Vācijas Federālā ministrija iekšējām attiecībām

Vācijas Federālā ministrija iekšējām attiecībām (vācu: Bundesministium für innerdeutsche Beziehungen) bija Vācijas Federatīvās Republikas federālā ministrija. Tā bija atbildīga par visām attiecībām ar Austrumvācijas valdību. Tas bija tāpēc, ka Rietumvācijas valdība uzskatīja, ka ir jābūt tikai vienai Vācijai. Tas nozīmēja, ka viņi nevarēja izmantot Ārlietu ministriju, jo nevarēja atzīt, ka Austrumvācija ir ārvalsts.

Ministrija tika izveidota 1949. gadā kā Federālā visvācu lietu ministrija (vācu: Bundesministerium für gesamtdeutsche Fragen). Šīs ministrijas pārziņā bija arī jautājumi par vācu zemēm uz austrumiem no Oderas-Neisas līnijas, kas bija kļuvušas par Polijas daļu. Ministrija tika pārdēvēta 1969. gadā, kad Villijs Brandts parakstīja līgumu ar Poliju, kurā bija noteikts, ka Polijas rietumu robeža iet pa Oderas un Nises upēm. Tā bija daļa no Villija Branda Ostpolitik idejas. Tajā laikā Polijā valdīja komunistiskā valdība. Viņi nevarēja pieļaut, ka Rietumvācija paraksta līgumu par Austrumvācijas robežām, tāpēc līgumā ir teikts "Polijas rietumu robeža", nevis "Vācijas un Polijas robeža".

Ministrija tika likvidēta 1991. gadā, aptuveni gadu pēc Vācijas atkalapvienošanās, pēc tam, kad palīdzēja pārejai uz vienu valsti. Visas "Vācijas iekšējās lietas" tagad ir Iekšlietu ministrijas darbs. Iekšlietu ministrs tagad ir arī jauno federālo zemju komisārs, lai parādītu, ka vēl ir kāds darbs, lai visas federālās zemes kļūtu vienlīdzīgas.

"Federālais ērglis"

Ministri

Ministrs	Termstart	Termiņš	Puse
Jakob Kaiser	1949	1957	CDU
Ernsts Lemmers	1957	1962	CDU
Rainers Barzelis	1962	1963	CDU
Erihs Mende	1963	1966	FDP
Johans Baptists Gradls	1966		CDU
Herberts Vehners	1966	1969	SPD
Egons Franke	1969	1982	SPD
Rainers Barzelis	1982	1983	CDU
Heinrihs Windelen	1983	1987	CDU
Dorothee Wilms	1987	1991	CDU

Publikācijas

BMgF (Hrsg.): SBZ von A-Z, Deutscher Bundes-Verlag, Bonn, 1. bis 10. Aufl., 1953 bis 1966, ca. 500 Seiten.
BMgF (Hrsg.): Sowjetische Auffassungen zur Deutschlandfrage 1945 - 1954. Dargestellt nach amtlichen Dokumenten, Deutscher Bundes-Verlag, Bonn, 1954.
BMgF (Hrsg.): Wer ist wer in der SBZ? Ein biographisches Handbuch, Verlag für Internationalen Kulturaustausch, Berlin, 1958.
BMgF (Hrsg.): Die Situation der Jugend im kommunistischen Herrschaftssystem der SBZ Deutschlands in Bonner Berichte aus Mittel- und Ostdeutschland, Bonn - Berlin, 1960.
BMgF (Hrsg.): Die Bemühungen der Bundesrepublik um Wiederherstellung der Einheit Deutschlands durch gesamtdeutsche Wahlen. Dokumente und Akten. I. Teil, Oktober 1949 - Oktober 1953, Deutscher Bundes-Verlag, Bonn, 1958.

Jautājumi un atbildes

Jautājums.
A: Federālā iekšlietu ministrija bija atbildīga par visām attiecībām ar Austrumvācijas valdību.

Jautājums: Kāpēc Rietumvācijas valdība nevarēja izmantot Ārlietu ministriju, lai risinātu jautājumus ar Austrumvāciju?

A: Rietumvācijas valdība nevarēja izmantot Ārlietu ministriju, lai risinātu jautājumus ar Austrumvāciju, jo tā nevarēja atzīt, ka Austrumvācija ir ārvalsts.

J: Ko 1969. gadā Villijs Brandts darīja Ostpolitik jomā?

A: 1969. gadā Villijs Brands parakstīja vienošanos ar Poliju, ka Polijas rietumu robeža vedīs gar Oderas un Nises upēm, kas bija daļa no viņa Ostpolitik idejas.

Jautājums: Kāpēc šajā nolīgumā bija atsauce tikai uz "Polijas rietumu robežu", nevis uz "Vācijas un Polijas robežu"?

Atbilde: Šis līgums attiecās tikai uz "Polijas rietumu robežu", nevis uz "Vācijas un Polijas robežu", jo tajā laikā Polijā valdīja komunistiskā valdība un Rietumvācija nevarēja pieļaut līguma parakstīšanu par Austrumvācijas robežām.

J: Kad tika likvidēta ministrija?

Ministrija tika likvidēta 1991. gadā, apmēram gadu pēc Vācijas apvienošanās.

J: Kas tagad ir atbildīgs par Vācijas iekšlietām?

Par visām Vācijas iekšlietām tagad atbild Iekšlietu ministrija.

Jautājums: Kā iekšlietu ministrs parāda, ka vēl ir daudz darāmā, lai panāktu vienlīdzību visās federālajās zemēs?

Iekšlietu ministrs tagad ir arī jauno federālo zemju komisārs, lai parādītu, ka vēl ir daudz darāmā, lai panāktu visu federālo zemju vienlīdzību.