Elle — mitoloģija, reliģija un jēdzieni: Sheol, Hades, Gehenna
Daudzās mitoloģijās un reliģijās elle ir vieta, kur nonāk ļaunu cilvēku dvēseles (parasti saprasts kā prāts vai būtība, kas atdalīta no materiālā ķermeņa) pēc viņu dzīves uz Zemes beigām. Dažās tradīcijās elle tiek attēlota kā tumša, sāpju pilna vieta, citās — kā metafora garīgai atdalītībai no labuma vai Dieva, vēl citās — kā pagaidu attīrīšanās vieta. Parasti to uztver kā pretstatu Debesu valstībai; elle bieži simbolizē ciešanas, sodu vai garīgu izolāciju no mīlestības un labvēlības.
Terminoloģija un vēsturiskā lietošana
Termins "elle" dažādās valodās un reliģijās tiek atveidots atšķirīgi. Vecajā Derībā ebreju teksti bieži lieto vārdu Sheol, kas apzīmē mirušo pasauli vai pazemes valstību — ne vienmēr kā sodu vietu, bet drīzāk kā ēnu un klusuma valsti. Jaunajā Derībā grieķu vārdi ᾅδης (Hades) un γεέννα, ebreju Gehenna, tiek lietoti ar dažādām niansēm: Hades bieži nozīmē “mirušo valstību” vispārīgi, bet Gehenna — konkrētu sodu vai postu simbolu, kas attiecināts uz pēcnāves sodīšanu.
Sheol, Hades un Gehenna — īss pārskats
- Sheol (ebreju tradīcija): sākotnēji apzīmē pazemes pasauli, kur nonāk visi mirušie kā ēnas; sods nav galvenā iezīme, un priekšstati mainās vēlākajos jūdaisma rakstos.
- Hades (grieķu mitoloģija): gan pazemes valstība, gan tās valdnieks (Hads/Plutons). Hades ietver dažādas daļas — piemēram, Elysium (svētā vieta) un Tartarus (soda vieta dieviem un ļaunajiem).
- Gehenna (ebreju kristīgā tradīcija): sākotnēji attiecināta uz Jeruzālemes apkārtnes Ge-Hinnom (Hinnoma ieleju), kur agrāk tika upurēti ugunskurā; vēlāk attīstījās kā simbols mūžīgajam sodam un postam Jaunajā Derībā.
Citas reliģiskās un mitoloģiskās versijas
- Kristietība: pastāv dažādas doktrīnas — mūžīga apziņas ciešana (tradicionālā mācība), annihilacionisms (pēcnāves iznīcināšana), universālisms (galīgā pestīšana visiem) un katoļu purgatīrija koncepts (pagaidu attīrīšanās).
- Islāms: Jahannam parasti tiek raksturota kā sodu vieta neticīgajiem un ļaunajiem, bet ar niansēm saistībā ar Dieva taisnīgumu un žēlastību.
- Hinduismā un budismā: pastāv vairākas "pēcdzīves loka" idejas, piemēram, Naraka (dažādas elles lokācijas), kur dvēseles var piedzīvot soda pārdzimšanu kā karmisku rezultātu.
- Norse mitoloģija: Hel — valdnieces Helas valsts, kur nonāk dažas no mirušajām dvēselēm; ne vienmēr tikai sods, drīzāk viena no pēcdzīves valstībām.
Simbolika, māksla un literatūra
Elle un tās tēlojumi ir spēcīgs simbols mākslā, literatūrā un populārajā kulturā: no viduslaiku apokaliptiskajiem motīviem līdz Dante "Dievišķajam komēdijam", kur elles apraksts kalpo gan kā morāles mācība, gan kosmiska kārtības ilustrācija. Mūsdienu kino, komiksi un vizuālās mākslas bieži izmanto elles tēlu, lai attēlotu iekšējo ciešanu, morāles dilemmas vai sociālus briesmu scenārijus.
Teoloģiskas un filozofiskas diskusijas
- Sods pret žēlastību: daudzas diskusijas centrējas ap jautājumu, vai dievišķā taisnība prasa mūžīgu sodu vai tomēr piedošanu un atjaunošanu.
- Literalitāte pret metaforu: vai elle ir burtiska vieta vai simbolisks stāvoklis? Mūsdienu teologi un filozofi piedāvā abu tipu interpretācijas.
- Ietekme uz morāli un sabiedrību: elles doktrina vēsturiski ietekmējusi ētiku, sodu praksi un sociālo kontroli — gan kā brīdinājums, gan kā cerības elements.
Svarīgi atcerēties
Koncepts par elli ir ļoti daudzveidīgs un atšķiras atkarībā no kultūras, laika un reliģiskās doktrīnas. Dažās tradīcijās elle galvenokārt ir sods, citur — vienkārša vieta mirušo pasaulē; mūsdienu skatījumā tā bieži kalpo arī kā metafora iekšējām ciešanām vai sociālajām netaisnībām. Izpratne par elli prasa gan tekstuālu studiju (svētie raksti, mitoloģiskie stāsti), gan izpēti par kultūras, vēsturiskajiem un filozofiskajiem kontekstiem.
