem.
- Muskegs — plašs nosaukums, ko lieto galvenokārt ziemeļu platuma joslā, aptverot ūdeņiem bagātas sūnu vai kūdras teritorijas.
Bioloģiskā daudzveidība
Purvi ir īpaši svarīgi kā biotopi daudzām specializētām sugām. Skābie, barības vielām nabadzīgie apstākļi un mitrums veicina unikālu augu kopu — sfagnu sūnas, Erica dzimtas krūmi, siles (Eriophorum), rasenes un daudzus ķērpjus un aļģes. Daudzviet sastopami arī īpaši kukaiņēdāji augi (piem., rasenes), kuras pielāgojušās barības vielu trūkumam.
Dzīvnieku sugas, kas saistītas ar purviem, ietver putnus (piem., vilnainos dzērves, dažas zosis un ūdensputnus), abiniekus, dažādus bezmugurkaulniekus un retas vai apdraudētas sugas, kuras citur nevar izdzīvot. Purvi bieži ir nozīmīgi ligzdošanas, migrācijas un barošanās biotopi.
Oglekļa krātuve un klimata nozīme
Purvi uzkrāj oglekli kūdras veidā — globāli kūdras slāņi satur lielu daļu no planetārā augsnes oglekļa rezerves. Kaut arī purvi aizņem salīdzinoši nelielu zemes platību, tie var uzkrāt simtiem līdz tūkstošiem tonnu oglekļa uz hektāru. Globālā mērogā kūdras mitrzemes glabā apmēram 500 gigatonnas oglekļa, kas ir nozīmīgs daudzums klimata regulēšanai.
Tomēr purvi rada arī metāna (CH4) emisijas, jo anaerobie apstākļi veicina metāna ražošanu. Kopējā ietekme uz siltumnīcefekta gāzu bilanci ir atkarīga no mitruma līmeņa, augstuma, augu sugu sastāva un cilvēka darbības. Saglabājot un atjaunojot mitrā stāvokļa purvus, parasti samazinās CO2 izdalīšanās no kūdras oksidācijas un ilgtspējīgi tiek uzturēta oglekļa krātuve.
Cilvēka ietekme, draudi un aizsardzība
- Galvenie draudi: kanalizācija un atsusināšana lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, kūdras izstrāde, pārāk intensīva ganīšana, degšana un klimata pārmaiņas.
- Sekas: zaudēta oglekļa krātuve, biotopu izzušana, izmaiņas ūdens kvalitātē un palielinātas CO2 emisijas.
- Aizsardzības un atjaunošanas pasākumi: noteces aizbēršana vai slēgšana, atjaunošana ar ūdens līmeņa paaugstināšanu (rewetting), atjaunota vegetācija un aizliegumi kūdras ieguvei nozīmīgās teritorijās.
Purvu nozīme un pakalpojumi
- Oglekļa krātuve un klimata regulēšana.
- Ūdens režīma stabilizācija — plūdu samazināšana un noteces regulēšana.
- Ūdens attīrīšana — purvi spēj aizturēt un transformēt barības vielas.
- Kultūras un rekreācijas vērtība — ainavas, zinātniskie pētījumi un tradicionālās resursu izmantošanas veidi (piem., dzērveņu un ogu vākšana).
Purviem ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības un klimata saglabāšanā, īpaši ainavās, kur cilvēka darbība ir plaši izplatīta. Ilgtspējīga pārvaldība un aktīva atjaunošana palīdz saglabāt šos unikālos un vērtīgos ekosistēmu pakalpojumus nākamajām paaudzēm.
Mer Bleue purvs, tipisks kūdras purvs, Ontario austrumos
Gaļēdāji augi bieži sastopami purvos. Kukaiņu ķeršana nodrošina slāpekli un fosforu, kuru šādos apstākļos parasti trūkst.
Pasaulē lielākais kūdras purvs
Pasaulē lielākais kūdras purvs atrodas Kongo (Brazaviljā). Tas ir tikpat liels kā Anglija. Purva platība ir no 100 000 līdz 200 000 kvadrātkilometru (40 000 līdz 80 000 kvadrātjūdžu), un kūdras slānis sasniedz 7 m (23) zem zemes. Tajā ir miljardiem tonnu daļēji sabrukušas veģetācijas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir purvs?
A: Purvs ir mitrzeme, kurā veidojas kūdra.
J: Kas ir kūdra?
A: Kūdra ir atmirušu augu, bieži sūnu, jo īpaši sfagnu sūnu, slāņi.
J: Kādi ir citi purvu nosaukumi?
A: Citi purvu nosaukumi ir purvs, purvs un muskegs.
J: Kāpēc purvi veido oglekļa krātuvi?
A: Sastrūdējušu augu materiālu pakāpeniska uzkrāšanās purvā veido oglekļa krātuvi.
J: Kāpēc purvos ir maz barības vielu?
A: Purvi veidojas vietās, kur ūdens zemes virskārtā ir skābs un tajā ir maz barības vielu.
J: Kas piešķir no purviem izplūstošajam ūdenim brūnu krāsu?
A: No purviem izplūstošajam ūdenim ir raksturīga brūna krāsa, ko rada izšķīdušie kūdras tanīni.
J: Kāpēc purvi ir svarīgi bioloģiskajai daudzveidībai?
A: Purvos ir raksturīgas dažādas augu un dzīvnieku sugas, un tie ir ļoti nozīmīgi bioloģiskajai daudzveidībai, jo īpaši ainavās, kas citādi ir apdzīvotas un apstrādātas.
