Alegorija
Alegorija ir termins, kas apzīmē runas figūru. Tas ir stāsts vai attēls ar apslēptu nozīmi. Alegoriju tēli ir simboli, kas pārstāv noteiktas idejas. Stāstam ir ne tikai burtiska, bet arī pārnesta nozīme.
Alegorija ir retorikas piemērs, taču alegorijai nav jābūt stāstam valodā. Tā var būt kaut kas, ko var apskatīt, piemēram, glezna vai skulptūra.
Alegorija ir kā gara metafora. Cilvēkiem ir jāizmanto iztēle, lai saprastu, ko tā vēlas pateikt. Pasaka vai līdzība ir īsa alegorija ar vienu pamatideju (morāli).
Dažkārt cilvēki saka, ka stāstiem ir nozīme, ko autors patiesībā nav domājis. Piemēram, daudzi cilvēki uzskata, ka "Gredzenu pavēlnieks" ir alegorija par pasaules kariem, taču patiesībā tas tika uzrakstīts krietni pirms Otrā pasaules kara sākuma, un J. R. R. R. Tolkīns teica, ka tā nav alegorija. Šādā veidā cilvēki dažkārt maina autora idejas. Dažkārt viņi to dara savu politisku apsvērumu dēļ.
Ouroboros - čūska, kas apēd savu asti, - ir atjaunošanās un mūžīgas eksistences simbols. Šis ir Teodorosa Pelecano zīmējums 1478. gadā pazaudētā alķīmiskā traktāta kopijā.
Piemēri
Alegorija ir bijusi iecienīta forma gandrīz visu tautu literatūrā. Tā bieži tiek izmantota kā veids, kā kritizēt lietas vai cilvēkus, ja to nav iespējams izdarīt tieši.
Klasiskajā literatūrā Platons un Ovidijs rakstīja alegorijas. Dante Aligjēri rakstīja alegorijas "Dievišķajā komēdijā". Viduslaikos Everimans bija morāles luga. Džona Bunjana (John Bunyan) "Piligrima gaitas" stāsta par cilvēku, kurš cenšas dzīvot kristīgu dzīvi. Džonatans Svifts uzrakstīja Gulivera ceļojumus, kuros stāsta par dīvainajām paražām (izdomātās) tālās zemēs, taču patiesībā viņš kritizēja lietas par savu valsti, Apvienoto Karalisti. Džordža Orvela "Dzīvnieku ferma" ir vēl viens alegorijas piemērs, šoreiz par Padomju Savienību Josifa Staļina laikā un Krievijas revolūciju. Dažus no varoņiem var tieši saistīt ar tā laika personībām.
Dziesmās var būt arī alegorijas. "Waist Deep In The Big Muddy" stāsta par amerikāņu karavīriem 19. gadsimta 19. gadsimtā, kuriem komandieris pavēlēja doties gājienā uz Misisipi upi, ko viņi nekad nevarēja šķērsot kājām. Patiesībā tā stāsta par karavīriem, kas cīnījās Vjetnamas karā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un no kuriem gaidīja, ka viņi pildīs balto pavēles.
Alegorijas joprojām ir populāras. Par alegorijām var būt gan gleznas, gan filmas, gan lugas. Arī Viljama Goldinga romānam "Lidojošais mušu pavēlnieks" ir alegoriska nozīme. Zvaigžņu ceļā (Star Trek) tika izmantots daudz alegoriju, lai aplūkotu sociālos apstākļus un morālās vērtības mūsdienās, vienlaikus stāstot par nākotni. Svešzemju rases bieži bija Zemes rasu un valstu atspoguļojums.
Pie alegoriskajiem mākslas darbiem pieder Sandro Botičelli "Pavasara alegorija" (La Primavera) un Jana Vermēra "Glezniecības alegorija".
Saistītās lapas
- Trope
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir alegorija?
A: Alegorija ir stāsts vai attēls ar apslēptu nozīmi, kurā tēli ir simboli, kas simbolizē noteiktas idejas.
J: Vai alegorijai ir jābūt stāstam valodā?
A: Nē, alegorija var būt kaut kas, ko var apskatīt, piemēram, glezna vai skulptūra.
J: Kā alegorija līdzinās garai metaforai?
A: Alegorija ir līdzīga garajai metaforai, jo tajā tiek izmantoti simboli, lai izteiktu idejas, kas pārsniedz to burtisko nozīmi.
J: Kas ir pasaka vai līdzība?
A: Pasaka vai līdzība ir īsa alegorija ar vienu pamatideju, parasti morālu mācību.
J: Vai stāstiem var būt nozīme, ko autors nav domājis?
A: Jā, dažreiz cilvēki stāstus interpretē tā, kā autors nebija domājis, un tie var mainīt autora idejas.
J: Kāds ir piemērs grāmatai, kas interpretēta kā alegorija par pasaules kariem?
A.: "Gredzenu pavēlnieks" tika uzskatīts par alegoriju par pasaules kariem, taču autors J. R. R. R. Tolkīns noliedza, ka tā būtu alegorija.
J: Kāpēc daži cilvēki, interpretējot stāstu, maina autora idejas?
A: Daži cilvēki var mainīt autora idejas savu politisku apsvērumu dēļ.