Freska Ovieto katedrālē. Šīs freskas nosaukums ir "Notiesātie". To ap 1450. gadu uzgleznoja Luka Signorelli.
Ebreju uzskati par elli
Daudzi uzskata, ka ebreji netic ellei, taču ebreji patiešām tic. Taču tā nav mūžīgas mokas. Drīzāk ir zemāki Debesu līmeņi, uz kuriem cilvēks var nokāpt, ņemot vērā micvot (baušļu) skaitu, kurus viņš ir ievērojis. Gemoras rakstos ir stāstīts par jūdu ticējumiem velnam, taču tie ir stāsti, un pret tiem izturas vieglprātīgi. Jūdi arī tic, ka sātans eksistēja, taču viņš bija eņģelis, kas strīdējās ar Dievu, piemēram, stāstā par Ījabu.
Ebreju valodā vārds "kaps" - Šeola - apzīmē vietu, kur cilvēki nonāk pēc nāves. Sheol ir avots angļu valodas vārdam "Hell", tāpēc elle kā pēcnāves mokas vieta (nevis kaps, kurā atrodas ķermenis) varētu būt pārpratums, kā daži pētnieki ir ierosinājuši.
Kristiešu uzskati par elli
Kristietībā elle parasti ir vieta, kur nonāk to cilvēku dvēseles, kuri pārkāpuši svarīgus Dieva noteiktos noteikumus. ellē dvēseles cieš un gaida Pēdējo tiesu, laiku, kad mirušo dvēseles tiesās Dievs. Jēdziens "elle" kristietībā nāk no Bībeles un Lucifera "padzīšanas". Izmetot Luciferu, viņš tika izstumts no Dieva klātbūtnes. Tāpēc, ja to uztver burtiskākajā nozīmē, elle ir nošķirtība no Dieva. Citādi sakot, kristiešu izpratnē būt nošķirtam no Dieva nozīmē atrasties ellē. Daži kristieši tic, ka ellē ir īsta uguns un liesmas, bet citi netic.
Daudzas kristiešu grupas tic, ka dvēsele, kas nonāk ellē, tur paliek uz visiem laikiem un nevar no tās izkļūt. Tomēr dažas kristiešu grupas tam netic un uzskata, ka elle ir tikai īslaicīga vieta un ka dvēseles kādā brīdī var atstāt elli. Citi tic, ka elle ir pastāvīga, bet šķīstītava ir īslaicīga. Vēl viena grupa tic, ka tie, kas nenonāk Debesīs, vienkārši pārstāj eksistēt un nenonāk ellē. Šos kristiešus sauc par anihilācijas piekritējiem.
Citu reliģiju ticējumi par elli
- Senie grieķi ticēja, ka dvēseles dodas uz dažādām vietām pazemes pasaulē. Viena no šīm vietām, ko sauca par Tartaros, bija līdzīga ellei. Pazemes pasaules valdnieks bija dievs Hadss.
- Budismā ir trīs elles veidi, ko sauc par Naraka. Atšķirībā no jūdaisma un kristietības šajās vietās dvēseles piedzimst atkarībā no karmas. Tās tur pavada noteiktu laiku un pēc tam atdzimst citur.
- Islāmā elli sauc par Jahannam, un tā ir soda vieta. Tomēr daži musulmaņi tic, ka gandrīz ikvienam cilvēkam galu galā tiks piedots un viņš tiks aizvests uz islāma Debesīm (Džanna). Vienīgie cilvēki, kuriem netiks piedots, ir tie, kuri izvēlas ticēt daudziem dieviem vai neticēt nevienam dievam.[]
- Šintoismā elle (Jomi) ir līdzīga grieķu ādai, jo visas dvēseles, neatkarīgi no viņu dzīves darbībām, nonāk tur, lai mūžīgi pavadītu bēdīgu dzīvi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir elle?
A: Daudzās mitoloģijās un reliģijās elle jeb pazemes pasaule ir vieta, kur pēc dzīves uz Zemes nonāk ļaunu cilvēku dvēseles. Tā ir reāla (bet, iespējams, ne fiziska) vieta, kuru kontrolē vai nu Dievs, vai kāda mazāka pārdabiska būtne, piemēram, sātans.
J: Ar ko tā atšķiras no Debesīm?
A: Tā ir pretēja Debesīm, un tā ir vieta ārpus Dieva, kur nav ne mīlestības, ne labestības.
J: Kādi vārdi dažādās valodās tiek lietoti, lai aprakstītu elli?
A: Vārds "elle" Vecās Derības angļu valodas versijā tiek lietots, lai tulkotu ebreju valodas vārdu, kas apzīmē "kapu", Sheol, bet Jaunajā Derībā - grieķu ᾅהחע, Hades, un דוםב, ebreju Gehenna.
Vai ellei ir vēl kādas citas nozīmes?
A: Angļu valodā hell var nozīmēt arī vienkārši kaut ko ļoti sliktu, piemēram, "War is Hell".
J: Kas pārvalda elli?
A: To kontrolē vai nu Dievs, vai kāda mazāka pārdabiska būtne, piemēram, sātans.
Vai ellē ir mīlestība vai labestība?
A: Nē - tā ir vieta ārpus Dieva, kur nav ne mīlestības, ne labestības.
