Džons Bunjans (1628. gada 28. novembrī Hārrodenā, netālu no Bedfordas - 1688. gada 31. augustā Londonā) bija angļu mājamatnieks, sludinātājs un rakstnieks. Viņš sarakstīja grāmatu "Svētceļnieka gaitas", kas ir tulkota vairāk valodās nekā jebkura cita grāmata, izņemot Bībeli. Grāmata ir stāsts par cilvēku, kurš cenšas dzīvot labu kristiešu dzīvi. Tā ir alegorija. Stāsta varoņi simbolizē labas vai sliktas lietas. Bunjans dzīvoja laikā, kad nebija reliģiskās brīvības: visiem bija jātic tam, ko viņiem teica Anglikāņu baznīca. Bunjans nepiekrita dažām Anglikāņu baznīcas teiktajām lietām. Viņš sāka sludināt par savām idejām. Viņa pārliecības dēļ viņu arestēja un ieslodzīja cietumā. Atrodoties cietumā, viņš uzrakstīja "Svētceļnieka gaitas".
Biogrāfija un dzīves gaita
Džons Bunjans piedzima 1628. gadā un nāca no vienkāršas, strādnieku klases ģimenes. Viņš strādāja kā mājamatnieks (tinker) — ceļojošs amatnieks, kurš laboja traukus un metāla priekšmetus. Bunjans iedziļinājās reliģiskajos jautājumos un kļuva par tā saukto neatbilstošo (nonconformist) sludinātāju — viņa uzskati neatbilda oficiālajai Anglikāņu baznīcai. Tā dēļ viņu vairākas reizes arestēja; nopietnākais arests ilga daudzus gadus, un lielāko daļu laika viņš pavadīja Bedfordas cietumā. Tieši ieslodzījuma laikā Bunjanam bija laiks rakstīt un pārdomāt savu ticību, kas deva pamatu viņa slavenākajiem darbiem.
Svētceļnieka gaitas — saturs un forma
Svētceļnieka gaitas (angļu val. The Pilgrim's Progress) ir alegorisks romāns, kurā galvenais varonis, kristietis vārdā Christian, dodas no Postīšanās pilsētas (City of Destruction) uz Debesu Pilsētu (Celestial City). Ceļojuma gaitā viņu pavada testa un kārdinājumu virkne, un viņš sastop dažādus simboliskus tēlus, kas reprezentē ticības, morāles un pasaules šķēršļus.
Grāmatā parādās atpazīstami tēli, piemēram:
- Evangelists — ceļa norādītājs;
- Obstinate un Pliable — cilvēku tipa reakcijas uz ticību;
- Worldly Wiseman — pusgudrais padomdevējs, kas novirza no ceļa;
- Faithful un Hopeful — Kristieša draugi un sabiedrotie ceļā uz Debesu Pilsētu.
Grāmata pirmo reizi publicēta 1678. gadā (pirmā daļa), otra daļa — 1684. gadā. Otra daļa lielākā mērā stāsta par Kristiana sievu Christiana un viņu bērniem, viņu ceļojumu un pārbaudījumiem. Teksta vienkāršā, tiešā valoda un spēcīgās tēlu ainas padarīja darbu pieejamu plašai lasītāju auditorijai — gan pieaugušajiem, gan bērniem — un veicināja tā izplatīšanos visu protestantu tradīciju ietvaros.
Citi darbi un rakstības stils
Bunjans uzrakstīja vairākus citus teoloģiskus un literārus darbus, tostarp autobiogrāfisku grāmatu par savu reliģisko ceļojumu Grace Abounding to the Chief of Sinners (latviski: Žēlastības pārpilnība galvenajam grēciniekam) un alegorisku darbu The Holy War (Dievišķais karš). Viņa rakstības stils ir tiešs, pragmatisks un bieži emocionāls — raksturīgs puritāņu vienkāršajai valodai, kas cenšas skaidri izskaidrot reliģiskas patiesības plašai auditorijai.
Vēsturisks konteksts un ieslodzījums
Bunjans dzīvoja laikā, kad Anglijā valdīja stingras reliģiskas normas, un valdības un baznīcas sankcionētā prakse bieži sodīja neatbilstošus sludinātājus. Viņu arestēšana un ilggadīgais ieslodzījums būtiski ietekmēja gan viņa dzīvi, gan radošo darbību — cietuma apstākļos tapa daudzas viņa idejas un pieredze, kas vēlāk parādījās viņa darbos. Pēc atbrīvošanas viņš turpināja sludināt un rakstīt līdz mūža beigām.
Ietekme un mantojums
Svētceļnieka gaitas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem reliģiskajiem darbiem angļu literatūrā. To ir tulkots ļoti daudzās valodās — parasti tiek minēts, ka šī grāmata ir visvairāk tulkotā literārā grāmata pēc Bībeles. Tā ietekmējusi ne tikai reliģisko literatūru, bet arī plašāku angļu kultūru: literatūras tēli, valodas formulējumi un alegoriskās konstrukcijas ir ietekmējušas vēlākus rakstniekus, mācītājus un izdevējus. Mūsdienās Bunjana darbi tiek mācīti reliģiskajās skolās, analizēti literatūrzinātnē un bieži pielāgoti bērniem un skatuvei.
Atcerēšanās un piemiņa
Džons Bunjans mira 1688. gada 31. augustā Londonā. Viņa darbi turpina dzīvot — daudzās vietās, īpaši Bedfordā un apkārtnē, pievērš uzmanību Bunjana dzīvei, darbiem un ietekmei. Viņa alegoriskā pieeja un skaidrā, pieejamā valoda padara viņu par nozīmīgu autoru gan reliģiskajā, gan literārajā vēsturē.
