Dievišķā komēdija

Inferno

Stāstītājs Dante Aligjēri ir apmaldījies mežā pie milzīga kalna, kas simbolizē grēku, un viņu vajā lauva, leopards un vilcene. Viņš atrod romiešu dzejnieku Vergiliju, kuram ir jāved viņu cauri deviņiem elles lokiem, lai Dante varētu tikt izglābts.

Pirmais aplis (Limbo)

Dvēseles, kas nav pieņēmušas Kristu, ir šeit. Tas attiecas arī uz ateistiem, pagāniem un nekristītajiem. Viņi nav aktīvi grēkojuši, taču ticības trūkuma dēļ viņi nevarēja iekļūt Debesīs, un pat ellē viņi nevarēja iekļūt pārāk tālu.

Dvēseles tiek sodītas nevis fiziski, bet gan tāpēc, ka tām nav cerības ieraudzīt Kristu, tāpēc tās tiek sodītas garīgi.

Aiz pirmā apļa dvēselēm savu vietu piešķir Minoss, kurš apmet savu asti ap kājām attiecīgu reižu skaitu un liek tām nolaisties uz attiecīgo apli.

Otrais aplis (iekāre)

Šajā lokā ir dvēseles, kas ļaujas iekārei. Viņi ir pirmie, kas tiks patiesi sodīti ellē. Šīs dvēseles tiek iepūstas milzu vētrā, kas ilgst mūžīgi. Tas simbolizē iekāres spēku bezmērķīgi plosīties apkārt.

Trešais aplis (Gluttony)

Šo apli sargā Cerberis. Šeit tiek sodīti alkatīgie, guļot aukstos dubļos. Dzīvē viņiem bija siltums un mierinājums, ko sniedza ēdiens, bet ellē dvēseles tiek sodītas ar aukstumu un stipru lietu. Cerberis dvēselēm rausta nagus, plēš ādu un izgrauž caurumus.

Ceturtais aplis (Alkatība)

Grēcinieki, kas dzīvē bija skopi, alkatīgi krāja naudu, bet izšķērdīgie to tērēja neprātīgi. Abas grupas stumda un velk lielus zelta maisus, kā to darīja dzīvē. Mantkārīgos sargā Plūts, bagātības un bagātības dievs.

Piektais aplis (dusmas)

Stīksa upē dusmīgie cīnās savā starpā virspusē. Upe ieskauj Dis pilsētu, kurā atrodas aktīvie grēcinieki. Kad Vergilijs mēģina tajā iekļūt, elles eņģeļi aizšķērso durvis viņam sejā. Viņš kopā ar Danti dodas pie vārtiem, pa kuriem trīs dienu ceļojuma laikā ellē iegāja Kristus, lai atbrīvotu dažus izredzētos. Kristus, iebrūkot ellē, salauza durvis, lai tās vairs nekad nevarētu aizvērties.

Sestais aplis (ķecerība)

Herētiķi ir ieslodzīti karstās dzelzs kapenēs.

Septītais aplis (vardarbība)

Šajā lokā ir tie, kuri savā dzīvē ir bijuši vardarbīgi. Cilvēki, kas bija vardarbīgi pret cilvēkiem un īpašumu, atrodas uguns upē. Viņu atrašanās upē dziļums atbilst tam, cik daudz jūs esat sabojājuši savā dzīvē. Piemēram, Aleksandrs Lielais ir iegremdēts līdz pat uzacīm. Vardarbīgie pret sevi tiek pārvērsti augos, un putni tos apgrauž un saplosa. Šeit ir arī pret Dievu un pret dabu vardarbīgie. Viņiem mūžīgi jāstaigā pa degošām smiltīm.

Astotais aplis (krāpšana)

Šajā lokā ir suteneri, pavedēji, glaimotāji, glaimotāji, simonisti, burvji, zīlnieki, viltus pravieši, korumpēti politiķi, liekuļi, zagļi, šķeltnieki, alķīmiķi un viltotāji. Katrs sods ir pretējs tam, ko viņi darīja dzīvē. Zīlnieki, kuri centās visu saskatīt uz priekšu, ir spiesti iet atpakaļ.

Devītais aplis (nodevība)

Ģimenes nodevēji ir iegremdēti ledū līdz pat sejai. Šeit ir arī politisko vienību nodevēji. Viesu nodevēji guļ ledū, kas viņus pilnībā pārklāj, izņemot sejas. Savu kungu un labvēļu nodevēji dažādās pozīcijās ir pilnībā iegremdēti ledū.

Pašā elles centrā atrodas sātans, jo viņš ir grēkojis vislielākajā grēkā (nodevībā pret Dievu). Sātans ir aprakstīts kā zvērs ar trim sejām, sešiem spārniem un mūžīgi raudošs no savām sešām acīm. Katra sātana mute košļāj kādu slavenu vēstures nodevēju. Brūts un Kasijs tiek košļāti ar kājām. Centrālā mute košļāj Jūdu Iskariotu. Sātans grauž viņa galvu, un mugura ir sātana nagu nodīrāta.

Dante un Vergilijs izglābjas, kāpjot pa Sātana kažoku caur zemes centru un izkāpjot otrā puslodē, kur viņi uzkāpj šķīstītavas kalnā.