Oldupai (Olduvai) aiza — cilvēka evolūcijas arheoloģiskā vieta
Oldupai aiza — Tanzānijas arheoloģiskā pērle cilvēka evolūcijai: fosilijas un pierādījumi par Homo habilis, erectus un sapiens, 1,9 milj. gadu vēsture.
Oldupai (Olduvai) aiza ir stāva ieleja Lielajā Rifta ielejā, kas stiepjas cauri Austrumāfrikai. Tā atrodas Austrumāfrikas Serengeti līdzenumu austrumu malā, Tanzānijas ziemeļos, netālu no Ngorongoro un Serengeti reģioniem. Aiza ir viena no svarīgākajām arheoloģiskajām vietām pasaulē cilvēka evolūcijas pētīšanai.
Vieta un ģeoloģija
Oldupai aiza stiepjas aptuveni 48 km garumā un dažviet sniedzas līdz apmēram 90 m dziļumā. Tā ir izveidojusies, kad upīte erodējusi Lielā Rifta nogāzi, atsedzot vairākus sedimentu un vulkānisko pelnu slāņus. Šie pelnu slāņi (tefra) ir izšķiroši svarīgi datēšanai, jo ar tiem saistītos slāņus iespējams datēt, izmantojot kalcija-argona un citus radiometriskos paņēmienus.
Arheoloģiskā nozīme
Tas, kas padara Oldupai īpaši nozīmīgu, ir dziļā, vairākslāņainā stratigrāfija, kurā saglabājušās rīku un fosiliju atradnes no ļoti agrīna laika posma. Pateicoties vulkānisko pelnu slāņiem, izmeklētāji var precīzi noteikt fosiliju un kultūras slāņu vecumu, sniedzot hronoloģisku ieskatu hominīnu attīstībā un to rīku izmantošanā.
Galvenie atradumi
- Pirmie nozīmīgie fosiliju atradumi tika dokumentēti jau 20. gadsimta sākumā, taču plašākus izrakumus un slavenus atradumus 20. gadsimta vidū veica Louis un Mary Leakey.
- Šajā vietā atrasti gan senākie akmens rīki (Oldowan tips), gan daudzu hominīnu fosilijas. Starp nozīmīgākajiem atradumiem ir:
- Homo habilis — apmēram pirms 1,9 miljoniem gadu;
- Paranthropus boisei — plaši datēts apmēram pirms 1,8 miljoniem gadu;
- Homo erectus — slāņos, kas datēti apmēram pirms 1,2 miljoniem gadu;
- Vēlāka laika slāņos atrastas arī liecības par Homo sapiens klātbūtni reģionā, tostarp ap 17 000 gadiem pirms mūsdienām.
Datēšana un stratigrāfija
Oldupai stratigrāfija ir labi izpētīta: vulkānisko pelnu slāņi ļauj izmantot radiometriskās metodes (piemēram, K–Ar) un tefhrohronoloģiju, lai noteiktu slāņu un tajos atrasto fosiliju vecumu. Kombinējot šo informāciju ar paleontoloģiskajiem un arheoloģiskajiem datiem, zinātnieki rekonstruē mainīgos vides apstākļus un hominīnu uzvedību.
Vēsturiskie izrakumi un pētniecība
Pirmie izrakumi Oldupai veica vācu arheologs Hanss Reks (Hans Reck) 1911.–1913. gados. Tomēr vispazīstamākie izrakumi un sistemātiskā izpēte saistās ar Louisu un Mary Leakey, kuri no 1930. gadiem līdz 1970. gadiem atklāja daudzus nozīmīgus fosiliju un rīku slāņus, kas būtiski mainīja izpratni par cilvēka agrīno evolūciju un tehnoloģiju attīstību (piemēram, Oldowan rīku industriju).
Mūsdienu nozīme un apmeklējums
Oldupai joprojām ir aktīva izpētes vieta, un te darbojas muzejs, kurā apskatāmi līkumi, atradumu rekonstrukcijas un izstādes par vietas ģeoloģiju un arheoloģiju. Vieta ir pieejama tūristiem un pētniekiem, un tās nozīme cilvēka izcelsmes izpētē tiek regulāri apstiprināta ar jaunām atklāsmēm.
Nosaukums Oldupai (bieži lietots arī kā Olduvai) ir saistīts ar masaiju vārdu, kas apzīmē savvaļas sizala augu Sansevieria ehrenbergii, kas aug šajā aiza reģionā. 2005. gadā Tanzānijas valdība oficiāli pieņēma nosaukumu Oldupai Gorge, lai godinātu vietējo nosaukumu izcelsmi.
Olduvaja aiza
Monolīta tuvplāns
Olduvai Gorge no kosmosa
Olduvaja aizas topogrāfija
Ģeoloģija
Pirms miljoniem gadu šajā vietā atradās liels ezers, kura krastus klāja vulkānisko pelnu nogulsnes.
Aptuveni pirms 500 000 gadiem seismiskā aktivitāte novirzīja netālu esošo straumi, kas sāka iegrimt nogulumos, atklājot septiņus galvenos slāņus aizas sienās. Olduvaja aizas un apkārtējā reģiona ģeoloģiju detalizēti izpētīja Ričards L. Hejs (Richard L. Hay), kurš šajā vietā strādāja no 1961. līdz 2002. gadam.
