Madrasas prezidentūra — vēsturiska Britu Indijas administratīva vienība

Madrasas prezidentūra bija plaša administratīva vienība Britu Indijā, pazīstama arī kā Madras Presidency. Savā lielākajā izplatībā prezidentūra iekļāva lielāko daļu Indijas dienvidu daļu, tostarp visus Indijas štatus Tamilnadu un Andhra Pradešu, kā arī daļu Odišas, Keralas, Karnataka, Telanganas un Lakšadveipas savienības teritorijas. Prezidentūras ziemas galvaspilsēta bija Madrasas pilsēta, bet vasaras galvaspilsēta bija Ootacamund (Ooty). Ceilonas sala bija Madrasas prezidentūras sastāvdaļa no 1793. līdz 1798. gadam, kad tā tika pārveidota par kroņa koloniju.

Ģeogrāfija un administrācija

Madrasas prezidentūra aptvēra plašu teritoriju, kurā ietilpa gan piekrastes līdzenumi, gan kalnainie Dienvidindijas reģioni. Administratīvi to veidoja vairāki apgabali (districts), kuros britu amatpersonas sadarbojās ar vietējiem valdniekiem un vietvaldēm. Prezidendūras pārvaldē svarīgu lomu spēlēja tirdzniecības ostas (īpaši Madrasas ostā), dzelzceļa tīkls un pasta sakari, kas veicināja ekonomisku integrāciju ar pārējo Britu Indiju.

Vēsturisks konteksts

Madrasas prezidentūras izveide un attīstība bija cieši saistīta ar britu koloniālo ekspansiju Dienvidindijā. Laika gaitā prezidijs kļuva par nozīmīgu administratīvu, militāru un tirdzniecisku centru. 19. un 20. gadsimtā reģions attīstīja lauksaimniecību (pīlāri kā rīsi, cukurniedres un tējas audzēšana kalnos), kā arī plantāciju saimniecības un rūpniecību piekrastes pilsētās.

Demogrāfija un valodas

Prezidentūrā dzīvoja dažādu etnisku grupu iedzīvotāji, un reģions bija daudzvalodīgs. Pirmajā plašākajā tautas skaitīšanā Madrasas prezidentūrā 1822. gadā tika reģistrēti 13 476 923 iedzīvotāji. Pēdējā Lielbritānijas Indijas tautas skaitīšanā 1941. gadā prezidentūras iedzīvotāju skaits sasniedza 49 341 810.

Saskaņā ar 1871. gada tautas skaitīšanu reģiona valodu izplatība bija aptuveni šāda:

• tamils — 14 715 000 runātāji;
• teļugu — 11 610 000 runātāji;
• malajālu — 2 324 000 runātāji;
• kannada — 1 699 000 runātāji;
• orijiešu — 640 000 runātāji;
• tulu — 29 400 runātāji.

Politika un neatkarības kustība

20. gadsimta pirmajās desmitgadēs Madrasas prezidentūra kļuva par nozīmīgu centru politiskai aktivitātei. Daudzi svarīgi Indijas neatkarības kustības dalībnieki nāca no šī reģiona, un vietējā intelektuālā dzīve, izglītības iestādes un preses aktivitātes veicināja nacionālistisko ideju izplatīšanos. Politiskā darbība ietvēra gan kongresistu, gan citu politisko grupu aktivitātes, kā arī vietējās cīņas pret kolonālo politiku.

Pāreja uz neatkarību un mantojums

Pēc Indijas neatkarības 1947. gadā Madrasas prezidijs pārvērtās par Madrasas štatu (Madras State) neatkarīgajā Indijā. 1956. gada Valstu reorganizācijas likums (States Reorganisation Act) būtiski mainīja štata robežas, daļu teritoriju piešķirot jaunizveidotajiem vai paplašinātajiem štatiem, atbilstoši valodnieciskajām un administratīvajām vajadzībām. Vēlāk, 1969. gadā, Madrasas štats oficiāli tika pārdēvēts par Tamil Nadu prezidentūras vietas un valodas ietekmes dēļ; pārdēvēšana notika C. N. Annadurai vadībā.

Ekonomika un infrastruktūra

Prezidentūras ekonomiku veidoja lauksaimniecība, plantācijas, tirdzniecība un rūpniecība piekrastes centros. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā strauji attīstījās dzelzceļš, ostas un komunikācijas, kas padarīja reģionu par svarīgu komerciālu punktu pie Indijas dienvidu krastiem. Izglītības iestādes, ko dibināja gan britu, gan vietējie labdari, palīdzēja sagatavot vietējo administrāciju un profesionālu darbaspēku.

Noslēgums

Madrasas prezidentūra atstāja paliekošu ietekmi uz Dienvidindijas politisko, kultūras un valodu karti. Tā bijusi gan koloniālā pārvaldība un ekonomiskās pārmaiņas, gan arī vieta, no kuras izauga nozīmīgi neatkarības kustības līderi un vietējā politiskā dzīve. Mūsdienu štatu robežas un nosaukumi reģionā ir rezultāts gan kolonialisma perioda pārvaldībai, gan vēlākajām neatkarīgās Indijas valsts reorganizācijām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Madrasas prezidentūra?

J: Kādu teritoriju aizņēma Madrasas prezidentūra tās lielākajā teritorijā?

J: Kura pilsēta bija Madrasas prezidentūras ziemas galvaspilsēta?

J: Kurā vietā atradās Madrasas prezidentūras vasaras galvaspilsēta?

J: Kura nozīmīga kustība 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs radās Madrasā?

J: Kāds bija Madrasas prezidentūras iedzīvotāju skaits saskaņā ar 1822. gada tautas skaitīšanas datiem?

J: Kādās valodās saskaņā ar 1871. gada tautas skaitīšanas datiem runāja lielākā daļa Madrasas prezidentūras iedzīvotāju?

Meklēt pēc burta