Alegorija — definīcija, nozīme un piemēri literatūrā un mākslā
Alegorija ir termins, kas apzīmē runas figūru. Tas ir stāsts vai attēls ar apslēptu nozīmi. Alegoriju tēli ir simboli, kas pārstāv noteiktas idejas. Stāstam ir ne tikai burtiska, bet arī pārnesta nozīme. Šī dubultā slāņainība ļauj alegorijai vienlaikus pastāstīt konkrētu notikumu un runāt par vispārcilvēciskām vai sabiedriskām problēmām.
Alegorijas īpašības un pazīmes
- Divpakāpju nozīme: alegorijai vienlaikus ir burtiska (faktiska) sižeta līnija un simboliska (abstrakta) nozīme.
- Sistematiskas sakritības: tēli un notikumi parasti atbilst noteiktam simbolu tīklam — katram elementam ir sava atbilde alegorijas „otrā līmeņa” interpretācijā.
- Mērķtiecīga didaktika: daudzos gadījumos alegorija tiek lietota, lai mācītu, brīdinātu vai kritizētu (piem., morāle, politiska kritika, reliģiska mācība).
- Vizualitāte vai tekstualitāte: retorikas piemērs var parādīties gan literāros tekstos, gan vizuālajā mākslā — glezna, skulptūra vai pat arhitektūras detaļa var būt alegoriska.
Alegorija salīdzinājumā ar citām figūrām
Alegorija ir kā gara metafora — tā attiecas uz plašāku tēlu kopumu, kur simbols nav tikai viena frāze, bet vesels sižets. Pasaka vai līdzība ir īsa alegorija ar vienu pamatideju (morāli). Metafora parasti darbojas uz vārdu līmeņa, kamēr alegorija attīstās caur stāstu vai attēlu virzību.
Piemēri literatūrā
- Relatīvie un kristīgā alegorija: klasika ir Džona Banaņa (John Bunyan) "Pilgrim's Progress" — ceļojums kā cilvēka dzīves un ticības alegorija.
- Politiskā alegorija: Džordžs Orvels "Animal Farm" ir skaidrs piemērs, kur dzīvnieki saimniecībā simbolizē reālas politiskas figūras un ideoloģijas.
- Interpretāciju debates: daudziem mūsdienu lasītājiem šķiet, ka citi darbi satur slēptas alegorijas. Piemēram, daudzi cilvēki uzskata, ka "Gredzenu pavēlnieks" ir alegorija par pasaules kariem, taču patiesībā tas tika uzrakstīts krietni pirms Otrā pasaules kara sākuma, un J. R. R. R. Tolkīns teica, ka tā nav alegorija. Šādā veidā cilvēki dažkārt maina autora idejas. Dažkārt viņi to dara savu politisku apsvērumu dēļ.
Piemēri vizuālajā mākslā
- Allegoriskas personifikācijas: tādas figūras kā Taisnīgums, Brīvība, Mīlestība vai Laime bieži attēlotas kā cilvēku figūras ar simboliskām atribūtām (svari, zobens, lauru vainags utt.).
- Vanitas un morāles gleznas: XVII gadsimta darbi bieži izmanto priekšmetus (skull, pulkstenis, izkusis sveci) kā simbolus laicīguma un nāves neaizbēgamības alegorijām.
- Literāri-mākslinieciskas interpretācijas: alegorijas var būt daļa no freskām, gotikas vitražiem vai mūsdienu politiskajām karikatūrām — jebkura vizuāla forma, kas pārnese ziņu citā līmenī.
Kā lasīt un interpretēt alegoriju
- Koncentrējieties uz elementu sakarībām: meklējiet, kas katru tēlu vai notikumu varētu pārstāvēt ārpus teksta.
- Izpētiet vēsturisko kontekstu: alegorijas bieži reaģē uz savu laiku — politiskiem, reliģiskiem vai sociāliem notikumiem.
- Nepārvērtējiet autoru nostāju: kā redzams ar Tolkīna piemēru, lasītāja interpretācijas var atšķirties no autora nodoma. Dažreiz autoram ir tiešs alegorisks plāns, citreiz — viņš to noliedz.
- Atšķiriet alegoriju no alegorizācijas: daži darbi tiek vienkārši lasīti kā alegorijas, pat ja autors nav plānojis tādu lasījumu — tā ir interpretācijas iespēja, ne obligāts fakts.
Biežāk pieļautās kļūdas
- Pārlieka simbolu meklēšana: ne visu darba elementu vajag vai var simbolizēt — daļa var būt vienkārši aprakstoši.
- Retroaktīva alegorizācija: lasītāji dažkārt pievieno mūsdienu politisku vai sociālu nozīmi senākiem darbiem, kas nav bijuši autora mērķis.
