Luterānisms: definīcija, vēsture, Mārtiņš Luters un galvenās mācības

Uzzini luterānisma definīciju, vēsturi un mācības: reformācijas izcelsme, Mārtiņa Lutera loma, Augsburgas konfesija, ticība, žēlastība un Bībeles autoritāte.

Luterānisms ir kristīgās reliģijas konfesija.

Mārtiņš Luters bija luterāņu protesta pret Romas katoļu baznīcu vadonis. Šo protestu pret katoļu baznīcu viņš sāka 16. gadsimtā. Luters bija vācu priesteris, teologs un universitātes profesors Vitenbergā. Viņš strādāja, lai uzlabotu Romas katoļu baznīcas teoloģiju un praksi, galvenokārt indulgences un Romas bīskapa ļaunprātīgu varas izmantošanu. Šī vispārējā kustība ir pazīstama kā protestantu reformācija.

Luterānisms aizsākās, kad Mārtiņš Luters un viņa sekotāji tika izslēgti no Romas katoļu baznīcas. Lutera idejas palīdzēja aizsākt protestantu reformāciju. Citi reformācijas līderi, kas atdalījās no Romas Katoļu baznīcas, dažās lietās piekrita Luteram, bet kritizēja viņu par nepietiekamu norobežošanos no Romas Katoļu baznīcas mācības (sk. Jāni Kalvinu un Ulrihu Cvingli).

Luterāņi tic, ka Bībele ir pirmais un vienīgais autoritatīvais kristīgās ticības un mācības avots. Tāpat kā citi kristieši, viņi tic Trīsvienībai, ka Jēzus Kristus bija gan Dievs, gan cilvēks, ka visi cilvēki ir grēcīgi kopš Ādama un Ievas laikiem (sk. "Pirmā grēka") un ka cilvēkus glābj Jēzus nāve pie krusta. Luterāņi uzskata, ka visu viņu uzskatu centrālā doma ir tā, ka cilvēki tiek glābti vienīgi no žēlastības vienīgi ticībā, pateicoties vienīgi Jēzum Kristum (sk. Attaisnošana(teoloģija)). Luterāņu teoloģijas galvenos punktus 1530. gadā Filips Melanhtons apkopoja rakstā, ko nosauca par Augsburgas Konfesiju.

Līdzības ar Romas katoļu ticību ietver (bet ne tikai) liturģiju, mācību par Euharistijas reālo klātbūtni, kristību un sākotnējo grēku. Atšķirībā no Romas katolicisma luterāņu mācītāji un bīskapi drīkst precēties, nelūdz aizbildniecību pie svētajiem (ieskaitot Mariju), noraida konfesiju kā sakramentu, noraida pāvesta vai Magisteriuma autoritāti (un nekļūdīgumu) un daudz ko citu.

Lielākās amerikāņu konfesijas ir Amerikas Evaņģēliski luteriskā baznīca (ELCA), Luterāņu baznīca - Misūri sinode (LCMS), Viskonsinas Evaņģēliski luteriskā sinode (WELS) un Ziemeļamerikas Luterāņu konference (NALC).

Vēsturiskā attīstība

• 1517. gadā Luters publicēja 95 tēzes par indulgencēm, aizsākot plašas debates par Baznīcas mācību un praksi.
• 1521. gadā Vormsas reihstāgā viņš atteicās atsaukt savus uzskatus un tika ekskomunicēts; sekoja aizliegums un patvērums Vartburgas pilī, kur Luters tulkoja Bībeli vācu valodā.
• 1529. gadā tapa Mazais un Lielais katehisms, lai mājās un draudzēs mācītu ticības pamatus.
• 1530. gadā tika iesniegta Augsburgas Konfesija – pamata ticības apliecība, kas formulē galvenās luteriskās mācības.
• 1580. gadā iznāca “Konkordijas grāmata”, kurā apkopotas luterāņu ticības apliecības; tā joprojām ir etalons daudzām luteriskajām baznīcām.

Galvenās mācības

• Vienīgi Raksti (Sola Scriptura) – Bībele ir augstākā autoritāte ticībā un mācībā.
• Vienīgi žēlastība (Sola Gratia) un vienīgi ticība (Sola Fide) – grēcinieks tiek attaisnots Dieva priekšā nevis ar darbiem, bet no žēlastības caur ticību, pateicoties Kristus krusta upurim (sk. Attaisnošana(teoloģija)).
• Kristocentriska ticība – Jēzus ir gan Dievs, gan cilvēks, vienīgais Pestītājs; ticības dzīves centrs ir Viņa Evaņģēlijs.
• Likums un Evaņģēlijs – Dieva Likums atsedz grēku un vajadzību pēc glābšanas, Evaņģēlijs pasludina piedošanu Kristū.
• Sākotnējais grēks – cilvēce ir kritusi kopš Ādama un Ievas (sk. "Pirmā grēka") un pati sevi izglābt nespēj.
• Žēlastības līdzekļi – Dievs dāvā ticību un piedošanu caur Vārdu un sakramentiem.
• Aicinājums (vokācija) un divu valstību mācība – kristietis kalpo tuvākajam savā aicinājumā; Dievs darbojas gan Baznīcā, gan sabiedriskajā kārtībā ar atšķirīgiem līdzekļiem.

