The Moody Blues — angļu progresīvā roka un artroka pionieri (dib. 1964)

The Moody Blues — angļu progresīvā roka un artroka pionieri (dib. 1964). No "Days of Future Passed" līdz "Nights in White Satin" — 70M pārdotu albumu un leģendārs skanējums.

The Moody Blues ir angļu rokgrupa, kas dibināta 1964. gadā Birmingemā. Sākotnējais sastāvs ietvēra taustiņinstrumentālistu Maiku Pinderu, multiinstrumentālistu Reju Tomasu, ģitāristu un vokālistu Deniju Lainu, bundzinieku Grejemu Edžu un basģitāristu Klintu Vorviku. Sākotnēji grupa kļuva pazīstama ar ritma un blūza ietekmētu džeza/rokmūziku (R&B) un 1964. gada singlu "Go Now", ko izpildīja Denijs Lains. Pēc vairākiem agrīniem sastāva grozījumiem 1966. gadā pie grupas pievienojās ģitārists un galvenais dziesmu autors Justin Hayward un basists John Lodge, un šis piecinieks — Pinder, Tomass, Edge, Hayward un Lodge — kļuva par grupas tā saukto "klasisko" sastāvu, kas dominēja no 1967. līdz 1974. gadam.

Vēsture un izaugsme

Grupas pagrieziena punkts bija otrais albums Days of Future Passed, kas iznāca 1967. gadā. Tas bija drosmīgs roka un klasiskās mūzikas sapludinājums — platei tika pievienots orķestris (ar aranžijām un diriģēšanu), un albums bieži tiek minēts kā agrīns piemērs art roka un progresīvā roka, kā arī par vienu no pirmajiem veiksmīgajiem konceptuālajiem albumiem. Albums un tā slavenā dziesma "Nights in White Satin" nodrošināja grupai starptautisku atpazīstamību.

1970. gados grupa bija ļoti produktīva — iznāca virkne kritiski un komerciāli nozīmīgu albumu, tostarp In Search of the Lost Chord (1968), On the Threshold of a Dream (1969), To Our Children's Children's Children (1969), A Question of Balance (1970), Every Good Boy Deserves Favour (1971) un Seventh Sojourn (1972). 1974. gadā grupa uz brīdi pārtrauca darbību un dalībnieki pievērsās solo projektiem; šis pārtraukums ilga līdz 1977. gadam.

Sastāva izmaiņas un 80. gadu skanējuma maiņa

1978. gadā grupas dibinātājs Maiks Pinders pameta grupu, un viņa vietu studijā un koncertos gadu vēlāk ieņēma šveiciešu taustiņinstrumentālists Patriks Morāzs. 1980. gados The Moody Blues pielāgojās mainīgajai mūzikas ainai, ieviešot sintezatorus un modernas producēšanas tehnikas, kas deva viņiem vairāk sintpopam līdzīgu skanējumu. 1986. gada albums The Other Side of Life atspoguļo šo stilistisko pāreju un iezīmēja atgriešanos pie komerciālās sirdsapziņas ar singliem, kas guva panākumus radio. Rezultātā grupa kļuva par vienu no retajām vienībām, kuru agrīnās hitu šķirnes aptvēra vairākas desmitgades — viņu pirmie nozīmīgie ASV topu singli nāca dažādos gados un demonstrēja viņu spēju mainīt skanējumu, nezaudējot identitāti.

Mūzikas stils, instrumentācija un ietekme

The Moody Blues ir plaši atzīti par simfoniskā roka un artroka pionieriem. Viņu īpatnējā skaniski bagātā pieeja iekļāva:

• mellotronu un citu taustiņinstrumentu plašu izmantošanu (īpaši Maika Pindera ieguldījums Mellotronā);
• klasiskās orķestrācijas mijiedarbību ar rokansambļa elementiem (klasiskās mūzikas aranžijas, brukas un kora epizodes);
• konceptuālu albumu veidošanu ar tematiskiem un literāriem motīviem;
• plūstošu melodiju, sirsnīgu vokālu partiju un introspektīvu tekstu kombināciju.

