Jūda Iskariots — Jēzus māceklis un Bībeles nodevējs

Jūda Iskariots — Jēzus māceklis, kurš nodeva Viņu par 30 sudraba gabaliem; skarbs stāsts par nodevību, vainu un traģisku galu Bībeles kontekstā.

Jūda Iskariots (nosaukums parasti tulkots kā „nācējs no Keriotas” — Iskariots var nozīmēt „no Keriotas”) bija viens no divpadsmit Jēzus mācekļiem. Viņa vārds parādās visos četros Jaunās Derības evaņģēlijos, un viņš tradicionāli tiek atzīts par to, kurš nodeva Jēzus. Bībeles tekstos viņš tiek raksturots gan kā Jēzus līdzgaitnieks, gan — pēc nodevības — kā visbēdīgākais no apustuļiem; daži evaņģēlijiskie teksti norāda, ka viņš pārvaldīja kopīgos līdzekļus un bija kā apustuļu „kase”.

Vārds, izcelsme un iespējamā motivācija

Vārda Iskariots nozīme nav pilnīgi viennozīmīga. Visizplatītākais skaidrojums ir – tas nozīmē „cilvēks no Keriotas” (Keriots bija pilsēta Judējas dienvidos). Citas skaidrošanas ietver saistību ar vārdu „sicarii” (sīkāki slepeni pretošanās grupējumi) vai ar citām aramiešu/hebrajiskām izcelsmēm. Bībeles tekstos par Jūdas motivāciju runā dažādi: dažos fragmentos uzsvars likts uz naudu (viņam tiek samaksāti trīsdesmit sudraba gabali), citos — viņa rīcību saista ar izmisumu, ļaunumu vai pat aktīvu ietekmi no ārējiem spēkiem. Mūsdienu pētnieki piedāvā arī politiskas vai ideoloģiskas motivācijas iespējas — piemēram, ka Jūda varēja būt deziluzionēts par Jēzus misiju vai cerējis izprovocēt notikumu gaitu.

Evaņģēliju liecības par nodevību

Evangelisti apraksta Jūdas nodevību dažādiem akcentiem. Pēdējā vakariņā Jēzus paziņo, ka viens no viņa mācekļiem viņu nodos; Matejs un Lūka piebilst, ka Jēda rīcībā tas bija skaidri norādāms. Mateja evaņģēlijā ir stāsts par to, kā Jūda saņem samaksu un vēlāk nožēlo; viņš mēģina atdot naudu priesteriem, kas to neuzņem, — priesteri to sauc par nelikumīgi iegūtu naudu. Arī Lūkas un Jāņa evaņģēlijos Jūdas rīcība tiek pieminēta, turklāt Jāņa teksts uzsver viņa lomu mantu glabāšanā un to, ka Jēzus pirms aresta deva viņam maizi (kā pazīmi).

Tāpat evaņģēliji apraksta arestu pie Getsemānes (evangelisti to dēvē par notikumu pie Eļļas kalna, Getsemānes dārza). Jūda atveda priesteru cilvēkus un romiešu kara vīrus, viņš norādīja uz Jēzu ar skūpstu — šis skūpsts kļuva par pazīšanās zīmi, un Jēzu arestēja. Pēc tam priesteri vērsa notikumu uz romiešu pārvaldnieku, kurš piesprieda nāvi.

Nauda, nāve un avotu atšķirības

Trīsdesmit sudraba gabalu motīvs ir īpaši atpazīstams. Mateja evaņģēlijs apraksta, ka Jūda, nožēlodams, mēģina atdot naudu, tad to iemet templī un pēc tam pakaras — evaņģēlijs raksta, ka priesteri ar šo naudu nopirka kapsētu svešiniekiem (to dažkārt sauc par „nogalinātā lauka” vai „podnieka lauku”).

Tomēr Apustuļu darbu grāmatā ir cita versija: tur teikts, ka ar šo naudu „nopirka lauku” un ka Jūda tajā krita un «galva pārrēva un viņa iekšas izplūda» — skaidri materiāli aprakstīti apstākļi par viņa nāvi atšķiras no Mateja stāsta. Šīs atšķirības ir bijis temats daudzām teoloģiskām un kritiskām diskusijām. Bieži tiek minēts arī tas, ka daži evaņģēliji saka, ka Jūda izdarīja pašnāvību, bet detaļas un to interpretācijas atšķiras.

Jūdas loma un vēlākā interpretācija

Kristīgajā tradīcijā Jūda parasti tiek uzskatīts par nodevēju — simbolu nodevībai un negodam. Tomēr pētnieki un teologi piedāvā dažādus skatījumus: vieni uzsver viņa personisko atbildību, citi — viņa lomu kā neizbēgamā posma Pestīšanas plānā (bez nodevības nebūtu Jēzus krusta nāves un augšāmcelšanās). Ir arī apokrifiski teksti, piemēram, «Jūdas evaņģēlijs», kur Jūda tiek attēlots citādāk — kā cilvēks, kurš rīkojies pēc Jēzus norādījuma (šādas versijas nav iekļautas kanoniskajā Jaunajā Derībā un tās tiek interpretētas dažādi).

Kultūrā Jūdas tēls ir bijis plaši izmantots literatūrā, mākslā un mūzikā — reizēm kā brīdinājums, reizēm kā traģisks varonis. Mūsdienu pētniecībā tiek pētītas arī sociālas un vēsturiskas Jūdas darbības iespējamās nianses: viņa ekonomiskā loma apustuļu kopienā, politiskā situācija Judējā, kā arī evaņģēliju rakstīšanas laika pašsapratne un teoloģiskie mērķi.

Noslēgums

Kopumā Jūda Iskariots paliek viens no pretrunīgākajiem bibliskajiem tēliem — tajā pašā laikā viņš ir pazīstama figūra kā Jēzus māceklis un arī kā tas, kurš nodrošināja notikumu gaitu, kas noveda pie Jēzus aresta un nāves. Pēc viņa nāves pārējie mācekļi izvēlējās savu vietu kā viens no divpadsmit aizpildītāju; evaņģēliju un Apustuļu darbu liecības attiecībā uz Jūdas rīcību un nāvi dažkārt atšķiras, un šīs atšķirības joprojām iedrošina pētnieku diskusijas. Pēc Apustuļu darbu liecības pārējie mācekļi izvēlējās Matiju (Matthias) kā Jūdas vietas aizstājēju.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds bija Jūdas Iskariota uzvārds?

J: Kā Jūda ir aprakstīts Jaunajā Derībā?

Jautājums: Cik daudz naudas augstie priesteri samaksāja Jūdam par viņa palīdzību?

Jautājums: Ko Jūda darīja ar naudu, ko viņš saņēma no priesteriem?

J: Kas nomainīja Jūdu Jēzus mācekļa amatā?

J: Kad Jēzus teica saviem mācekļiem, ka viens no viņiem Viņu nodos?

Jautājums: Kā Jūda palīdzēja identificēt Jēzu, lai augstie priesteri varētu viņu arestēt?

Meklēt pēc burta