Sakramenti un dievkalpojums

• Kristība – tiek sniegta arī zīdaiņiem; tā ir piedošanas un iekļaušanas Baznīcā zīme un žēlastības līdzeklis.
• Euharistija – luterāņi apliecina Kristus reālo klātbūtni “maizē un vīnā” (sakramentālā savienība). Tiek noraidīta transsubstanciācija, bet skaidri apliecināta Kristus patiesā miesa un asinis sakramentā.
• Grēksūdze un absolūcija – tiek augstu vērtēta individuāli vai dievkalpojumā; dažās luteriskajās tradīcijās to dēvē par “trešo sakramentu”.
• Liturģija un mūzika – dievkalpojums balstās vēsturiskajā liturģijā un Baznīcas gadā; būtiska ir korāļu un himnu (arī Lutera dziesmu) dziedāšana.

Atšķirības no citām tradīcijām

• Attiecībā pret Romas katoļiem: luterāņi noraida pāvesta nekļūdīgumu un vispārējo jurisdikciju; nelūdz aizbildniecību pie svētajiem; noraida šķīstītavas obligātu mācību; atzīst divus (dažkārt trīs) sakramentus; mācītāji un bīskapi drīkst precēties; netiek uzskatīta konfesija kā sakramentu, taču grēksūdze un absolūcija ir ieteicama.
• Attiecībā pret reformētajiem/protestantiem: atšķirīgs ir skatījums uz Euharistijas klātbūtni (luterāņi apliecina reālo klātbūtni), plašāk tiek izmantota vēsturiskā liturģija un uzsvērta Likuma/Evaņģēlija atšķirība.

Baznīcas uzbūve un izplatība

Luteriskās baznīcas var būt episkopālas (ar bīskapu amatu) vai sinodālas/koleģiālas. Vēsturiski spēcīgas luterāņu zemes ir Vācija un Ziemeļvalstis, kā arī Baltija. Luteriskā sadraudzība atrodama visos kontinentos, un daudzviet strauji aug Āfrikā un Āzijā. Daudzas baznīcas pieder Luterāņu pasaules federācijai, savukārt citas – starptautiskām konfesionālām padomēm.

Lielākās amerikāņu konfesijas ir Amerikas Evaņģēliski luteriskā baznīca (ELCA), Luterāņu baznīca - Misūri sinode (LCMS), Viskonsinas Evaņģēliski luteriskā sinode (WELS) un Ziemeļamerikas Luterāņu konference (NALC).

Latvijā luteriskā tradīcija ir vēsturiski nozīmīga; draudzes darbojas gan pilsētās, gan lauku reģionos, veicot diakonijas darbu, izglītojot jauniešus un uzturot bagātīgu korāļu mantojumu.

Ekumeniskās attiecības un mūsdienu jautājumi

• Luterāņi piedalās teoloģiskos dialogos ar citiem kristiešiem; pazīstama ir kopīgā deklarācija par attaisnošanas mācību ar Romas katoļiem (1999).
• Ziemeļeiropas un Baltijas luteriskās baznīcas dažkārt atrodas altāra un kalpošanas sadraudzībā ar anglikāņiem.
• Mūsdienās pastāv atšķirīgas prakses jautājumos par sieviešu ordināciju un ētikas tēmām: dažas baznīcas ordinē sievietes, citas – nē; skatījumi var atšķirties arī uz ģimenes un biomedicīnas ētiku.

Kultūra, izglītība un ikdienas dzīve

• Luterānisms ir veidojis skološanās un katehēzes tradīciju: plaši lieto Mazo un Lielo katehismu, svētdienas skolas un Bībeles studijas.
• Uzsvērts ir aicinājums (vokācija): ikdienas darbs, ģimenes pienākumi un sabiedriskais pienesums tiek uzskatīti par kalpošanu Dievam un tuvākajam.
• Diakonija un sociālais darbs: aprūpe trūcīgajiem, gados vecajiem, bēgļiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir neatņemama draudžu kalpošanas daļa.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir luterisms?

J: Kas bija Mārtiņš Luters?

Kam tic luterāņi?

J: Ar ko luterisms atšķiras no Romas katolicisma?

J: Kādas ir dažas no lielākajām Amerikas luterāņu konfesijām?

J: Kas ir Augsburgas Konfesijas autors?

Meklēt pēc burta