Don Giovanni

Galvenās rakstzīmes

• Dons Žuans - baritons
• Donna Anna - soprāns
• Donna Elvira - soprāns
• Zerlīna - soprāns
• Dons Otavio - tenors
• Leporello - bass
• Masetto - bass
• Commendatore - bass

Operas stāsts

	Dona Žuana uvertīra (6:49) (No kreisās) Komendatores statuja pārsteidz "Donu Žuanu" (ilustrācija, 1880); uvertīru spēlē Fuldas simfoniskais orķestris.
Problēmas ar šī faila klausīšanos? Skatiet multivides palīdzību.

Uvertīra sākas ar drūmu mūzikas fragmentu d-moll. Šis fragments tiek atskaņots arī tad, kad operas beigās Komendatora statuja aicina Donu Žuanu nožēlot grēkus. Šim lēnajam fragmentam seko ātra, spilgta daļa D mažorā. Tas nav saistīts ar operas mūziku. Tā ir enerģiska, enerģiska un spēcīga. Tā klusiņām norimst, kad priekškars paceļas uz pirmo cēlienu.

I darbība.

1. aina. Komendatora mājas dārzs Seviļā, Spānijā. Nakts. Donam Žuānim nav izdevies savaldzināt donnu Annu. Viņas tēvs viņu aizstāv. Don Žuans viņu nogalina divkaujā. Viņš aizbēg kopā ar savu kalpu Leporello. Donna Anna un viņas līgavainis Dons Ottavio atrod mirušo Komendatoru. Viņi sola nodot slepkavu tiesai.

2. aina. Seviļas iela. Dona Žuana sieva donna Elvīra tikko ieradusies Seviļā no Burgosas. Viņa meklē Donu Žuanu. Viņš viņu apprecēja un pēc tam pameta. Viņš iziet uz ielas kopā ar Leporello. Viņš ierauga Elvīru un aiziet. Leporello paliek aiz muguras. Viņš stāsta Elvīrai par Džovanni slikto uzvedību ar sievietēm.

3. aina. Lauku ainava netālu no Seviļas. Dons Žuans izrāda interesi par zemnieku meiteni vārdā Zerlīna. Viņš mēģina viņu savaldzināt. Elvīra aizved Zerlinu līdzi. Anna un Ottavio satiek Donu Džovanni. Viņš nevēlas ar viņiem runāt. Viņš steidzas prom. Viņi zina, ka viņš ir slepkava. Viņi atkal apsolās viņu saukt pie atbildības. Džovanni atgriežas, kad viņi aiziet. Viņš pavēl Leporello sarīkot ballīti.

4. aina. Dona Žuana pils dārzs. Maseto un Zerlīna dodas uz ballīti. Maseto šaubās, vai Zerlīna viņu mīl. Viņa viņam saka, lai viņš viņu sit, ja tas viņam palīdzēs justies labāk. Abi samierinās. Viņi dodas uz pili. Dārzā ienāk Anna, Ottavio un Elvīra. Viņu sejas klāj maskas. Viņi sola saukt Donu Džovanni pie atbildības. Viņi dodas uz pili.

5. aina. Dona Žuana pils balles zāle. Viesi jautri pavada laiku. Dons Žuans Žerlīnu ievelk citā istabā. Viņa kliedz. Don Žuans ienāk istabā. Viņš visiem stāsta, ka Leporello uzbrucis Zerlīnai. Neviens netiek apmānīts. Anna, Elvīra un Ottavio noņem maskas. Ottavio rokās ir pistole. Dons Džovanni aizbēg.

II darbība.

1. aina. Vakars uz Seviļas ielas. Dons Žuans vēlas savaldzināt Elvīras kalponi. Viņš pārģērbjas kopā ar Leporello. Kad ienāk Elvīra, Leporello tiek aizsūtīts kopā ar kundzi. Viņa domā, ka viņš ir Dons Džovanni. Džovanni dzied serenādi. Ienāk Maseto un viņa draugi. Viņi meklē Donu Džovanni. Viņš sit Maseto un aizbēg. Zerlīna atrod Maseto un mierina viņu.

