Runas figūras (tropi): definīcija, piemēri un klasifikācija
Atklāj runas figūras (tropus): definīcijas, spilgtus piemērus un klasifikāciju — no metaforām līdz ironijai. Praktiski skaidrojumi un ilustratīvi piemēri valodas izpratnei.
Runas tēls (tropi) ir netiešs, pārnestisks veids, kā izteikt domu — vārdu lietojums, kas nav jāuztver burtiski. Daudzas runas figūras nav tieši saprotamas tā, kā tās izteiktas: tās nav burtiski, faktoloģiski apgalvojumi, bet izmanto nozīmes pārvietošanu, salīdzināšanu vai saīsināšanu, lai radītu izteiksmību, asumu vai jaunu skatījumu uz tēmu.
Lingvisti šīs runas figūras bieži dēvē par "tropiem" — vārdu rotaļām, kuras atšķiras no pieņemtās burtiskās vai parastās nozīmes. Kā norāda DiJanni: "Retoriķi ir uzskaitījuši vairāk nekā 250 dažādas runas figūras, izteicienus vai veidus, kā lietot vārdus neliterārā nozīmē". Tropi ir plaši izmantoti literatūrā, žurnālistikā, retorikā un ikdienas runā.
Piemēri
Vispārzināms tropu veids ir metafora. Piemēram: dzīve ir ceļš — te nav runa par burtisku ceļu, bet par dzīves procesu un izvēlēm. Savukārt teiciens, ka kāds "atmetis pirkstaiņus", parasti nenozīmē plaukstas locītavu pārklāja krišanu, bet simbolisku publisku izaicinājumu vai atraidījumu.
Citi parasti sastopami piemēri:
- Metonīmija: "lasīt Šekspīru" — nozīmē lasīt Šekspīra darbus, nevis pašu autoru.
- Sinonīmija / synekdohe: "pieci galvas" var lietot kā daļas vietā kopuma apzīmējumu (īpašā valodā — roka par strādnieku).
- Hiperbole: "es gaidēju gadsimtu" — pārspīlējums.
- Litote: "tas nav slikti" — mazināta izteiksme, kas nozīmē ko pozitīvāku.
- Ironija: vārdi, kuri nozīmē pretējo tam, ko tie burtiski saka (bieži ar kontekstuālu norādi).
- Personifikācija: "rīts izsmējās logā" — abstraktām lietām piešķirta cilvēciska īpašība.
Klasifikācija
Tropus var klasificēt pēc dažādiem principiem. Šeit ir praktiska un plaši lietota dalījuma shēma:
- Semantiskie tropi — nozīmes pārvietošana vai pārnešana:
- metafora
- metonīmija
- synekdohe
- irona
- hiperbole un litote
- Sintaktiski un stilistiski paņēmieni — kā tiek organizēta frāze:
- zeugma (vienas darbības sasaistīšana ar divām lietām)
- antiteze (pretstatu salīdzinājums)
- Fona un pragmatiskie paņēmieni — konteksta ietekme uz nozīmi:
- sarkasms
- eifēmisms (maigāka vai pieklājīgāka izteiksme)
Ir svarīgi atšķirt tropus no tā sauktajām shēmām (piemēram, aliterācija vai paralēlisms) — shēmas ir formas līmeņa figūras, bet tropi galvenokārt darbojas nozīmes līmenī.
Kā atpazīt runas figūru (tropu)
- Pārbaudiet burtisko nozīmi: vai aprakstītais varētu būt tieši patiesība? Ja nē, drīzāk runa ir par tropu.
- Skatiet kontekstu: bieži vien nozīme tiek skaidrota vai pavesta ar blakus teikumiem vai situāciju.
- Meklējiet pārvietotu nozīmi — vārds tiek lietots, lai aprakstītu līdzību, daļu vietā kopumu, darbības pārvietošanu utt.
- Pievērsiet uzmanību stilistiskām pazīmēm: hiperbola, ironija vai eifēmisms parasti tiek izmantoti, lai izceltu attieksmi.
Funkcijas un lietojums
Tropi pilda vairākas valodas un retorikas funkcijas:
- Izteiksmība: padara valodu plūstošāku, dzīvelīgāku un iedarbīgāku.
- Ekonimija: ar dažiem vārdiem var nodot bagātīgu, daudzslāņainu nozīmi.
- Kognitīvā funkcija: palīdz saprast jaunas vai sarežģītas idejas, salīdzinot ar pazīstamām lietām.
- Retoriskā ietekme: izmanto, lai pārliecinātu, satricinātu vai rosinātu emocionālu reakciju.
Padomi lasītājiem un rakstniekiem
- Lasītājiem: ja teksts šķiet metaforisks, meklējiet slēpto domu, nevis tulkojiet burtiski.
- Rakstniekiem: tropus lietojiet mērķtiecīgi — pārspīlējums vai metafora var kļūt klišejiska, ja tiek lietota bez pamata.
