Puritāni
16. un 17. gadsimtā puritāni bija angliski runājošu protestantu grupa. Puritāni uzskatīja, ka Anglijas reformācija nebija pietiekami tālu aizgājusi. Viņi arī nepiekrita dažām lietām, ko darīja Anglikāņu baznīca.
1534. gadā karalis Henrijs VIII atdalījās no Romas katoļu baznīcas un nodibināja protestantu Anglikāņu baznīcu. Šī baznīca pastāvēja līdz 1553. gadam. Karaliene Marija atgriezās pie Romas katoļu baznīcas līdz 1558. gadam, kad par karalieni kļuva Elizabete I Anglijas karaliene. Tā kā viņa bija protestante, daudzi cilvēki bija apmierināti, taču uzskatīja, ka Baznīca nav pietiekami mainījusies un joprojām pārāk līdzinās katoļticībai.
Puritānis bija ikviens cilvēks, kurš centās kļūt tīrāks ar dievkalpojumu un doktrīnas palīdzību. Puritāņu dzīvesveidu un uzskatu kopumu sauca par puritānismu. Puritānisma svarīgākās sastāvdaļas bija dievbijība (reliģisko noteikumu ievērošana), vienkārša apģērba izvēle un pieticīga dzīve.
Puritāni ticēja dažām tām pašām lietām kā kalvinisti un skotu prezbiteriāņi. Visas šīs grupas bija uzticīgas Bībelei un morālai šķīstībai.
Viens no svarīgākajiem puritāņu uzskatiem bija tas, ka katram cilvēkam Bībele jāsaprot pēc sava prāta. (Šī pārliecība ir kopīga lielākajai daļai protestantu.) Puritāni centās dzīvot saskaņā ar Bībeles mācībām visos veidos. Viņi centās būt morāli tīri pat vismazākajos aspektos. Viņi centās būt arī garīgi tīri visos veidos. Viņi uzskatīja, ka cilvēks eksistē Dieva godam. Viņi uzskatīja, ka cilvēka vissvarīgākais uzdevums dzīvē ir pildīt Dieva gribu (to, ko vēlas Dievs). Izpildot Dieva gribu, cilvēks nākotnē tiks apbalvots ar laimi.
Tā kā viņi nepiekrita tam, kā Anglikāņu baznīca darīja lietas, puritāni veica reformas jeb izmaiņas savās baznīcās un sabiedrībās. Dažas reformātu baznīcas Eiropā veica līdzīgas pārmaiņas. Puritāni par ļoti svarīgu padarīja sludināšanu. Viņi izmantoja pēc iespējas mazāk rituālu un dekorāciju. Ļoti bieži sprediķos tika runāts par elli. Viens no slavenākajiem sprediķiem ir Džonatana Edvardsa, nozīmīga puritāņu sludinātāja, sprediķis "Grēcinieki dusmīga Dieva rokās". Šajā sprediķī tiek runāts par to, ka Dievs ir dusmīgs uz cilvēkiem par viņu grēcīgo uzvedību un par sodu iemet tos elles ugunīs.
Daudzas puritāņu grupas emigrēja uz Jauno Angliju, lai tur varētu dibināt savas biedrības un praktizēt puritānismu pēc saviem ieskatiem. Puritāņu ticība un raksti kļuva ļoti svarīgi Jaunanglijā. Viens no svarīgākajiem darbiem bija puritāņa Džona Bunjana (John Bunyan) "Svētceļnieka gaitas" ("The Pilgrim's Progress").
17. gadsimta slaveno puritāņu teologu galerija: Tomas Gouge, William Bridge, Thomas Manton, John Flavel, Richard Sibbes, Stephen Charnock, William Bates, John Owen, John Howe, Richard Baxter.
Separātisti
Tos, kas pilnībā atteicās no Anglikāņu baznīcas, sauca par separātistiem. Daudzi no Plimutas kolonijas svētceļniekiem, kas nodibināja pirmo veiksmīgo koloniju Jaunajā Anglijā, bija separātisti. Dažas no šīm baznīcām vēlāk nosauca par kongregāciju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija puritāņi?
A: Puritāni bija 16. un 17. gadsimtā angliski runājošu protestantu grupa, kas uzskatīja, ka Anglijas reformācija nav gājusi pietiekami tālu. Viņi arī nepiekrita dažām lietām, ko darīja Anglikāņu baznīca.
J: Kā sauca viņu dzīvesveidu un uzskatu kopumu?
A: Viņu dzīvesveidu un uzskatu kopumu sauca par puritānismu.
J: Kādas bija dažas svarīgas puritānisma daļas?
A: Dažas svarīgas puritānisma daļas bija dievbijība (reliģisko noteikumu ievērošana), vienkāršs apģērbs un pieticīga dzīve. Viņi arī uzskatīja, ka katram cilvēkam ir jāsaprot Bībele savā veidā, un viņi centās dzīvot saskaņā ar tās mācībām visos veidos.
J: Kā viņi centās būt garīgi tīri?
Atbilde: Puritāni centās būt garīgi tīri, pildot Dieva gribu (to, ko Dievs vēlas), lai nākotnē tiktu apbalvoti ar laimi.
J: Kādas reformas viņi veica savās baznīcās un sabiedrībās?
A: Puritāni veica reformas jeb pārmaiņas savās baznīcās un sabiedrībās, piemēram, padarot sludināšanu ļoti svarīgu, izmantojot pēc iespējas mazāk rituālu un dekorāciju un uzsverot elli sprediķos.
J: Kāpēc daudzas grupas emigrēja uz Jauno Angliju?
A: Daudzas grupas emigrēja uz Jauno Angliju, lai tur varētu dibināt savas biedrības, kurās viņi varētu praktizēt puritānismu tā, kā viņi vēlas, bez citu reliģiju vai valdību iejaukšanās.
J: Kāds ir kāds nozīmīgs puritāņa sarakstīts darbs?
A: Kā piemēru svarīgam puritāņu sarakstītam darbam var minēt Džona Bunjana (John Bunyan) "Svētceļnieka gaitas".
