Svētais Jēkabs Lielākais (Zebedeja dēls) — Jēzus apustulis
Svētais Jēkabs Lielākais (Zebedeja dēls) — apustulis un moceklis, Jāņa brālis: dzīve, aicinājums, loma evanģēlijos un viņa nāve ticības vārdā.
Par cilvēkiem un vietām ar nosaukumu Svētais Jēkabs skatiet disambiguācijas lapu.
Svētais Jēkabs, Zebedeja dēls (miris 44. gadā pēc Kristus dzimšanas), bija viens no Jēzus mācekļiem. Viņš bija Zebedeja un Salomes dēls un evaņģēlista Jāņa brālis. Viņš tiek saukts par svēto Jēkabu Lielāko, lai atšķirtu (atzīmētu kā atšķirīgu) viņu no otra apustuļa vārdā Jēkabs (Jēkabs, Alfeja dēls). Jēkabs ir aprakstīts kā viens no pirmajiem mācekļiem, kas pievienojās Jēzum. Sinoptiskajos evaņģēlijos stāstīts, ka Jēkabs un Jānis bija kopā ar savu tēvu jūras krastā, kad Jēzus viņus aicināja doties ceļā (Mt 4, 21-22; Mk 1, 19-20). Saskaņā ar Marka evaņģēliju Jēkabu un Jāni sauca par Boanerges jeb "pērkona dēliem" (3:17). Apustuļu darbos 12:1-2 minēts, ka ķēniņš Hērods lika Jēkabu nogalināt ar zobenu (Ak.12:1-2). Viņš, visticamāk, bija pirmais no apustuļiem, kas tika nomocīts par savu ticību.
Dzīve un kalpošana
Jēkabs bija zvejnieks kopā ar brāli Jāni un tēvu Zebedeju, un abi brāļi ātri atstāja savus tīklus, lai sekotu Jēzum. Viņš ir minēts kā daļa no Jēzus "iekšējā loka" — trīs tuvāko mācekļu grupas kopā ar Pētera un Jāņa vārdu. Šī tuvība nozīmē, ka Jēkabs piedalījās īpašos notikumos, kuros netika iesaistīti pārējie apustuļi.
Svarīgākie notikumi, kuros piedalījās
- Viņš bija klāt, kad Jēzus uzkāpa uzāb jūra virsotnē un runāja ar Dievu (Transfigurācija) — šo notikumu apraksta sinoptiskie evaņģēliji.
- Jēkabs bija starp tiem, kurus Jēzus ņēma līdzi, kad uzmodināja Jairusa meitu; viņi bija liecinieki brīnumam un tā sagatavojās tam, ko parasti neredzēja citi.
- Pēc Jēzus aresta viņš ar Pēteri un Jāni devās uz Getsemani dārzu, kur Jēzum bija garīgā mokās, taču viņi nespēja palikt nomodā un pilnībā saprast notiekošo.
Nāvessods un vēsturiskā nozīme
Apustuļu darbu 12. nodaļā teikts, ka ķēniņš Hērods (bieži identificēts kā Hērods Agripa I) apcietināja Jēkabu un lika viņam nocirst galvu aptuveni 44. gadā. Šī liecība padara Jēkabu par vienu no pirmajiem kristietības mūku martyriem, un viņa nāve ir pieminēta kā nozīmīgs brīdis agrīnās baznīcas vēsturē. Pēc Lielākās Jēkaba tradīcijas viņš bija pirmais no apustuļiem, kas mira par savu ticību.
Tradīcijas, relikvijas un Santiago de Compostela
Viduslaikos attīstījās tradīcija, ka Jēkaba miesu paliekas tika pārnestas uz Iberijas pussalu un apbedītas vietā, kas kļuva par Santiago de Compostela (Galīcija, Spānija). Šīs vietas apbedījums un kapenes kļuva par vienu no svarīgākajiem kristīgajiem svētceļojuma centriem — Camino de Santiago (Svēta Jēkaba ceļš). Lai gan vēsturiskie un zinātniskie pierādījumi par šo pārvietošanu ir diskutabli, tradīcija ir paliekoša un kultūras nozīmē milzīga visā Eiropā.
Piemiņa, simbols un ietekme
Romas katoļu tradīcijā svētā Jēkaba svētki tiek svinēti 25. jūlijā. Viņa ikonogrāfijā viņš bieži attēlots kā svētceļnieks ar bruņojumu vai nēsājot gliemežvāka simbolu (scallop shell), kas kļuvusi par pazīstamu svētceļnieku zīmi. Dažkārt viņš attēlots arī ar zobenu, kas atsaucas uz viņa mocekļa nāvi. Jēkabs Lielākais tradicionāli tiek uzskatīts par Spānijas un svētceļnieku aizbildni.
Mantojums
Jēkaba figūra sasaista evaņģēlija liecības, agrīnās baznīcas vēsturi un plašas viduslaiku un mūsdienu svētceļojumu tradīcijas. Viņa statuss kā viens no Jēzus tuvākajiem mācekļiem un kā pirmais apustuļu moceklis ir palicis centrāls baznīcas atmiņā un mākslā, teoloģijā un tautas kultūrā.
