Svētais Pēteris: Jēzus apustulis un Baznīcas klints (biogrāfija)
Svētais Pēteris — dzīves un ticības stāsts: Jēzus apustulis, Baznīcas "klints", mācība, mūžs un piemiņa. Izsmeļoša biogrāfija un vēsturiskie fakti.
Svētais Pēteris (grieķu: Πετρος, "klints"), pazīstams arī kā Sīmani (Kefu) Pēteris, ir viens no divpadsmit Jēzus apustuļiem un centrāla persona Jaunajā Derībā. Lielākā daļa par Pēteri zināmā nāk no Bībeles — īpaši no Evaņģēlijiem un Apustuļu darbiem —, kā arī no Pāvila vēstulām un vēlākām kristiešu tradīcijām. Evaņģēlijā lasām, ka Jēzus Kristus piešķīra Pēterim vārdu "Pēteris" (no grieķu "Petros" — klints) un solīja: Tu esi Pēteris (klints), un uz šīs klints Es celšu savu Baznīcu (Mateja evaņģēlija 16:18). Šī deklarācija ir pamats gan katoļu mācībai par Pētera primātu, gan plašām teoloģiskām diskusijām par Baznīcas vadību.
Vārds, izcelsme un agrīnā dzīve
Pētera dzimšanas datums nav droši zināms; tradicionāli viņu tiek saistīts ar 1. gadsimtu pirms/aptuveni ap Jēzus dzīves laiku. Jaunajā Derībā viņš parādās kā Simon (arī Simon b. Jonas vai Sīmons; Jāņa ev. nosaukums Simon, Jona dēls). Pēc Jēzus vārda maiņas viņš tiek saukts par Pēteri (Cephas arameju valodā). Bieži minēts, ka viņš bija zvejnieks no reģiona ap Genezaretes ezeru (Betsaida, Kapernaums) un Andrējam bija brālis — arī Andrējs bija viens no pirmajiem Jēzus sekotājiem.
Loma Jaunajā Derībā — svarīgākie notikumi
- Aicināšana — Pēteris tiek saukts par Jēzu kā zvejnieks; viņa draudzība ar Jēzu un tālākā līdera loma ir atkārtoti uzsvērta Evaņģēlijos.
- Pētera ticības apliecinājums — slavenais brīdis, kad Pēteris atzīst Jēzu par Mesiju (Mt 16), pēc kura Jēzus saka, ka uz Pētera viņš cels savu Baznīcu.
- Jēzus ciešanas un Pētera trīskāršā atteikšanās — Pēteris trīs reizes noliedz Jēzu pirms Krusta; pēc Augšāmcelšanās Jēzus atjauno Pēteri, uzticot viņam Savu gani (Jāņa ev. stāsts par trīskāršu jautājumu: "Mīli mani?").
- Pēters kā runātājs Pēcdienu svētkos (Pentekostā) — Apustuļu darbu 2. nodaļā viņš sludina, daudz cilvēku pieņem ticību, un Pēteris kļūst par redzamu pirmās kopienas līderi.
- Brīnumi un liecības — Pēteris tiek saistīts ar dziedināšanām (piem., kungs bailņi vs. kalps) un publiskām sludināšanām.
Pētera vadība, misijas un attiecības ar citiem apustuļiem
Pēteris Apustuļu darbos parādās kā centrāla figūra Jeruzālemes kopienā: viņš runā un rīkojas kā viens no vadošajiem apustuljiem. Viņš piedalās diskusijās par judaizmas likmju saglabāšanu jaunajiem ticīgajiem un piedalās Pāvila pieminētajā Jeruzālemes vizītē (saskares punkti arī redzami Pāvila vēstulēs — īpaši Galatiešiem, kur Pāvils atsaucas uz satikšanos ar Kefu/Pēteri). Pētera loma ietver arī misiju starp jūdiem un vēlāk — darbību starp pagāniem.
