Figaro kāzas — Mocarta slavenā opera "Le nozze di Figaro" (1786)

Figaro kāzas (Le nozze di Figaro, 1786) — Volfganga Amadeusa Mocarta opera buffa: intrigas, humors un mūzikas meistardarbs, kas iekarojis pasaules operu skatuves.

"Figaro kāzas jeb neprāta diena" (Le nozze di Figaro, ossia la folle giornata) ir opera buffa, kuras mūziku sarakstījis Volfgangs Amadeuss Mocarts, bet libretu itāļu valodā sarakstījis Lorenco da Pontē. Operas pirmizrāde notika 1786. gada 1. maijā Vīnes Burgtheater. Tā tika labi uzņemta, un gandrīz katrai ainai tika piešķirti bisi, kas padarīja izrādi tik garu, ka imperatoram tas nepatika un viņš vēlējās, lai izrāde tiktu pārtraukta.

Operas pamatā ir 1784. gadā franču valodā sarakstītā Pjēra Boamaršē luga "La folle journée, ou le Mariage de Figaro". Savā laikā luga bija ļoti pretrunīgi vērtēta (un Francijā uz īsu brīdi pat aizliegta), taču lugas apšaubāmie materiāli tika izņemti, un Da Pontes librets izturēja Vīnes cenzūru.

Sižets — īss

Notikumi risinās Spānijas pilsētā Seviljā viena dienā. Galvenais notikums ir Figaro un viņa līgavas Susannas laulības plāni, kuri tiek apdraudēti, kad viņu darba devējs — grāfs Almaviva — mēģina izmantot savu varu, lai iejauktos Susannas attiecībās. Grāfiene Rozina, kura cieš no vīra uzmanības trūkuma, pievienojas pāra sazvērestībai, lai atklātu grāfa krāpšanos. Sižetā ir arī jaunā pulkveža priekškars — mīlulis Čerubīno, kurš rada ķibeles, un vairākas klasiski komiskas identitātes un pārpratumu situācijas, kas beidzas ar atklāšanos, piedošanu un attiecību atjaunošanu.

Galvenie tēli

• Figaro — grāfa personīgais kalps (parasti bass-baritons)
• Susanna — Figaro līgava, grāfa meitas istabas dāma (soprāns)
• Grāfs Almaviva — augstākas šķiras vīrs, kurš cenšas iejaukties (baritons)
• Grāfiene Rosina — sašķelta un vīra nemīlēta sieva (soprāns)
• Čerubīno — jauns lapserdīgs pārlūks (pantsrols, bieži mezzo-soprāns)
• Dr. Bartolo, Marčellīna, Don Basilio un citi — blakuslomas, kas pievieno intrikas un humoru

Muzikālās īpatnības

Mocarts šajā operā demonstrē augstu melodijas, orķestrācijas un ansambļa rakstības mākslu. Nozīmīgākās iezīmes:

• Spēcīgi ansambļi — vairākbalsīgas ainas, kurām dramaturģiski attīstoties mainās emocijas un sižets.
• Raksturojoša orkestrācija — Mocarts izmanto orķestru, lai attēlotu tēlu iekšējo pasauli un komiskas nianses.
• Dažādu žanru savienojums — ārijas, duetos, kora un ansambļu numuri mijas ar recitatīviem, radot dinamisku teātra un mūzikas mijiedarbību.
• Slaveni mūzikas fragmenti — piemēram, Čerubīno aria "Voi che sapete", Figaro un citu personāžu numuri, kā arī grāfa „Non più andrai” un grāfienes laments "Dove sono"

Pirmizrāde, cenzūra un uzņemšana

Da Pontes adaptācija rūpīgi izlīdzināja lugas satīrisko asi, lai izturētu Vīnes cenzūras prasības. Pirmizrāde 1786. gadā bija publikas un kritiķu uzmanības centrā; izrāde tika labi uzņemta, tomēr tās garums un muzikālā bagātība dažkārt bija imperatora kritikas objektā (slavenais izteiciens, ka esot "par daudz notīm").

Ietekme un mantojums

"Figaro kāzas" tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajām operām klasiskajā repertuārā. Tā ir nozīmīga gan savas dramaturģiskās un muzikālās meistarības dēļ, gan kā Mocarta un Da Pontes sadarbības sākumpunkts — vēlākā duetā radījās arī operas "Don Giovanni" (1787) un "Così fan tutte" (1790). Opera turpina iedvesmot jaunas interpretācijas, režijas risinājumus un modernizācijas, vienmēr saglabājot savu sociālās satīras un cilvēku attiecību kodolu.

Populāri numuri

• "Non più andrai" — grāfa bravūrāna ar vērienīgu orķestrāciju
• "Voi che sapete" — Čerubīno jutekliska klātbūtne
• "Dove sono" — grāfienes emocionālais monologs
• Daudzie ansambļi — īpaši pēdējās cēliena ansambļi, kuri dramaturģiski un mūzikas ziņā sasniedz kulmināciju

Praktiski dati un iestudējumi

• Valoda: itāļu
• Tipisks ilgums: parasti 3–4 stundas ar pārtraukumiem, atkarībā no izveduma
• Repertuārā: viena no visbiežāk atskaņotajām operām pasaulē — gan vēsturiskos, gan laikmetīgos iestudējumos

Apkopojot — "Le nozze di Figaro" ir mūžīga kombinācija starp asu sociālu satīru un cilvēciski niansētu mūziku. Mocarta daiļrade šajā operā demonstrē spēju apvienot smalku psiholoģisku portretējumu ar izcilu muzikālo izteiksmi, tādējādi nodrošinot šo darbu pastāvīgu vietu opermūzikas kanonā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir "Figaro dejas" (Le nozze di Figaro)?

J: Kad notika operas Le nozze di Figaro pirmizrāde?

J: Kā operu uzņēma tās pirmizrādes laikā?

J: Kas ir operas pamatā?

J: Kāpēc lugas "La folle journée" darbība savā laikā bija pretrunīgi vērtēta?

J: Vai Da Pontes librets "Figaro dzirdei" tika cenzēts?

J: Kas rakstīja mūziku "Figaro dzirdei"?

Meklēt pēc burta