Viņu darbs ietekmēja daudzus progresīvā un simfoniskā roka izpildītājus un palielināja ideju par rokmūziku kā plašāka, stāstnieciska formāta mediju.

Galvenie ieraksti un populārākās dziesmas

Starptautiski pazīstamākās grupas dziesmas ietver:

• "Go Now" — agrīnais hīts (1964) ar Deniju Lainu pie vokāla;
• "Nights in White Satin" — ikonisks gabals no Days of Future Passed;
• "Tuesday Afternoon" — vēl viens albums no 1967. gada, kas kļuva par klasiku;
• "Question" — lielā hīta piemērs no 1970. gada, kas apvieno pitchetas ģitāras un intensīvu melodiju;
• "Your Wildest Dreams" — 1986. gada singls, kas atspoguļo viņu 80. gadu pāreju uz sintezatoru skanējumu.

Grupa ir pārdevusi aptuveni 70 miljonus albumu visā pasaulē, un to krājumā ir daudzi platīna un zelta ieraksti. Viņu diskogrāfijā ir gan klasiskie konceptuālie darbi, gan vēlākas komerciālākas plates.

Vēlākie gadi, atzinības un mantojums

80. un 90. gados grupa turpināja ierakstīt un koncertēt, tomēr veselības problēmu un personīgo apstākļu dēļ dalībnieku lomas mainījās. Rejs Tomass 80. gados sāka spēlēt mazāk, un 2002. gadā viņš oficiāli pameta grupu. 2003. gadā iznāca grupas jaunākais studijas albums — December — ar Ziemassvētku repertuāra ietekmi. The Moody Blues turpināja regulāri koncertēt pirmajā 2000. gadu desmitgadē un vēlāk pulksteņot darbības punktus, uzstājas uz vienreizējiem pasākumiem, īsām koncertturnejām un kruīzos.

Grupai ir bijis arī skumjš pavērsiens: bijušais dalībnieks Rejs Tomass nomira 2018. gadā, bet bundzinieks Greiems Edžs nomira 2021. gadā — abi atstāja nozīmīgu mantojumu rokmūzikā. The Moody Blues oficiāli tika uzņemta Rokenrola slavas zālē 2018. gadā, kas apliecināja viņu ietekmi un ilgmūžību mūzikas vēsturē.

Nākotne un ietekme mūsdienās

Pat ja grupa vairs nefunkcionē regulārā studijas un koncertdarbībā kā agrāk, tās albums un singli turpina ietekmēt jaunas paaudzes mūziķu. Grupu dalībnieku solo ieraksti, re-izdevumi, remasterētās plates un retrospektīvas kolekcijas nodrošina, ka The Moody Blues mūzika saglabājas kā nozīmīgs elements progresīvā roka un simfoniskā roka vēsturē. Viņu radošā pieeja — reizē orģināla un melodiska — padara viņus par vienu no ievērojamākajām Anglijas roka grupām no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija sākotnējie The Moody Blues dalībnieki?

J: Ar kādu mūziku viņi kļuva slaveni?

J: Kāds albums tika izdots 1967. gadā, kas padarīja viņus par agrīniem art roka un progresīvā roka attīstības veidotājiem?

J: Kad viņi paņēma ilgu pārtraukumu no koncertēšanas?

J: Kas aizstāja Maiku Pinderu, kad viņš 1978. gadā pameta grupu?

J: Kādu albumu viņi radīja, kas padarīja viņus par pirmo grupu, kura katru no saviem pirmajiem trim top 10 singliem Amerikas Savienotajās Valstīs ieguva citā desmitgadē?

J: Cik albumu viņi ir pārdevuši visā pasaulē?

Meklēt pēc burta