Apustuļu darbu 10. nodaļa stāsta par Kornēlija, pagānu sūtnes, pieņemšanu kristībā pēc Pētera pieredzes, kas tiek interpretēta kā viens no galvenajiem pierādījumiem par evaņģēlija atklāšanu pagāniem. Taču šī jautājuma interpretācija un Pētera loma misijā pret pagāniem joprojām tiek pētīta un diskutēta.
Konfrontācija ar Pāvilu un autoritātes jautājumi
Pāvils savā Galatiešiem (2. nodaļā) apraksta, ka Pēc viņa domām Pēteris reiz rīkojies divdomīgi attiecībā uz likumu attiecībā uz pagānajiem ticīgajiem, un Pāvils publiski viņu izrājis (stāsts par konfliktu Antiokē). Šis incidents tiek analizēts teoloģiski kā piemērs attiecībām starp apustuļiem, to atšķirīgajām pieejām un autoritātes lietošanas jautājumiem pirmajos gados pēc Kristus.
Raksti, apokrifiska tradīcija un autoritāte
Tradicija piedēvē Pēterim divas Jaunās Derības grāmatas — 1. Pētera un 2. Pētera vēstules — taču pētnieki strīdas par 2. Pētera autorību un datējumu. Papildus kanoniskajiem tekstiem pastāv apokrifiskas grāmatas, piemēram, apokrifie Pētera darbi, kuros ietverti stāsti par viņa darbiem un ciešanām; Apokrifos parādās arī tradīcija par Pētera vēlmi tikt krustā sistam otrādi.
Nobeigums, nāve un svētvietas
Tradicija vēsta, ka Pēteris miris ap 64. gadu pēc Kristus dzimšanas, kad Romas laikā notika kristiešu vajāšanas (bieži saistītas ar imperatora Nērona valdīšanu). Saskaņā ar senām kristiešu liecībām un apokrifiem viņš tika krustā sists Romā, pēc paša lūguma otrādi (galva uz leju), jo nejutās cienīgs mirt tāpat kā Jēzus. Lielākā daļa vēsturisko avotu šo tradīciju atzīst kā daļēji ticamu, bet detalizēti notikumi un precīzs laiks joprojām ir pētījuma priekšmets. Par viņa nāves vietu saistīti ar Vatikānu — tradicionāli uzskatīts, ka Pētera kapa vieta atrodas zem pašreizējās Sv. Pētera bazilikas Romas Vatikānā; arheoloģiskie pētījumi ir atraduši apbedījumu vietas, kas bieži tiek interpretētas kā saistītas ar Pēteri, taču šo atklājumu interpretācija ir diskutabla.
Māksla, simbolika un svētki
Mākslā Pēteris bieži attēlots ar Debesu valstības atslēgām — Romas katoļu tradīcija to skaidro kā Pētera primāta zīmi (atsauce uz Mt.ev. 16:19, kur Jēzus runā par atslēgām un debesu valstības atvēršanu vai slēgšanu). Citi bieži izmantoti atribūti ir grāmata vai ritulis (apustuļa rakstiskajai darbībai), zvejas rīki (kā liecība viņa agrākajam amatoram) un krusts (martirija simbols).
Svētais Pēteris tiek godināts dažādos kristiešu konfesiju kalendāros; katoļu Baznīcā viņa svētku diena (kopā ar Pāvilu) ir 29. jūnijā, un viņš tiek godināts arī Austrumu ortodoksajā tradīcijā.
Vēsturiskā un teoloģiskā nozīme
Pētera personība ir nozīmīga gan reliģiskā, gan vēsturiskā ziņā: viņš kalpo par tiltu starp Jēzus dzīvi un jaunās kopienas organizāciju, viņa loma un to, kā to saprot dažādas konfesijas, ietekmē jautājumus par Baznīcas autoritāti, primātu un šķīstīšanu pagānos. Vēsturnieki un teologi turpina pētīt Pētera darbību, Bībeles liecību atbilstību vēsturiskajiem avotiem un tradīciju attīstību laikā pēc apustuļu laikmeta.
