Deimatiskā uzvedība — pēkšņa brīdinājuma parāde pret plēsējiem
Atklāj deimatiskās uzvedības noslēpumus — kā dzīvnieki ar pēkšņiem brīdinājumiem maldina plēsējus, aizsargājas un blefo aposemātiskus signālus.
Deimatiskā aizsardzība (no grieķu deima — baisi, biedējoši) ir uzvedības vai izskata triks, ko izmanto laupījumi, lai pēkšņi pārsteigtu vai izbiedētu plēsējus un tādējādi iegūtu laiku, lai izbēgtu. Šāds “startle” efekts rada šoku vai īslaicīgu apjukumu, un plēsējs bieži vien atlaižas, atlec vai uz mirkli pārtrauc uzbrukumu. Daudzi dzīvnieki izmanto šo taktiku, īpaši tad, kad plēsējs pietuvojas tuvu — tā ir viena no iespējamām aizsardzības pret plēsoņām stratēģijām.
Kā izpaužas deimatiskā uzvedība
Deimatiskie displeji var būt vizuāli, skaņas vai ķermeņa kustību signāli. Bieži sastopami piemēri:
- pēkšņa acu plankstu vai spilgtu krāsu parādīšana (piemēram, tauriņu vai dienas tauriņu “acu” zīmējumi);
- kļūšana lielākam vai piepūšanās (piemēram, čūsku kapuces izvēršana vai gliemežu/tauriņu spārnu atvēršana);
- šļakstīšanās, svilpšana, hissing vai citi skaņu efekti;
- ātras, negaidītas kustības — piemēram, pēkšņa lēciena vai atlēkšanas imitācija.
Deimatiskā pret aposematisko
Šo rīcību bieži salīdzina ar aposemātiskiem (brīdinājuma) signāliem, taču starp tām ir svarīga atšķirība. Deimatiskā parādīšanās parasti ir blefs — īslaicīgs triks, lai izsauktu šoku, savukārt aposematiskā krāsojuma vai uzvedības mērķis ir ilgstoši brīdināt par to, ka upuris ir nepatīkams vai indīgs.
Daudzas vardes un citi rāpuļi spēj izrādīt brīdinājuma signālus, bet tikai dažām no šīm sugām tiešām ir indes dziedzeri vai citas ķīmiskas aizsardzības metodes. Tāpēc vienam un tam pašam vizuālajam signālam var būt atšķirīgi bioloģiski pamatojumi dažādās sugās.
Kā zinātnieki to klasificē
Grūti absolūti noteikt, vai konkrēta parādīšanās ir tikai deimatiskā vai aposematiskā; parasti to nosaka, kā uz to reaģē plēsēji:
- Ja plēsēji sākotnēji ir pārsteigti, bet vēlāk iemācās apēst upuri, parādīšanās tiek uzskatīta par deimatisku — tātad tā ir blefošana;
- Ja plēsēji pēc nogaršošanas vai mijiedarbības turpina izvairīties no šā laupījuma, parādīšanos uzskata par aposematisku — tas nozīmē, ka laupījums patiešām ir nepatīkams vai toksisks.
Trešais variants — visbiežāk sastopamais dabā — ir situācija, kurā uzvedība ir gan deimatiska, gan aposematiska: sākotnēji parādīšanās pārsteidz plēsēju, bet, ja plēsējs pamana, ka organisms ir arī neēdams vai indīgs, signāls kļūst uzticams un tiek iemācīts kā brīdinājums.
Kāpēc tas darbojas un kādas ir sekas
Deimatiskie signāli izmanto plēsēju fizioloģiju un rapida uzmanības pāreju — pēkšņs kontrasts, liels “acs” zīmējums vai negaidīta skaņa var izraisīt īslaicīgu bremzēšanos vai momentānu izvēli neatvainoties. Evolūcijas ziņā šāda uzvedība ir izdevīga, jo pat neliela iespēja izvairīties no nāvējoša uzbrukuma uzlabo izdzīvošanas varbūtību.
Tas, vai signāls kļūs par uztveramu aposematisku brīdinājumu, lielā mērā atkarīgs no plēsēja mācīšanās spējām un no tā, cik bieži signāls korelē ar patiesu nepatīkamību vai indīgumu. Dažkārt sugas vienlaikus attīsta gan īslaicīgus blefus, gan īstas ķīmiskas aizsardzības līdzekļus, radot sarežģītu aizsardzības sistēmu.
Piemēri naturā
Pazīstami deimatiskie piemēri ir tauriņi un nakts tauriņi ar “acu” zīmējumiem spārnos, kas pēkšņi parādās, atverot spārnus; čūsku kapuces izvēršana vai hissing, lai izskatītos bīstamāka; dažas vardes un gliemeži, kas atklāj spilgtas krāsas tikai draudu brīdī. Tādas uzvedības variācijas sastopamas daudzās dzīvnieku grupās, un tās bieži darbojas kopā ar citiem aizsardzības mehānismiem.
Deimatiskā uzvedība ir labs piemērs tam, kā vienkāršs, īslaicīgs signāls var dot būtisku priekšrocību dabiskajā atlases procesā — taču tās efektivitāte ir atkarīga no plēsēju reakcijām un ekoloģiskā konteksta.
Klasisks gadījums: pēkšņi atklājas izbailes acu plankumi
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir deimatiskā aizsardzība?
A: Deimatiskā aizsardzība ir tad, kad plēsēji pārsteidz plēsējus un iegūst laiku, lai izbēgtu.
J: Kas notiek ar plēsēju, kad tas tiek pārsteigts deimatiskās aizsardzības rezultātā?
A: Kad plēsējs tiek pārsteigts, izmantojot deimatisko aizsardzību, tas piedzīvo šoku un bieži vien atlec atpakaļ.
J: Kāds ir deimatiskās aizsardzības mērķis?
A: Deimatiskās aizsardzības mērķis ir dot upurim laiku, lai izbēgtu no plēsēja.
J: Ar ko īsts aposemātisks brīdinājuma signāls atšķiras no deimatiskās aizsardzības?
A: Īsts aposemātisks brīdinājuma signāls ir patiess, bet deimatiskā aizsardzība ir viltota.
J: Kuras sugas bieži izrāda brīdinājuma signālus?
A: Daudzas varžu sugas izrāda brīdinājuma signālus.
Vai visām varžu sugām, kas izrāda brīdinājuma signālus, ir indes dziedzeri?
A: Nē, tikai dažām varžu sugām, kas izrāda brīdinājuma signālus, ir indes dziedzeri.
J: Kā var klasificēt deimatiskos vai aposemātiskos displejus?
A: Displeji tiek klasificēti kā deimatiski vai aposematiski pēc to dzīvnieku reakcijas, kuri tos redz.
Meklēt