Olduvai Gorge

Ģeoloģija

Pirms miljoniem gadu šajā vietā atradās liels ezers, kura krastus klāja vulkānisko pelnu nogulsnes.

Aptuveni pirms 500 000 gadiem seismiskā aktivitāte novirzīja netālu esošo straumi, kas sāka iegrimt nogulumos, atklājot septiņus galvenos slāņus aizas sienās. Olduvaja aizas un apkārtējā reģiona ģeoloģiju detalizēti izpētīja Ričards L. Hejs (Richard L. Hay), kurš šajā vietā strādāja no 1961. līdz 2002. gadam.

Stratigrāfija ir ļoti dziļa, un vulkānisko pelnu un akmeņu slāņi ļauj radiometriski datēt iestrādātos artefaktus, galvenokārt ar kālija-argona un argona-argona datējumu. Olduvaja nogulumu pamatne ir nedaudz vecāka par 2 miljoniem gadu,

Netālu esošajā Laetoli atrodas daudz senāka fosiliju kolekcija.

Paleontoloģija

Olduvaja aiza ir viena no nozīmīgākajām aizvēsturiskajām vietām pasaulē, un tā ir palīdzējusi labāk izprast agrīno cilvēka evolūciju.

Pirms 50 gadiem vācu entomologs Vilhelms Katvinkels (Vilhelms) Tanganikas zaļajā mežonīgajā dabā, vajādams kādu iedomātu tauriņu, nokrita no klinšainas apmales un gandrīz gāja bojā. Atgūstot samaņu, viņš nonāca antropologa sapņu pasaulē: erozijas radītā plaisā ar fosiliju, kaulu un senu artefaktu slāni. Šo atradumu nosauca par Olduvaja aizu, un kopš tā laika Katvinkela mantinieki ir rāpušies augšup un lejup pa tās saules apdegušajām malām, lai meklētu pavedienus par cilvēka agrīno atmodu. (Time, piektdiena, 1961. gada 10. marts)

1931. gadā Lūiss un Mērija Līkiji uzsāka izrakumu darbus šajā vietā. Tie joprojām turpinās.

Agrākajā arheoloģiskajā atradnē, kas pazīstama kā Bed I, ir atrastas liecības par nometnēm un dzīvojamām telpām, kā arī akmens darbarīki, kas izgatavoti no vietējā bazalta un kvarca lauskām. Tā kā šajā vietā pirmo reizi tika atklāti šāda veida darbarīki, tos dēvē par Oldowan. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka Oldowan rīku izgatavošanas tradīcija aizsākās aptuveni pirms 2,6 miljoniem gadu. Šajā slānī esošie kauli nav mūsdienu cilvēku, bet gan agrāko hominīdu Paranthropus boisei un pirmo reizi atklātie Homo habilis eksemplāri.

FLK ziemeļu daļā atrodas senākās zināmās liecības par ziloņu patēriņu, kas attiecināmas uz Homo ergaster pirms aptuveni 1,8 miljoniem gadu. Zemākajā no sešiem apdzīvotajiem līmeņiem tika atrasts gandrīz pilnīgs izmirušā Elephas recki skelets, kā arī akmens darbarīki, piemēram, kapļi un lauskas. Lielais daudzums kopā ar to atrasto mazāku dzīvnieku kaulu fragmentu skaidri norāda, ka FLK North ir agrīna gaļas ieguves vieta.

Virs tā, II slānī, oļu darbarīkus sāk nomainīt sarežģītāki aheulejas perioda darba rīki, kurus izgatavoja H. ergaster. Šis slānis vēl nav veiksmīgi datēts, bet, visticamāk, tas ir no 1,75 līdz 1,2 miljoniem gadu vecs.

III un IV slānī ir atrasti ačauļu laikmeta darbarīki un fosilie kauli, kas iegūti pirms vairāk nekā 600 000 gadu.

Pirms aptuveni 600 000 līdz 400 000 gadu Masekas gultnes veidojās lielu lūzumu un vulkanisma laikā. Šajos slāņos atradās mūsdienu cilvēku rūpniecības darbarīki, kam sekoja Ndutu slāņi (pirms 400 000 līdz 32 000 gadiem) un Naisiusiu slāņi (pirms 22 000 līdz 15 000 gadiem).

Uz aizas malas atrodas arī Olduvaja aizas muzejs. Šajā muzejā apskatāmas izstādes par aizas vēsturi.