2. aina. Tuvējā iela. Leporello vēlas atbrīvoties no Elvīras. Viņa var atklāt, ka viņš nav Džovanni. Abi dzird, ka uz ielas nāk citi. Viņi paslēpjas aiz sienas. Anna, Ottavio, Zerlīna un Maseto atver durvis sienā un atrod Leporello. Viņi vēlas viņu sodīt. Viņš aizbēg. Ottavio saka, ka dosies uz policiju.

3. aina. (Mūsdienu izrādēs šī aina tiek izgriezta.) Iela. Zerlīna draud Leporello ar skuvekli. Kalps piesien Leporello pie krēsla. Kad Leporello paliek viens, viņš aizbēg. Zerlīna atgriežas kopā ar Elvīru un Maseto. Viņi uzskata, ka Don Žuans ir palīdzējis Leporello aizbēgt. Elvīra paliek viena. Viņa domā par savu mīlestību pret Donu Žuovani. Viņa ir pārliecināta, ka viņš tiks sodīts.

4. aina. Seviļas kapsēta. Dons Žuans un Leporello joko par Elvīru. Tiek dzirdēta dīvaina balss. Tā abiem saka, ka taisnība ir tuvu. Balss nāk no noslepkavotā komendatora statujas. Džovanni pavēl Leporello uzaicināt statuju uz vakariņām. Abi dodas gatavot vakariņas.

5. aina. Donnas Annas mājas istaba. Anna izjūt lielas skumjas par tēva nāvi. Ottavio saka, ka viņa mīlestība viņu mierinās. Viņa ir šokēta par šo ieteikumu. Ottavio saka, ka viņa pret viņu ir nežēlīga. Viņa lūdz viņu nesacīt šādas lietas. Viņa saka, ka viņas skumjas ir tik dziļas, ka viņa spēj domāt tikai par mirušo tēvu.

6. aina. Don Žuana pils istaba. Dons Žuans ēd vakariņas. Elvīra lūdz viņu nožēlot grēkus un mainīt savu dzīvesveidu, iekams nav par vēlu. Viņš smejas par viņu, un viņa aiziet. Pēkšņi istabā ienāk statuja. Tā pavēl Džovanni nožēlot grēkus. Viņš atsakās. Kūpst liesmas, un dēmoni kliedz. Statuja paņem Džovanni roku. Atveras elle. Abi pazūd liesmās. Anna, Otavio, Elvīra, Zerlīna un Maseto ieiet telpā kopā ar policiju. Viņi meklē Donu Džovanni. Leporello stāsta, ka Džovanni ir sasniedzis savu galu. Viņi ir apmierināti un plāno laimīgākas dienas.

Dons Džovanni un Zerlīna


Prāgas kapu aina, 1790. gadi


Dons Žuans tiek aizvests uz elli

Fons

Dons Žuans ir balstīts uz Eiropas folkloras varoni. Šis tēls ir pazīstams kā Dons Žuans. Pirmo lugu par Donu Žuanu 1581. gadā spāņu valodā sarakstīja Huans de la Kuēva. Tika uzrakstītas arī citas lugas. Slavenākā Dona Žuana luga bija spāņu mūka Tirso de Molina "Seviljas spēlētājs un viņa akmens viesis". Šī luga ir visu pēc tās sarakstīto Dona Žuana stāstu un lugu avots. Da Pontē, rakstot "Donu Žuanu", pat izmantoja dažus vārdus no šīs lugas.

Ceļojoši aktieri spēlēja Dona Žuana lugas Francijā un Itālijā. Dona Žuana tēls kļuva plaši pazīstams. Tika iestudētas franču, vācu un itāļu lugas. Moljērs 1665. gadā uzrakstīja Domžuānu, bet Tomass Šadvels 1676. gadā uzrakstīja angļu lugu. Karlo Goldoni 1736. gadā uzrakstīja itāļu lugu. Mocarts un da Pontē, iespējams, zināja Goldoni lugu.

Pirmā opera bija franču opera, kas tapusi 1713. gadā. Tā bija komiska opera. Gluks 1761. gadā Vīnei uzrakstīja baletu. Vinčenco Rigīni (Vincenzo Righini) uzrakstīja operu, kas tika izrādīta Vīnē un Prāgā 1777. gadā - desmit gadus pirms "Dona Žuana". Par Donu Žuanu tika sarakstītas arī citas operas. Vispazīstamākā bija Džovanni Bertati un Džuzepes Gazanigas opera. Tā tika iestudēta Venēcijā 1787. gadā. Tā guva lielus panākumus. Da Pontē zināja šo operu. Viņš izmantoja Bertati libretu, rakstot "Donu Žuanu".