- Izmantojiet tropus, lai izveidotu spēcīgus tēlus, bet uzturiet skaidrību — lasītājam jāspēj saprast saliktā nozīme no konteksta.
Nav viena vienkārša veida, kā atšķirt parastu, burtisku runu no runas figūrām — tas prasa konteksta analīzi, valodas izjūtu un reizēm arī literārzinātnes terminoloģiju. Taču, apgūstot galvenos tropu veidus un to funkcijas, iespējams drošāk atpazīt un saprast pārnestās nozīmes tekstā.
Bieži sastopamo runas figūru saraksts
- Alegorija - ilgstoša metafora, kurā stāsts tiek izstāstīts, lai ilustrētu kādu svarīgu tēmas īpašību. Tā var turpināties cauri veseliem teikumiem vai pat visai runai. Piemēram: "Valsts kuģis ir pārdzīvojis daudz skarbākas vētras nekā šo lobistu vētra".
- Aliterācija - kad teikumā vai frāzē ir daudz vārdu, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- Antanaklāze - viena vārda atkārtošana, bet katru reizi ar citu nozīmi. Antanaklasis ir bieži sastopams kalambūru veids, un, tāpat kā citi kalambūru veidi, tas bieži sastopams saukļos.
- Aforisms - īsi formulēts patiesības vai viedokļa izklāsts, teiciens.
- Eifēmisms - mazāk aizskaroša vai patīkamāka apzīmējuma aizstāšana ar citu.
- Hiperbole - Pārspīlētu izteicienu lietošana, lai uzsvērtu.
- Innuendo - teikumā slēpta nozīme, kurai ir jēga neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav pamanīta.
- Ironija - iezīmē pretējo standarta nozīmei, piemēram, aprakstot sliktu situāciju kā "labus laikus".
- Metonīmija - trops ar tuvības vai atbilstības palīdzību, piemēram, ASV prezidenta darbības dēvējot par "Baltā nama darbībām".
- Metafora - kāda priekšmeta vai idejas skaidrojums, pretstatot atšķirīgas lietas ar līdzīgām īpašībām, piemēram, raksturojot drosmīgu cilvēku kā cilvēku ar "lauvas sirdi".
- Paradokss - šķietami pretrunīgu ideju izmantošana, lai norādītu uz kādu patiesību.
- Sakāmvārds - īss vai kodolīgs izteiciens par to, kas parasti tiek novērots un uzskatīts par patiesu.
- Paunings - vārdu spēle, kurai ir divas nozīmes.
- Retorisks jautājums - apgalvojums jautājuma formā, kas uzdots un atbildēts bez nepieciešamās atbildes.
- Sinekdoha - saistīta ar metonīmiju un metaforu, rada vārdu spēli, atsaucoties uz kaut ko ar radniecīgu jēdzienu. Piemēram, apzīmējot veselumu ar kādas daļas nosaukumu, piemēram, "algotņi" - strādnieki; daļu ar veseluma nosaukumu, piemēram, "likums" - policisti; vispārīgo ar specifisko, piemēram, "maize" - ēdiens; specifisko ar vispārīgo, piemēram, "kaķis" - lauva; vai priekšmetu ar materiālu, no kura tas ir izgatavots, piemēram, "ķieģeļi un java" - ēka.
- Truisms - pašsaprotams apgalvojums
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir izteiciens?
A: Runas tēls ir netiešs veids, kā izteikt kādu domu, izmantojot valodu, kas nav burtiska.
J: Vai runas figūras ir jāsaprot burtiskā nozīmē?
A: Nē, runas figūras nav jāsaprot tieši tā, kā tās ir teiktas. Tās izmanto netiešu valodu un nozīmē ko citu nekā parastā valoda.
J: Kas ir tropi?
A: Tropi ir runas figūras jeb vārdu spēle, kurā valoda tiek lietota citādi nekā tās pieņemtajā burtiskā formā.
J: Cik daudz dažādu runas figūru ir uzskaitījuši retoriķi?
A: Saskaņā ar DiYanni teikto retoriķi ir uzskaitījuši vairāk nekā 250 dažādu runas figūru vai izteicienu.
J: Kas ir metafora?
A: Metafora ir runas figūra, kurā kādam priekšmetam vai darbībai tiek piemērots vārds vai frāze, kas nav burtiski lietojama, bet palīdz izskaidrot ideju neliterārā nozīmē.
J: Vai jūs varat minēt kādu piemēru par bieži sastopamu runas figūru?
A: Viena no izplatītākajām runas figūrām ir teikt, ka kāds "uzmeta cimdu", kas nozīmē, ka šī persona publiski izaicināja citu personu vai vairākas personas.
J: Vai vienkāršo runu var viegli atšķirt no runas figūrām?
A: Saskaņā ar tekstu nav viena vienkārša veida, kā atšķirt vienkāršu runu no runas figūrām.
Meklēt