Sakarā ar Pētera plašo attēlojumu Jaunajā Derībā, apokrifos un tradīcijā, par viņu ir saglabājušies gan skaidri vēsturiskas liecības, gan teoloģiskas interpretācijas — un tādēļ viņa biogrāfija paliek viens no centrālajiem tematiem kristīgā izpētē.
Svētais un pāvests
Romas katoļu, Austrumu pareizticīgo, Austrumu pareizticīgo un luterāņu baznīcas, kā arī Anglikāņu draudze uzskata Sīmani Pēteri par svēto. Romas katoļi uzskata, ka pāvests ir Pētera pēctecis. Šī iemesla dēļ viņš ir visu pārējo bīskapu likumīgais galva. Arī Austrumu un Austrumu pareizticīgie atzīst Romas bīskapu par svētā Pētera pēcteci, un ekumeniskais patriarhs katru gadu sūta delegāciju uz Romu, lai piedalītos viņa svētku svinībās.
Ravēnas 2007. gada 13. oktobra dokumentā Austrumu pareizticīgo baznīcas pārstāvji vienojās, ka "Roma kā Baznīca, kas "prezidē mīlestībā", saskaņā ar svētā Ignācija Antiohijas (Romiešiem, Prologs) frāzi, ieņem pirmo vietu taxis (kārtībā), un ka Romas bīskaps tādēļ ir protos (pirmais) starp patriarhiem. Tomēr viņi nav vienisprātis par šī laikmeta vēsturisko liecību interpretāciju attiecībā uz Romas bīskapa kā protos tiesībām, un šis jautājums jau pirmajā tūkstošgadē tika dažādi saprasts".
Kristīgā tradīcija vēsta, ka svētais Pēteris bija agrīnās apustuliskās kopienas pirmais vadītājs vismaz 34 gadus. Tajā laikā vārdu "pāvests" vai "pāvests" nelietoja, lai nosauktu Romas katoļu baznīcas vadītāju. Tajā laikā pastāvēja tikai viena kristīgā Baznīca. Vēlāk Romas katoļu baznīca apgalvoja, ka Pēteris bija tās pirmais pāvests.
Arī viņa apbedīšanas vieta pēc tradīcijas atrodas turpat Vatikānā, kur vēlāk tika uzcelta Svētā Pētera bazilika.
Saistītās lapas
- Divpadsmit apustuļi
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Svētais Pēteris?
A: Svētais Pēteris, pazīstams arī kā Simons (Kefa) Pēteris, bija viens no divpadsmit Jēzus apustuļiem.
J: Ko mēs zinām par viņu?
A: Lielākā daļa no tā, ko mēs zinām par Pēteri, ir no Bībeles. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka Jēzus Kristus vēlas, lai Pēteris kļūtu par Baznīcas "klinti" (pamatu).
J: Kad viņš piedzima?
A: Nav zināms, kad Pēteris piedzima.
J: Kā viņš nomira?
A: Viņš nomira, pie krusta piesists Romā ap 64. gadu pēc Kristus. Šādu nāves veidu sauc par krustā sišanu. Saskaņā ar dažiem nostāstiem viņš lūdza, lai viņu krustā sistu otrādi, jo viņš jutās necienīgs mirt tāpat kā Jēzus.
J: Kas mākslā bieži tiek attēlots, kā viņš rīkojas?
A: Mākslā viņš bieži tiek attēlots ar Debesu valstības atslēgām (Romas katoļi to interpretē kā viņa primāta pār Baznīcu zīmi), kas ir atsauce uz Mt.16:19.
J: Vai viņš bija precējies?
A: Jā, saskaņā ar Marka evaņģēliju. Viņa sievas vārds nav zināms.
Meklēt