Lorenco da Ponte

Mocarts un da Ponte

Mocarts un da Pontē pirmo reizi satikās Vīnē 1783. gadā. Toreiz da Pontē apsolīja uzrakstīt libretu Mocartam. Trīs gadus vēlāk viņš pielāgoja franču lugu "Figaro precības", lai pēc tās uzrakstītu operas libretu Mocartam. Trīs mēnešu laikā Mocarts bija pabeidzis mūziku. Pirmo reizi "Figaro precības" tika izrādītas Vīnē 1786. gada 1. maijā. Tā guva lielus panākumus.

1787. gada janvārī Mocarts devās uz Prāgu uz pirmo "Figaro" izrādi šajā pilsētā. Opera guva milzu panākumus. Operas nama direktors nolīgst Mocartu uzrakstīt operu Prāgai. Vīnē Mocarts lūdza da Pontem libretu. Da Pontē viņam iedeva Donu Žuanu. Mocarts sāka darbu pie šīs jaunās operas.

Lielāko daļu "Dona Žuana" Mocarts sarakstīja 1787. gada vasarā Vīnē. Oktobra sākumā viņš devās uz Prāgu. Operu viņš pabeidza Prāgā, draugu mājā Villa Bertramka. Operas pirmizrāde tika atlikta. Prāgas Nacionālajā teātrī Prāgā 1787. gada 29. oktobrī notika operas "Dons Žuans" pasaules pirmizrāde. Opera guva lielus panākumus.

Kāds kritiķis rakstīja: "Pirmdien, 29. septembrī, Itālijas operā tika izrādīts maestro Mocarta gaidītais "Dons Žuans"... Mūzikas mīļotāji un mūziķi saka, ka Prāgā līdz šim nav redzēts nekas līdzīgs ... diriģēja pats Mocarts, un viņam tika veltīti trīs aplausi ... Operu ir neparasti grūti iestudēt ... Skatītāju pūlis liecina par tās vispārējo atzinību."

Par operas "Dons Žuans" tapšanu ir daudz leģendu. Viena no leģendām vēsta, ka Luidži Bassi, 22 gadus vecais dziedātājs, kurš atveidoja Donu Žuanu, vēlējās dziedāt vairāk mūzikas. Viņš esot piespiedis Mocartu piecas reizes pārrakstīt duetu. Cita leģenda vēsta, ka Mocarts flirtējis ar visiem trim operas soprāniem. Kad kāda no viņām noraidīja viņa piedāvājumus, viņš vienkārši pārgāja pie nākamās. Cita leģenda vēsta, ka Mocarta sieva Konstanze naktī pirms pirmās izrādes neļāva vīram aizmigt, stāstot smieklīgus stāstus, lai viņš varētu pabeigt operas uvertīru.

Villa Bertramka Prāgā


Nacionālais teātris Prāgā

Vīnes veiktspēja

1787. gada novembrī Mocarts no Prāgas devās uz Vīni. Vīnes mūzikas mīļotāji bija dzirdējuši labas atsauksmes par "Donu Žuani". Imperators lika operu iestudēt Burgtheater. Mocarts uzrakstīja jaunu mūziku Elvīras un Otavio tēliem. Viņš uzrakstīja arī duetu Zerlinai un Leporello. Pirmo reizi "Dons Žuans" tika izrādīts Vīnē 1788. gada 7. maijā. Donnu Annu dziedāja Mocarta māsasmeita Alojzija Lange.

Leģenda vēsta, ka izrāde Vīnē beidzās ar Dona Žuana nokļūšanu ellē. Annas, Elvīras, Zerlīnas, Otavio, Maseto un Leporello pēdējā aina, iespējams, tika izgriezta. Vīnes izrādei Mocarts uzrakstīja jaunu mūziku. Iespējams, viņam bija jāizgriež pēdējā aina, lai izrāde nepārsniegtu noteiktu laiku. Vīnes operas izrādes panākumi nebija tik lieli kā Prāgā. Pēc piecpadsmit izrādēm Burgtheater to pārtrauca izrādīt.

