Erihs Mende (1916. gada 28. oktobris — 1998. gada 6. maijs Bonnā) bija vācu jurists un politiķis, kurš ilgu laiku darbojās galvenokārt Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas (FDP) rindās, vēlāk saistījies arī ar Kristīgi demokrātiskās savienības politiķiem.
Mende dzimis Grosštrelicā (Groß Strehlitz), netālu no Opolnes Silezijā. 1936. gadā viņš ieguva abiturienta grādu. Pēc skolas bija spiests nokārtot valsts darba dienestu un pēc tam dienēt armijā — no 1938. gada viņš kalpoja kā virsnieks, Otrā pasaules kara beigās ieņemot majora (majora) pakāpi. Kara beigās nonācis gūstā un, atgriežoties brīvībā, konstatēja, ka viņa dzimtā puse nonākusi Polijas pakļautībā; pēc tam viņš sakārtoja jaunu dzīvi Rūras apgabalā.
Pēc kara Mende studēja tiesības Ķelnē un Bonnā, 1949. gadā aizstāvējot doktora disertāciju. Pēc studijām viņš strādāja jurista un sabiedriskā darbinieka amatos, paralēli darbojoties politiski un interešu grupās, kas pārstāvēja izsūtīto un bēgļu (Vertriebene) kopienu intereses.
1946. gadā Mende iestājās FDP. Viņa politiskā karjera attīstījās gan partijas struktūrā, gan parlamentārajā darbā — viņš bija vairāku pilnvaru periodu Bundestāga deputāts un ieņēmis dažādus nozīmīgus amatus partijā. No 1963. līdz 1966. gadam viņš bija Vācijas iekšlietu sekretārs (Bundesminister für gesamtdeutsche Fragen) un vienlaikus Rietumvācijas vicekanclers valdībā, vadot jautājumus, kas saistīti ar attiecībām starp VFR un VDR un ar bēgļu un izsūtīto problēmām.
Mende bija pazīstams kā aktīvs izsūtīto interešu aizstāvis un kā politiķis, kas pievērsās jautājumiem par vācu tautas likteņiem pēc kara un vācu — vāciešu attiecībām. Pēc 1966. gada valdības pārkārtojumiem viņa ministrijas un vicekanclera amats beidzās, taču viņš turpināja darboties politiskajā dzīvē vēl vairākus gadus, iesaistoties gan parlamentā, gan sabiedriskajās organizācijās.
Vēlākās desmitgadēs Mende palika sabiedriskā uzmanības lokā, reizēm mainot politiskās sadarbības formu, taču plašu partijas maiņu vai jaunas politiskas karjeras sākumu nopietnā mērogā viņš nesāka. Viņš miris Bonnā 1998. gada 6. maijā.
Vērtējums un mantojums: Erihs Mende tiek atcerēts kā praktiski domājošs jurists un lietišķs politiķis, kurš centās pārstāvēt kara laikā vai pēc tā zaudējumu cietušās tautas daļas un risināt sarežģītus starpvācu attiecību jautājumus. Viņa darbība 1960. gadu vidū — kā vicekancleram un ministra amatā — iezīmēja nozīmīgu posmu Vācijas politikā attiecībā uz iekšpolitiskām problēmām un attiecībām starp Rietum- un Austrumvāciju.
