"Pieci", bieži pazīstami arī kā "Varenā saujiņa", ir piecu krievu komponistu grupa, kas 19. gadsimta vidū regulāri tikās Sanktpēterburgā, Krievijā. Grupas nosaukums krievu valodā: Piecinieka nosaukumu Mogučaja kučka (Varenā saujiņa) viņiem piešķīra slavenais mūzikas kritiķis Vladimirs Stasovs. Pieci komponisti bija: Balakirevs, Cēzars Cui, Modests Musorgskis, Nikolajs Rimskis-Korsakovs un Aleksandrs Borodins. Viņu kopējais mērķis bija radīt īsti krievu mūziku — nevis vienkārši atdarināt Eiropas paraugus, bet izmantot tautas melodijas, baznīcas dziedājumu, folkloras elementus un vietējo tematiku. Šī grupa bija nozīmīga daļa no mūzikas nacionālismu veidojošās kustības Krievijā.

Mūzikas valoda un pieeja

Varenā saujiņa centās attīstīt oriģinālu krievu stilu, izmantojot raksturīgas melodijas, modalitāti, neregulāras ritmiskas struktūras un eksotiskus „orientālus” krievu tēlus, kas atspoguļoja valsts daudzveidību un reģionālās krāšņuma. Viņi bieži izvēlējās brīvākas formas nekā klasiskā sonātas konstrukcija, uzsvēra programmatisku saturu (stāstījumu vai ainas mūzikā) un akcentēja krievu tēmu izmantojumu operā, simfoniskajos darbos, dziesmās un kamermūzikā.

Galvenie dalībnieki un viņu loma

  • Balakirevs — nenomaināms grupas centrs un ideju iniciators, kurš pulcēja ap sevi jaunus komponistus, rediģēja un popularizēja viņu darbus; pats pazīstams ar tehniski prasīgiem klavierdarbiem (piem., "Islamey") un nacionālistisku pieeju.
  • Cēzars Cui — komponists, mūzikas kritiķis un inženieris, rakstīja operas, kora un kamermūziku; grupā bieži pārstāvēja analītisku un kritisku skatījumu uz mūzikas problēmām.
  • Modests Musorgskis — sagādāja grupai dramatisma un oriģinalitātes piemērus; viņa operas un klavierdarbi (piem., "Boris Godunovs", "Pictures at an Exhibition"—pianomāksla, kas vēlāk aranžēta orķestrim) uzsvēra tiešu izteiksmi, tautas un teātra elementus.
  • Nikolajs Rimskis-Korsakovs — izcils orkestrētājs un pedagogs; viņa skaņas bagātība un krāsu izmantojums (piem., "Šeherezāde") daudz ietekmēja orķestrācijas mākslu un padarīja viņu par svarīgu starpnieku starp novatoriem un konservatorijas tradīciju.
  • Aleksandrs Borodins — ķīmiķis pēc izglītības un komponists pēc aicinājuma; viņa vājais, bet iespaidīgais operas "Ģenerāļa Īgor" fragmentārais mantojum, simfoniskie motīvi un kamermūzika demonstrē dabiski melodiķu un harmonisku bagātību.

Attiecības ar Čaikovski

Jāatzīmē, ka Čaikovskis nebija viens no šīs grupas dalībniekiem. Viņa estētika vairāk balstījās Eiropas akadēmiskajā tradīcijā — Čaikovskis bija konservatorijas skolotājs un profesionāli izglītots komponists — tomēr viņš reizēm izmantoja krievu tautas melodijas un tematikas, tāpēc viņu dažkārt redz kā paralēlu ceļu uz krievu mūziku. Attiecības starp Piecinieku un Čaikovski bija dažādas: dažkārt spriedze un kritika, dažkārt savstarpēja cieņa un ietekme.

Ietekme un mantojums

Varenā saujiņa radīja pamatu 19. gadsimta un 20. gadsimta krievu mūzikai — viņu darbi un idejas ietekmēja gan operu, gan simfonisko, gan kameru žanru attīstību. Daži no grupas darbiem kļuva par kanonisku repertuāru, citiem vēlāk vajadzēja redakcijas un aranžējumus (piem., Rimskis-Korsakovs rediģēja un "attīrīja" dažus Musorgska fragmentus, kas vēlāk izraisīja diskusijas par autorības un interpretācijas attiecībām). Piecinieka nacionālistiskās idejas palīdzēja padarīt krievu mūziku par atpazīstamu un ietekmīgu parādību Eiropā.

Šī grupa parāda, kā muzikāla kopiena ar atšķirīgiem rakstiem un prasmēm var sasniegt kopīgu mērķi — attīstīt vietējo tradīciju, vienlaikus atstājot paliekošu ietekmi uz plašāku mūzikas vēsturi.