Vīnes izrādes plakāts

Citas izrādes

"Dons Žuans" tika izrādīts visā Vācijā. Polijā to iestudēja 1789. gadā. Amsterdamā un Sanktpēterburgā to iestudēja vācu valodā. Opera bija populāra Francijā gan itāļu, gan franču valodā. Itālijā "Dons Žuans" pirmo reizi tika izrādīts 1811. gadā Bergamo. Tajā pašā gadā to iestudēja Romā. Iespējams, ka Anglijā tā pirmo reizi tika izrādīta amatieru izrādē. Tomēr 1817. gadā to izrādīja gan angļu, gan itāļu valodā. Lorenco da Pontē 1826. gadā Ņujorkā iestudēja pirmo "Dona Žuana" izrādi Amerikā.

Diskogrāfija

• 1934: Ecio Pinza (Dons Žuans), Rosa Ponselle (Donna Anna), Marija Millere (Donna Elvīra), Edita Fleišere (Zerlīna), Tito Šipa (Dons Otavio), Virgilio Lazzari (Leporello), Louis D'Angelo (Masetto), Emanuels Lists (Commendatore); Metropolitēna operas orķestris un koris, Tullio Serafin - (Andromeda); (tiešraide).
• 1936: Franklins (Commendatore); Glyndebornas festivāla orķestris un koris, Fritz Busch - (EMI Classics).
• 1937: Ecio Pinca (Dons Žuansoni), Elizabete Retberga (Donna Anna), Luīze Heltsgrubera (Donna Elvīra), Margita Bokora (Zerlīna), Dino Bordžioli (Dons Otavio), Virgilio Lazzari (Leporello), Karls Ettls (Maseto), Herberts Alsens (Komendatore); Vīnes Valsts operas koris, Vīnes filharmoniķi, Bruno Valters - (Urania); (tiešraide)
• 1942: Kārlis Kullmans (Dons Ottavio), Aleksandrs Kipnis (Leporello), Maks Harels (Masetto), Normans Kordons (Commendatore); Metropolitēna operas orķestris, Bruno Valters - (Andromeda); (tiešraide).
• 1950: Tito Gobbi (Dons Žuans), Ljuba Velič (Donna Anna), Elizabete Švarckopfa (Donna Elvīra), Irmgarda Zēfrīda (Cerlīna), Antons Dermota (Dons Otavio), Ērihs Kuncs (Leporello), Alfrēds Pūls (Masetto), Jozefs Greindls (Komendatore); Vīnes Valsts operas koris, Vīnes filharmoniķi, Vilhelms Furtvenglers - (EMI Classics); (Live performance)
• 1955: Čezāre Sjepi (Dons Žuans), Suzanna Danko (Donna Anna), Liza Della Kaza (Donna Elvīra), Hilde Gedena (Zerlīna), Antons Dermota (Dons Otavio), Fernando Korena (Leporello), Valters Berijs (Masetto), Kurts Bēme (Komendatore); Wiener Staatsopernchor, Wiener Philharmoniker, Jozefs Krips - (Decca)
• 1958: Dītrihs Fišers-Diškau (Dons Žuans), Sena Jurinac (Donna Anna), Marija Stādere (Donna Elvīra), Irmgarda Zēfrīda (Zerlīna), Ernsts Hēfligers (Dons Otavio), Karls Kristians Kohns (Leporello), Ivans Sardi (Masetto), Valters Kreppels (Komendatore); RIAS Kammerchor, Radio-Symphonie-Orchester Berlin, Ferencs Fricsejs - (Deutsche Grammophon)
• 1959: Frick (Commendatore); Philharmonia orķestris un koris, Carlo Maria Giulini - (EMI Classics).
• 1959: Čezāre Sjepi (Dons Žuans), Birgita Nilsone (Donna Anna), Leontīne Price (Donna Elvīra), Eiženija Ratti (Zerlīna), Čezāre Valleti (Dons Otavio), Fernando Korena (Leporello), Heincs Blankenburgs (Masetto), Arnolds van Mill (Komendatore); Wiener Staatsopernchor, Wiener Philharmoniker, Erihs Leinsdorfs - (Decca)
• 1966: Gedda (Dons Džovanni), Valters Berijs (Leporello), Paolo Montarsolo (Maseto), Francs Krass (Komendatore); New Philharmonia orķestris un koris, Otto Klemperers - (EMI Classics).
• 1967: Flagello (Leporello), Alfredo Mariotti (Masetto), Martti Talvela (Commendatore); Tschechischer Sängerchor Prag, Orchester Des Nationaltheaters Prag, Karl Böhm - (Deutsche Grammophon).
