Oglekļa krātuve
Oglekļa krātuve ir dabiska vai mākslīga krātuve, kas uz ilgu laiku uzglabā oglekli saturošus ķīmiskos savienojumus. Oglekļa krātuves absorbē vairāk oglekļa nekā izdala.
Mežs, okeāns vai cita dabiska vide rada oglekļa pārpalikumu. Oglekļa piesaistītāji ir ļoti svarīgi mūsu vidē. Tie var būt dabiski vai cilvēka radīti. Augsnē, okeānā, mežā un atmosfērā ir uzkrāts ogleklis, un šis ogleklis pārvietojas nepārtrauktā ciklā. Par lielākajām oglekļa krātuvēm kļūst purvi, purvi un, visbeidzot, akmeņogļu krātuves.
Parastajā oglekļa ciklā CO2 nāk no atmosfēras, un tad to uzņem augi un izmanto fotosintēzes procesā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir oglekļa izlietne?
A: Oglekļa krātuve ir dabiska vai mākslīga tvertne, kas ilgstoši uzglabā oglekli saturošus ķīmiskos savienojumus.
J: Kā darbojas oglekļa krātuves?
A: Oglekļa piesaistītāji absorbē vairāk oglekļa nekā izdala. Mežs, okeāns vai cita dabiska vide rada oglekļa pārpalikumu.
J: Kādi ir oglekļa piesaistītāju veidi?
A: Oglekļa piesaistītāji var būt dabiski vai cilvēka radīti. Augsne, okeāns, mežs un atmosfēra uzkrāj oglekli, un šis ogleklis pārvietojas nepārtrauktā ciklā.
Kādi ir lielākie oglekļa piesaistītāji?
A.: Lielākie oglekļa piesaistītāji ir purvi, purvi un, visbeidzot, ogļu krātuves.
J: Kāds ir regulārais oglekļa cikls?
A: Regulārā oglekļa ciklā CO2 nāk no atmosfēras, un tad to uzņem augi un izmanto fotosintēzes procesā.
J: Kāpēc mūsu vidē ir svarīgi oglekļa piesaistītāji?
A: Oglekļa piesaistītāji ir svarīgi mūsu vidē, jo tie palīdz regulēt oglekļa ciklu un samazina CO2 daudzumu atmosfērā.
J: Vai oglekļa piesaistītāji var būt gan dabiski, gan cilvēka radīti?
A: Jā, oglekļa piesaistītāji var būt gan dabiski, gan cilvēka radīti.
