Opera buffa
Opera buffa ir itāļu valodas termins, kas nozīmē "komiska opera". To galvenokārt lieto 18. gadsimta itāļu komiskajām operām. Opera buffa ir pretstats operai seria ("nopietna opera"), kuras sižets ir traģēdija. Opera seria bija domāta kā "nopietna", savukārt opera buffa bija izklaidējoša muzikāla komēdija. Tāpat kā operā seria viss tika dziedāts, nebija runāto dialogu. Tas atšķīrās no komiskās operas citās valstīs. Opera buffa stāsts tika izstāstīts rečitatīvā, un tad sekoja ārijas, lai varoņi varētu parādīt savas jūtas un izcelt savas balsis.
Lai gan mūsdienās mēs lietojam terminu "opera buffa", 18. gadsimtā šādas operas sauca ar citiem nosaukumiem, piemēram, "commedia in musica", "dramma giocosa", "operete", "burleska" u. c. Opera buffa parasti bija pilnmetrāžas darbs, kas aizpildīja visu vakara izklaides laiku. Tā atšķīrās no "intermezzo" vai "farsa", kas bija īsa muzikāla komēdija, kuru atskaņoja muzikālas traģēdijas starplaikos, lai gan ne vienmēr atšķirība starp šiem diviem darbiem ir acīmredzama. Intermezzo 18. gadsimtā kļuva arvien garāks un pakāpeniski pārtapa par operu buffa. Pergolesi "La Serva Padrone" bija intermezzo, kas kļuva ļoti slavens pēc Pergolesi nāves. Tas ietekmēja operu buffa.
Opera buffa vienmēr ietvēra daudz karikatūru. Varoņi parādīja tādas cilvēciskas vājības kā stulbums, iedomība, alkatība un afekts (cilvēki, kas izlikās par gudriem un svarīgiem). Tās bieži izsmēja valdošo šķiru pārstāvjus.
Operā buffa aktiermeistarība vienmēr bija ļoti svarīga. Tā bija ļoti dzīva izrāde, kurā daudz kas notika ļoti ātri. Katra cēliena beigās visi galvenie varoņi dziedāja kopā: to sauc par "ansambli" (franču valodā tas nozīmē "kopā").
Opera buffa aizsākās Neapolē un pakāpeniski izplatījās arī citviet Itālijā. Īpaši populāra tā bija karnevālu laikā. Nozīmīgi opera buffa komponisti ir Karlo Goldoni un Baldassare Galuppi.
Līdz 18. gadsimta beigām ne vienmēr bija iespējams atšķirt operu buffa no operas seria. Piemēram, Mocarta operā "Dons Žuans" ir daudz komēdijas, taču tajā ir arī nopietna puse.
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē termins "opera buffa"?
A: Opera buffa ir itāļu valodas termins, kas nozīmē "komiska opera". To galvenokārt lieto 18. gadsimta itāļu komiskajām operām.
Q: Kā opera buffa atšķiras no operas seria?
A: Opera seria bija domāta kā "nopietna", bet opera buffa bija izklaidējoša muzikāla komēdija. Operas seria sižets parasti bija traģēdija, savukārt operā buffa stāsts tika izstāstīts rečitatīvā, un tajā skanēja ārijas, kas parādīja varoņu jūtas un balsis.
J: Kādi vēl nosaukumi 18. gadsimtā tika doti šiem operu veidiem?
A: 18. gadsimtā šādas operas sauca ar citiem nosaukumiem, piemēram, "commedia in musica", "dramma giocosa", "operete" vai "burlesca".
J: Vai šajās operās bija runāts dialogs?
A: Nē, tāpat kā operā seria viss tika dziedāts - runāto dialogu nebija. Tas atšķīrās no citās valstīs šajā laika posmā redzētajām komiskajām operām.
J: Ko apzīmēja intermezzo un farsa?
A: Ar intermezzo vai farsu apzīmēja īsu muzikālu komēdiju, kas tika atskaņota muzikālas traģēdijas starplaikos; tomēr laika gaitā kļuva arvien grūtāk tos atšķirt no pilnmetrāžas darbiem, jo to garums un sarežģītība laika gaitā pieauga. Pergolesi "La Serva Padrone" ir intermezzo piemērs, kas kļuva ļoti slavens pēc Pergolesi nāves un ietekmēja vēlāko operu buffa.
J: Kādas rakstura iezīmes bieži tika iekļautas šajos darbos?
A: Opera buffa vienmēr ietvēra daudz karikatūru; varoņi parādīja tādas cilvēciskās vājības kā stulbums, iedomība, alkatība un afekts (cilvēki, kas izlikās gudri un svarīgi). Tās bieži izsmēja arī valdošās šķiras vai varas pārstāvjus sabiedrībā kopumā.
J: No kurienes radās šāda veida mūzika?
A:Operabufs radās Neapolē un pakāpeniski izplatījās arī citur Itālijā;tasbijaīpašipopulārskarnevālulaikā,unarīnooperabufsnozīmīgiemkomponistiemirKarloGoldoniunBaldassareGaluppi.