• 1968: Džons Džovanni (Don Giovanni), Džoana Saterlenda (Donna Anna), Pilar Lorengara (Donna Elvīra), Merilina Horna (Zerlīna), Verners Krenns (Don Otavio), Donalds Gramms (Leporello), Leonardo Monreale (Masetto), Klifords Grants (Commendatore); The Ambrosian Singers, Angļu kamerorķestris, Ričards Boninžs - (Decca).
• 1973: Viksels (Dons Žuans), Martina Arroyo (Donna Anna), Kiri Te Kanawa (Donna Elvīra), Mirella Freni (Zerlīna), Stjuarts Burrows (Dons Otavio), Vladimiro Ganzarolli (Leporello), Ričards Van Alans (Masetto), Luidži Roni (Commendatore); Karaliskās operas koris un orķestris, Koventgārdens, Kolins Deiviss - (Philips).
• 1977: Šerils Milnss (Dons Žuans), Anna Tomova-Sintova (Donna Anna), Terēza Žylis-Gara (Donna Elvīra), Edita Matisa (Zerlīna), Pēters Šreiers (Dons Otavio), Valters Berijs (Leporello), Deils Dūsings (Masetto), Džons Makurdijs (Komendators); Vīnes Valsts operteātris, Vīnes filharmoniķi, Karls Boms - (Deutsche Grammophon)
• 1978: Bernd Weikl (Dons Žuans), Margaret Price (Donna Anna), Sylvia Sass (Donna Elvira), Lucia Popp (Zerlina), Stuart Burrows (Don Ottavio), Gabriel Bacquier (Leporello), Alfred Sramek (Masetto), Kurt Moll (Commendatore); Londonas operas koris, Londonas filharmoniskais orķestris, Georg Solti - (Decca)
• 1983: Tomass Allens (Dons Žuans), Kerola Vanesa (Donna Anna), Marija Evinga (Donna Elvīra), Elizabete Geila (Zerlīna), Kīts Lūiss (Dons Otavio), Ričards Van Alans (Leporello), Džons Ronslijs (Masetto), Dimitrijs Kavrakos (Komendatore); Glindebornas festivāla koris, Londonas Filharmoniskais orķestris, Bernards Haitkins - (EMI Classics)
• 1985: Samuel Ramey (Don Giovanni), Anna Tomowa-Sintow (Donna Anna), Agnes Baltsa (Donna Elvira), Kathleen Battle (Zerlina), Gösta Winbergh (Don Ottavio), Ferruccio Furlanetto (Leporello), Alexander Malta (Masetto), Paata Burchuladze (Commendatore); Chor der Deutschen Oper Berlin, Berliner Philharmoniker, Herbert von Karajan - (Deutsche Grammophon)
• 1990: Šimels (Dons Žuans), Šerila Studere (Donna Anna), Karlo Vaness (Donna Elvīra), Susanne Mentzer (Zerlīna), Franks Lopardo (Dons Otavio), Samuels Remijs (Leporello), Natale de Carolis (Masetto), Jan-Hendriks Roterings (Commendatore); Konzertvereinigung Wiener Staatsopernchor, Wiener Philharmoniker, Riccardo Muti - (EMI Classics).
• 1990: Martin-in-the-Fields Akadēmija, Neville Marriner - (Philips), Neville Marriner - (Philips).
• 1994: Džovanni), Ļuba Orgonasova (Donna Anna), Šarlote Margiono (Donna Elvīra), Eirians Džeimss (Zerlīna), Kristofs Prēgardjēns (Dons Otavio), Ildebrando D'Arkandželo (Leporello), Džulians Klārksons (Masetto), Andrea Silvestrelli (Komendatore); Monteverdi koris, angļu baroka solisti, Džons Eliots Gardiners - (Archiv Produktion).
• 1996: Bryn Terfel (Don Giovanni), Renée Fleming (Donna Anna), Ann Murray (Donna Elvira), Monica Groop (Zerlina), Herbert Lippert (Don Ottavio), Michele Pertusi (Leporello), Roberto Scaltriti (Masetto), Mario Luperi (Commendatore); London Voices, Londonas Filharmoniskais orķestris, Georg Solti - (Decca)
• 1997: Saimons Kīnlaids (Dons Žuans), Karmela Remidžo (Donna Anna), Soile Isokoski (Donna Elvīra), Patrīcija Pace (Cerlīna), Uve Heilmans (Dons Otavio), Brīns Terfels (Leporello), Ildebrando D'Arkandželo (Maseto), Mati Salminens (Komendatore); Coro Di Ferrara Musica, Eiropas kamerorķestris, Klaudio Abado - (Deutsche Grammophon)