- Viennozīmīga interpretācija: alegorijām bieži ir vairāki lasījumi — tās var darboties gan lokāli, gan universāli.
Kāpēc alegorija ir svarīga
Alegorija ir spēcīgs rīks, jo tā ļauj autoram vienlaikus pastāstīt stāstu un izteikt kritiku, mācību vai filozofisku domu drošā, simboliskā formā. Tā veicina lasītāja iztēli un interpretāciju, padarot darbu daudzslāņainu un bieži arī laikam izturīgāku.
Ja vēlaties, varu pievienot konkrētus latviešu literatūras vai mākslas piemērus, tulkotu pazīstamas alegorijas vai izveidot īsu analīzi kādam konkrētam darbam.
Ouroboros - čūska, kas apēd savu asti, - ir atjaunošanās un mūžīgas eksistences simbols. Šis ir Teodorosa Pelecano zīmējums 1478. gadā pazaudētā alķīmiskā traktāta kopijā.
Piemēri
Alegorija ir bijusi iecienīta forma gandrīz visu tautu literatūrā. Tā bieži tiek izmantota kā veids, kā kritizēt lietas vai cilvēkus, ja to nav iespējams izdarīt tieši.
Klasiskajā literatūrā Platons un Ovidijs rakstīja alegorijas. Dante Aligjēri rakstīja alegorijas "Dievišķajā komēdijā". Viduslaikos Everimans bija morāles luga. Džona Bunjana (John Bunyan) "Piligrima gaitas" stāsta par cilvēku, kurš cenšas dzīvot kristīgu dzīvi. Džonatans Svifts uzrakstīja Gulivera ceļojumus, kuros stāsta par dīvainajām paražām (izdomātās) tālās zemēs, taču patiesībā viņš kritizēja lietas par savu valsti, Apvienoto Karalisti. Džordža Orvela "Dzīvnieku ferma" ir vēl viens alegorijas piemērs, šoreiz par Padomju Savienību Josifa Staļina laikā un Krievijas revolūciju. Dažus no varoņiem var tieši saistīt ar tā laika personībām.
Dziesmās var būt arī alegorijas. "Waist Deep In The Big Muddy" stāsta par amerikāņu karavīriem 19. gadsimta 19. gadsimtā, kuriem komandieris pavēlēja doties gājienā uz Misisipi upi, ko viņi nekad nevarēja šķērsot kājām. Patiesībā tā stāsta par karavīriem, kas cīnījās Vjetnamas karā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un no kuriem gaidīja, ka viņi pildīs balto pavēles.
Alegorijas joprojām ir populāras. Par alegorijām var būt gan gleznas, gan filmas, gan lugas. Arī Viljama Goldinga romānam "Lidojošais mušu pavēlnieks" ir alegoriska nozīme. Zvaigžņu ceļā (Star Trek) tika izmantots daudz alegoriju, lai aplūkotu sociālos apstākļus un morālās vērtības mūsdienās, vienlaikus stāstot par nākotni. Svešzemju rases bieži bija Zemes rasu un valstu atspoguļojums.
Pie alegoriskajiem mākslas darbiem pieder Sandro Botičelli "Pavasara alegorija" (La Primavera) un Jana Vermēra "Glezniecības alegorija".
Saistītās lapas
- Trope
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir alegorija?
A: Alegorija ir stāsts vai attēls ar apslēptu nozīmi, kurā tēli ir simboli, kas simbolizē noteiktas idejas.
J: Vai alegorijai ir jābūt stāstam valodā?
A: Nē, alegorija var būt kaut kas, ko var apskatīt, piemēram, glezna vai skulptūra.
J: Kā alegorija līdzinās garai metaforai?
A: Alegorija ir līdzīga garajai metaforai, jo tajā tiek izmantoti simboli, lai izteiktu idejas, kas pārsniedz to burtisko nozīmi.
J: Kas ir pasaka vai līdzība?
A: Pasaka vai līdzība ir īsa alegorija ar vienu pamatideju, parasti morālu mācību.
J: Vai stāstiem var būt nozīme, ko autors nav domājis?
A: Jā, dažreiz cilvēki stāstus interpretē tā, kā autors nebija domājis, un tie var mainīt autora idejas.
J: Kāds ir piemērs grāmatai, kas interpretēta kā alegorija par pasaules kariem?
A.: "Gredzenu pavēlnieks" tika uzskatīts par alegoriju par pasaules kariem, taču autors J. R. R. R. Tolkīns noliedza, ka tā būtu alegorija.
J: Kāpēc daži cilvēki, interpretējot stāstu, maina autora idejas?
A: Daži cilvēki var mainīt autora idejas savu politisku apsvērumu dēļ.