Calix Calixtinus kodekss veicina svētceļojumu uz Santjago.
Svētais Jēkabs un Hispānija
Saskaņā ar senajām vietējām tradīcijām 40. gada pēc Kristus dzimšanas 2. janvārī Jaunava Marija parādījās Jēkabam Ebro upes krastā Cēzaraugustā, kamēr viņš sludināja Evaņģēliju Spānijā. Viņa esot parādījusies uz pīlāra, Nuestra Señora del Pilar, un šis pīlārs ir saglabājies un tiek godināts tagadējā Dievmātes Pīlāra bazilikā Saragosā, Spānijā. Pēc šīs parādīšanās svētais Jēkabs atgriezās Jūdejā, kur 44. gadā ķēniņš Hērods Agripa I viņam nocirta galvu.
Viņa relikviju pārvešana no Jūdejas uz Galīciju Ibērijas ziemeļrietumos notika brīnumainā kārtā: Hēroda Agripas paša Hēroda Agripas Jeruzalemē ar zobenu nocirsta galva, viņa ķermeni paņēma eņģeļi un bez stūres, bez uzraudzības laivā aizpeldēja uz Iria Flavia Spānijā, kur viņa relikvijas, kas vēlāk tika pārvestas uz Kompostelu, ieskauj masīva klints. 12. gadsimta Historia Compostellana sniedz kopsavilkumu par Svētā Jēkaba leģendu, kā to uzskatīja Kompostelā. Divas galvenās idejas ir šādas: pirmkārt, ka svētais Jēkabs sludināja evaņģēliju gan Spānijā, gan Svētajā zemē; otrkārt, ka pēc viņa mocekļa nāves no Hēroda Agripas I rokām viņa mācekļi pa jūru pārveda viņa ķermeni uz Spāniju, kur izkāpa krastā Padronā, Galisijas piekrastē, un nogādāja to iekšzemē, lai apglabātu Santjago de Kompostelā.
Kompostelas svēto relikviju autentiskums tika apstiprināts 1884. gada 1. novembra pāvesta Leona XIII bullā "Omnipotens Deus".
Kompostelas tradīcija svētā relikviju atklāšanu attiecina uz karaļa Alfonsa II (791-842) un Irijas bīskapa Teodemīra laiku. Šīs tradīcijas bija pamats svētceļojumu ceļam, kas sāka veidoties 9. gadsimtā, un Jēkabam veltītā svētvieta Santjago de Kompostelā, Galisijā, Spānijā, kļuva par slavenāko svētceļojumu vietu kristīgajā pasaulē. Svētā Jēkaba ceļš ir maršrutu koks, kas šķērso Rietumeiropu un caur Ziemeļspāniju nonāk Santjago. Galu galā Jēkabs kļuva par Spānijas patroni.
Vārds "James" angļu valodā cēlies no vārda "Iacobus" (Jēkabs) latīņu valodā. Spānijas austrumos Jacobus kļuva par "Jacome" vai "Jaime", Katalonijā - par Jaume, Spānijas rietumos - par "Jago", bet Portugālē un Galisijā - par Tiago. "Svētais Jēkabs" ("Sanctus Jacobus") kļuva par "Sant' Iago", kas tika saīsināts līdz Santjago. Jēkaba ģerbonis bija ķemmīšgliemenes gliemežvāki (vai "gliemežvāki"), un svētceļnieki uz viņa svētvietu bieži nēsāja šo simbolu uz cepurēm vai apģērba.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija svētais Jēkabs?
A: Svētais Jēkabs, Zebedeja dēls (miris 44. gadā pēc Kristus dzimšanas), bija viens no Jēzus mācekļiem (skolniekiem). Viņš bija Zebedeja un Salomes dēls un evaņģēlista Jāņa brālis.
J: Kā viņš atšķiras no citiem apustuļiem ar vārdu Jēkabs?
A: Viņš tiek saukts par svēto Jēkabu Lielāko, lai atšķirtu viņu no citiem apustuļiem, kuru vārds ir Jēkabs (Jēkabs, Alfeja dēls).
J: Kad Jēzus aicināja viņu sākt ceļot?
A: Sinoptiskajos evaņģēlijos stāstīts, ka Jēkabs un Jānis bija kopā ar savu tēvu jūras krastā, kad Jēzus viņus aicināja doties ceļojumā (Mt 4, 21-22; Mk 1, 19-20).
J: Kādu iesauku Jēzus deva Jēkabam un viņa brālim?
A: Saskaņā ar Marka evaņģēliju Jēkabu un Jāni sauca par Boanerges jeb "pērkona dēliem" (3:17).
J: Kā viņš tika nogalināts mocekļa nāvē par savu ticību?
A.: Apustuļu darbos 12:1-2 rakstīts, ka ķēniņš Hērods lika Jēkabu nogalināt ar zobenu (Ak.12:1-2).
Meklēt