Stratigrāfija ir ļoti dziļa, un vulkānisko pelnu un akmeņu slāņi ļauj radiometriski datēt iestrādātos artefaktus, galvenokārt ar kālija-argona un argona-argona datējumu. Olduvaja nogulumu pamatne ir nedaudz vecāka par 2 miljoniem gadu,
Netālu esošajā Laetoli atrodas daudz senāka fosiliju kolekcija.
Paleontoloģija
Olduvaja aiza ir viena no nozīmīgākajām aizvēsturiskajām vietām pasaulē, un tā ir palīdzējusi labāk izprast agrīno cilvēka evolūciju.
Pirms 50 gadiem vācu entomologs Vilhelms Katvinkels (Vilhelms) Tanganikas zaļajā mežonīgajā dabā, vajādams kādu iedomātu tauriņu, nokrita no klinšainas apmales un gandrīz gāja bojā. Atgūstot samaņu, viņš nonāca antropologa sapņu pasaulē: erozijas radītā plaisā ar fosiliju, kaulu un senu artefaktu slāni. Šo atradumu nosauca par Olduvaja aizu, un kopš tā laika Katvinkela mantinieki ir rāpušies augšup un lejup pa tās saules apdegušajām malām, lai meklētu pavedienus par cilvēka agrīno atmodu. (Time, piektdiena, 1961. gada 10. marts)
1931. gadā Lūiss un Mērija Līkiji uzsāka izrakumu darbus šajā vietā. Tie joprojām turpinās.
Agrākajā arheoloģiskajā atradnē, kas pazīstama kā Bed I, ir atrastas liecības par nometnēm un dzīvojamām telpām, kā arī akmens darbarīki, kas izgatavoti no vietējā bazalta un kvarca lauskām. Tā kā šajā vietā pirmo reizi tika atklāti šāda veida darbarīki, tos dēvē par Oldowan. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka Oldowan rīku izgatavošanas tradīcija aizsākās aptuveni pirms 2,6 miljoniem gadu. Šajā slānī esošie kauli nav mūsdienu cilvēku, bet gan agrāko hominīdu Paranthropus boisei un pirmo reizi atklātie Homo habilis eksemplāri.
FLK ziemeļu daļā atrodas senākās zināmās liecības par ziloņu patēriņu, kas attiecināmas uz Homo ergaster pirms aptuveni 1,8 miljoniem gadu. Zemākajā no sešiem apdzīvotajiem līmeņiem tika atrasts gandrīz pilnīgs izmirušā Elephas recki skelets, kā arī akmens darbarīki, piemēram, kapļi un lauskas. Lielais daudzums kopā ar to atrasto mazāku dzīvnieku kaulu fragmentu skaidri norāda, ka FLK North ir agrīna gaļas ieguves vieta.
Virs tā, II slānī, oļu darbarīkus sāk nomainīt sarežģītāki aheulejas perioda darba rīki, kurus izgatavoja H. ergaster. Šis slānis vēl nav veiksmīgi datēts, bet, visticamāk, tas ir no 1,75 līdz 1,2 miljoniem gadu vecs.
III un IV slānī ir atrasti ačauļu laikmeta darbarīki un fosilie kauli, kas iegūti pirms vairāk nekā 600 000 gadu.
Pirms aptuveni 600 000 līdz 400 000 gadu Masekas gultnes veidojās lielu lūzumu un vulkanisma laikā. Šajos slāņos atradās mūsdienu cilvēku rūpniecības darbarīki, kam sekoja Ndutu slāņi (pirms 400 000 līdz 32 000 gadiem) un Naisiusiu slāņi (pirms 22 000 līdz 15 000 gadiem).
Uz aizas malas atrodas arī Olduvaja aizas muzejs. Šajā muzejā apskatāmas izstādes par aizas vēsturi.
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Olduvaja aiza?
A: Olduvaja aiza atrodas Serengeti līdzenumos austrumu daļā Tanzānijas ziemeļos.
J: Kāds ir Olduvaja aizas garums?
A: Olduvaja aiza ir aptuveni 48 km gara.
J: Kāpēc Olduvaja aiza ir nozīmīga aizvēsturiska vieta?
A: Olduvaja aiza ir nozīmīga aizvēsturiska vieta cilvēka evolūcijas izpētei. Kādreiz tas bija ezers, un to pārklāja vulkānisko pelnu slāņi. Šajā vietā pirms aptuveni 1,9 miljoniem gadu dzīvoja Homo habilis, pirms 1,8 miljoniem gadu - Paranthropus boisei un pirms 1,2 miljoniem gadu - Homo erectus. Homo sapiens apmetās šajā vietā pirms 17 000 gadu.
J: Kāda ir Oldupai Gorge nosaukuma izcelsme?
A: Oldupai Gorge ir masaju vārds, kas apzīmē savvaļas sizala augu Sansevieria ehrenbergii, kas aug šajā aizā.
J: Kad nosaukums Oldupai Gorge tika pieņemts par oficiālo vietas nosaukumu?
A: Oldupai Gorge kā oficiālais nosaukums tika pieņemts 2005. gadā.
J: Kāds ir attālums starp Oldupaja aizu un Laetoli arheoloģisko atradni?
A: Olduvaja aiza atrodas 45 km (28 jūdzes) no Laetoli arheoloģiskās vietas.
J: Kas apdzīvoja Olduvai aizu pirms 17 000 gadiem?
A: Homo sapiens Olduvai aizaņēma Olduvai aiza pirms 17 000 gadiem.
Meklēt