Šķīstītava

Saskaņā ar Romas Katoļu baznīcas mācību šķīstītava ir "izredzēto galīgā šķīstīšana": "Visi, kas mirst Dieva žēlastībā un draudzībā, bet vēl nepilnīgi šķīstīti, patiešām ir nodrošināti ar mūžīgo pestīšanu; bet pēc nāves viņi tiek šķīstīti, lai sasniegtu svētumu, kas nepieciešams, lai ieietu debesu priekā."

"Šķīstītavā ir dažādi līmeņi; zemākais ir tuvu ellei, bet augstākais pakāpeniski tuvojas debesīm. Visvairāk dvēseļu no šķīstītavas iziet nevis Visu Dvēseļu dienā, bet gan Ziemassvētkos.

Šķīstītavā ir dvēseles, kas dedzīgi lūdz Dievu, bet par kurām uz zemes nelūdzas neviens radinieks vai draugs. Dievs liek tām gūt labumu no citu cilvēku lūgšanām.

Gadās, ka Dievs ļauj viņiem parādīties dažādos veidos, tuvu saviem radiniekiem uz zemes, lai atgādinātu cilvēkiem par šķīstītavas pastāvēšanu un lūgtu viņus tuvoties Dievam, kurš ir taisnīgs, bet labs.

Šķīstītava mākslā un kultūrā

Iespējams, vispazīstamākais šķīstītavas piemērs mākslā ir Dantes "Dievišķās komēdijas" otrā grāmata "Purgatorio". Arī Viljama Šekspīra Hamleta lugas "Spoku" var uzskatīt par ticību šķīstītavai,

Dante:Purgatorio (autors: Viljams Bleiks)

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir šķīstītava saskaņā ar Romas katoļu baznīcas mācību?

Atbilde: Šķīstītava ir izredzēto galīgā šķīstīšana, kur dvēseles, kas mirst Dieva žēlastībā un draudzībā, bet vēl nepilnīgi šķīstītas, pēc nāves iziet šķīstīšanu, lai sasniegtu svētumu, kas nepieciešams, lai ieietu debesīs.

Jautājums: Vai tiem, kas mirst Dieva žēlastībā un draudzībā, ir nodrošināta mūžīgā pestīšana?

Atbilde: Jā, viņiem ir nodrošināta mūžīgā pestīšana, bet viņiem ir jāiziet šķīstīšana šķīstītavā.

J: Vai ir dažādi šķīstītavas līmeņi?

A: Jā, šķīstītavā ir dažādi līmeņi, no kuriem zemākais ir tuvu ellei, bet augstākais pakāpeniski tuvojas debesīm.

J: Kādā gadījumā, saskaņā ar mācību, vislielākais dvēseļu skaits atstāj šķīstītavu?

A: Visvairāk dvēseļu atstāj šķīstītavu Ziemassvētkos.

J: Vai šķīstītavā ir dvēseles, kas dedzīgi lūdz Dievu?

A: Jā, šķīstītavā ir dvēseles, kas dedzīgi lūdz Dievu.

J: Vai šīm dvēselēm ir radinieki vai draugi, kas lūdz par tām uz zemes?

Atbilde: Nē, dažām no šīm dvēselēm šķīstītavā nav neviena, kas par tām lūgtos uz zemes.

J: Kā šīs dvēseles gūst labumu no citu cilvēku lūgšanām?

A: Dievs liek tām gūt labumu no citu cilvēku lūgšanām un dažkārt ļauj tām dažādos veidos parādīties tuvu saviem radiniekiem uz zemes, lai atgādinātu viņiem par šķīstītavas esamību un lūgtu viņu lūgšanas, lai tuvotos Dievam.