Tandžoras apgabals bija viens no administratīvajiem apgabaliem kādreizējā britu Indijas Madrasas prezidentūrā. Tā robežas pārklāja mūsdienu teritorijas, kuras ietver Tandžavūras, Tiruvarūras un Nagapattinamas rajonus, kā arī Tamilnadu štata Pudukkottai rajona Aranthangi taluku. Reģions bija un joprojām ir nozīmīgs gan lauksaimniecības, gan kultūras mantojuma ziņā, tāpēc to bieži sauc par vēsturisko Kaveri (latviski Kaoverijas) deltu.
Vēsture
Tandžoras apgabals tika izveidots 1799. gadā, kad Tandžavuras maratu valdnieks Serfodži II atdeva lielāko daļu savas karalistes Britu Austrumindijas kompānijai apmaiņā pret atdošanu tronī un britu aizsardzību. Kopš tā laika apgabals iekļāvās Madrasas prezidentūras administratīvajā sistēmā. Agrākos gadsimtos šī teritorija bija Čolu impērijas kodols; Čolu valdību un viņu tempļu būvniecības zelta laikmetu joprojām var redzēt reģiona arhitektūrā un materiālajā mantojumā.
Ģeogrāfija un lauksaimniecība
Tandžoras apgabals atrodas Kaverijas upes deltā — viens no bagātīgākajiem rīsu audzēšanas reģioniem Dienvidindijā. Reģiona augsne ir auglīga, hidrauliskā infrastruktūra (tai skaitā senās anikīdas un dambji) nodrošina regulāru apūdeņošanu, kas ļauj audzēt vairākas ražas gadā. Vēsturisku nozīmi šajā kontekstā ieņem Kallanai (Grand Anicut) — vecs dambis uz Kaverijas, kas vēl joprojām ietekmē apūdeņošanas shēmas reģionā.
Tandžoras deltas galvenā kultūra ir rīsi, bet audzē arī cukurniedres, kokvilnu, sezamu un dažādus dārzeņus. Reģionu maz skāra 1876.–1878. gada Lielais bads, salīdzinot ar citām Madrasas prezidentūras teritorijām, jo īpaši pateicoties labākai apūdeņošanai un ražas daudzveidībai.
Kultūras mantojums
Tandžoras pilsēta bija un ir Čolu kultūras mantojuma centrs. Šeit atrodas pazīstamais Brihadīsvaras templis (saukts arī par Big Temple) — viena no Čolu arhitektūras pērēm, kas iekļauta UNESCO aizsargājamo pieminekļu sarakstā kopā ar citiem "Great Living Chola Temples". Reģionā bagātīgi saglabājies klasiskās tamilu kultūras mantojums: mūzika (īpaši Karnātikas tradīcija), dejas formas (Bharatanatyam), glezniecība, koka un bronzas amatniecība.
Tandžavuras kā mākslas un mācību centrs ietekmēja literatūru, mūziku un tempļu rituālus visā Dienvidindijā. Vietējās tradīcijas, tempļu festivāli un klasiskās mākslas skolas joprojām piesaista gan ticīgos, gan tūristus un pētniekus.
Administrācija, demogrāfija un ekonomika
Laikā, kad pastāvēja Madrasas prezidentūra, Tandžoras apgabals tika administrēts saskaņā ar britu pārvaldes modeļiem, taču daudzviet saglabājās tradicionālās zemes un lauksaimniecības saimniekošanas formas. Mūsdienās reģiona teritorijas sadalītas starp vairākām administratīvām vienībām Tamilnadu štata ietvaros, kur iedzīvotāju pamatnodarbošanās joprojām ir lauksaimniecība, bet arvien pieaug pakalpojumu un tūrisma nozare.
Ekonomikā nozīmīgi ir arī amatniecības izstrādājumi (piem., bronzas statujas, tekstilizstrādājumi), pārtikas pārstrāde un neliela mēroga rūpniecība. Turklāt kultūras pieminekļi padara reģionu par nozīmīgu tūrisma centru.
Mantojuma saglabāšana un tūrisms
Tandžoras apgabala vēsturiskie pieminekļi un lauksaimniecības ainavas prasa aktīvu saglabāšanu: restaurācijas darbi tempļiem, tradicionālo amatniecības prasmju atbalsts un ilgtspējīgas apūdeņošanas sistēmas uzturēšana. Tūrisms, ar nosacījumu, ka tas tiek pārvaldīts ilgtspējīgi, sniedz iespējas vietējai ekonomikai un palīdz finansēt kultūras mantojuma aizsardzību.
Kopumā Tandžoras apgabals Madrasas prezidentūras laikos un vēlāk nospēlēja nozīmīgu lomu Dienvidindijas politiskajā, lauksaimniecības un kultūras vēsturē — īpaši kā Kaveri deltas produktīvs lauksaimniecības reģions un Čolu civilizācijas mākslinieciskā centra turpinājums.