Džozefa Lozija filma

1979. gadā Džozefs Lozijs uzņēma operas ekranizāciju. Donu Žuani atveidoja baritons Ruggero Raimondi. Trīs dāmas operā atveidoja Edda Mosere, Kiri Te Kanava un Teresa Berganza. Filma tika uzņemta Venēcijā, nevis Spānijā. Tās uzņemšanai tika izmantota renesanses arhitekta Andrea Palladio Villa Capra netālu no Venēcijas.

Vinsents Kanbijs 1979. gada 6. novembrī laikrakstā "New York Times" rakstīja: "... Dona un komendatora konfrontācijas kulminācija ir pārsteidzoši vāja vizuālā ziņā. Esmu redzējis labākus nokāpienus ellē gan mūsu Metropolitēna operā, gan vairākās Hammer šausmu filmās. Loseja kungs un viņa līdzstrādnieki nav iznīcinājuši "Donu Žuanu", bet viņi to arī nav izgaismojuši. Viņu filma ir spraiga, dezorientējoša izrāde, lieliski dziedāta ... "

Villa Capra netālu no Venēcijas

Mūsdienu reakcijas uz operu

Harevudas grāfs raksta: "Dons Žuans" ir pārāk pilns ar ārijām, no kurām daudzas ir slavenas, lai tas būtu dramaturģiski labs. Iespējams, tā ir lielākās daļas 18. gadsimta operu problēma. Dziedātāji tās pieprasīja, publika tās gaidīja, un, protams, ārija ... ir spēcīgs operas ierocis, brīdis, kad komponists var padziļināti komentēt savu iecerēto drāmu. Bet ... ārijas aiztur darbību tā, ka dažkārt ir grūti to aizstāvēt, jo jūtams, ka tā gribēja dziedātājs."

Viņš norāda, ka Otavio "Il mio tesoro", viņa "Dalla sua pace" un Annas "Non mi dir" ir "lieliskas iespējas dziedātājam", taču brīnās, cik daudz tās patiesībā veicina drāmu. Taču Zerlīnas "Batti, batti" un Annas "Or sai chi l'onore" ir pavisam atšķirīgas. Šīs ārijas veicina drāmu un virza to uz priekšu.

Nikolass Kenijons (Nicholas Kenyon) raksta: "Don Žuans izplata gandrīz pārāk lielu spēku; ja tas ir nevienmērīgs darbs, tad tas ir nepilnīgs tikai tādā pašā veidā, kā "Karalis Līrs" ir nepilnīgs - no sajūtu pārspīlējuma. Kā to rezumēja Aberts, neraugoties uz finālu, "operas jēga nav sludināt universālu morāli, bet gan attēlot izšķirošo cīņu starp diviem milzīgiem spēkiem.

"Mēs izjūtam galīgo saikni starp pat visneuzmanītāko, kaislību pārņemto cilvēka eksistenci un visu Visumu. Līdzīgi kā Figaro, arī Žuans Žuans ir bijis aktuāls no pirmizrādes līdz pat mūsdienām; tas atbilst 19. gadsimta vēlmei pēc romantiska, spēcīga Mocarta un 20. gadsimta vēlmei pēc politizēta, kritiska Mocarta.".

Makss Slevogs (Max Slevogt), Don Giovanni, 1902. gads