Tangaņika ir Tanzānijas kontinentālā daļa. No 1961. gada 9. decembra līdz 1964. gada 26. aprīlim tā bija neatkarīga valsts.

Tā bija Austrumāfrikas teritorija, kas atradās starp Indijas okeānu un Lielajiem Āfrikas ezeriem: Viktorijas ezera, Malāvijas ezera un Tanganikas ezera.

Kādreiz tā bija daļa no lielākās Vācijas Austrumāfrikas kolonijas (vācu: Deutsch-Ostafrika), un tās sastāvā bija mūsdienu Ruanda, Burundi un Tanzānija, bet ne Zanzibāra.

Pēc Pirmā pasaules kara mūsdienu Ruandas un Burundi teritorijas kļuva par Apvienoto Nāciju Līgas mandātu, ko pārvaldīja Beļģija. Tomēr lielākā daļa nonāca Lielbritānijas pārvaldībā, un saskaņā ar 1919. gada Versaļas līgumu tā tika nodota Lielbritānijai. Tas tika apstiprināts ar 1922. gada Nāciju Līgas mandātu, kas vēlāk kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas trasta teritoriju. Lielbritānija to pārdēvēja par Tanganikas teritoriju.

1961. gada 9. decembrī Tanganīka kļuva neatkarīga kā Sadraudzības karaliste, bet 1962. gada 9. decembrī - par Tanganīkas Republiku Tautu Sadraudzības sastāvā. 1964. gadā tā apvienojās ar Zanzibāras salām, izveidojot Tanganikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, kas vēlāk tajā pašā gadā tika pārveidota par Tanzānijas Apvienoto Republiku.

Lai gan Tanzānija joprojām atrodas Tanzānijas sastāvā, oficiāli tās nosaukums vairs netiek lietots. Tomēr tas ir ērts veids, kā apzīmēt kontinentālo daļu, kas ģeogrāfiski un kulturāli tik ļoti atšķiras no Zanzibāras. Nosaukums Tangaņika tiek lietots arī attiecībā uz Tangaņikas ezeru.

Ģeogrāfija un robežas

Tangaņika aptver lielāko daļu mūsdienu kontinentalās Tanzānijas zemes. Tā robežojas ar vairākām Āfrikas valstīm: uz ziemeļiem — ar Keniju un Ugandu, uz rietumiem — ar Ruandu, Burundi un Demokrātisko Kongo Republiku (konkrēti pie Tanganikas ezera), uz dienvidrietumiem — ar Zambiju un Malāviju, uz dienvidiem — ar Mozambiku. Piekrasti austrumos robežojas ar Indijas okeānu. Reģionu raksturo gan līdzenumi un savannas, gan kalnainas zonas un bagātīgas iekšzemes ūdenstilpes.

Vēsturisks pārskats

Vēsturiski Tangaņika bija daļa no lielākām kolonialām struktūrām: vācu kolonija līdz Pirmajam pasaules karam, pēc tam Lielbritānijas pārvaldīta Nāciju Līgas mandāta un vēlāk Apvienoto Nāciju trasta teritorija. Pēc Pirmā pasaules kara vāciešu ietekme tika izbeigta, un briti pārņēma administrēšanu. Otrā pasaules kara un pēckara gaitā auga pašnoteikšanās kustības, un 1950.–1960. gados vietējie nacionālisti, īpaši Julius Nyerere, kļuva par neatkarības kustības līderiem.

Neatkarība, republika un savienība ar Zanzibāru

1961. gada 9. decembrī Tangaņika ieguva neatkarību no Lielbritānijas kā konstitucionāla monarhija Savienībā (Sadraudzībā) un jau drīz pēc tam pārgāja uz republikas formu — 1962. gada 9. decembrī tika pasludināta Tanganīkas Republika, par pirmo prezidentu kļuva Julius Nyerere. 1964. gada janvārī Zanzibārā notika revolūcija, kas pārtrauca vietējo monarhiju; 1964. gada 26. aprīlī Tanganīka un Zanzibāra apvienojās, izveidojot Tanganikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku. Vēlāk, 1964. gada oktobrī, valsts saīsināja un mainīja nosaukumu uz Tanzānijas Apvienoto Republiku.

Kultūra, valoda un ekonomika

Tangaņikas teritorijā dominē daudzu etnisko grupu mozaīka un kopīga valoda — svahili (kiswahili), kas kalpo par plūstošu saziņas līdzekli starp dažādām kopienām. Oficiālās valodas administrācijā un izglītībā bija angļu valoda līdz pat neatkarībai, un tās ietekme saglabājās ilgāk. Ekonomiski reģions balstījās uz lauksaimniecību — gan pārtikas kultūrām, gan eksportējamajiem produktuiem (piemēram, kafija, tējas, sisals, kokvilna). Rūpniecība un transporta infrastruktūra bija koncentrēta pie piekrastes lielpilsētām, no kurām svarīgākā bija Dar es Salaam, kas darbojās kā administratīvais un tirdzniecības centrs.

Mantojums un nosaukuma lietojums

Kaut arī oficiālais valsts nosaukums kopš 1964. gada ir Tanzānija, nosaukums Tangaņika joprojām tiek lietots, runājot par kontinenta daļu, atšķirīgu no Zanzibāras salām pēc ģeogrāfijas, vēstures un kultūras. Tas kalpo, lai atšķirtu kontinenta administratīvo, ekonomisko un sociālo īpatnību kopumu no salu dzīves. Tāpat nosaukums attiecas arī uz Tangaņikas ezeru, kas ir viens no lielākajiem un dziļākajiem ezeriem Āfrikā.

Īss kopsavilkums: Tangaņika — senā vācu un vēlāk britu pārvaldīta teritorija Austrumāfrikā — kļuva par neatkarīgu valsti 1961. gadā, par republiku 1962. gadā, un 1964. gadā apvienojās ar Zanzibāru, veidojot mūsdienu Tanzāniju. Nosaukums joprojām tiek lietots ģeogrāfiskā un vēsturiskā kontekstā, īpaši, lai atšķirtu kontinenta daļu no Zanzibāras salām.