Paradokss
Paradokss ir šķietami absurds vai pretrunīgs apgalvojums loģikā, kas virspusēji nevar būt patiess, bet nevar būt arī nepatiess. Tālāka apgalvojuma vai propozīcijas analīze var atklāt kļūdainu aksiomu vai kādu neskaidru pamatpatiesību. Ne visi paradoksi ir principiāli pretrunīgi, jo daži var tikai šķist tādi. Pastāv daudzas slavenas šāda veida problēmas.
Slavens paradokss ir tā sauktais melisma paradokss. Tas ir vienkāršs teikums: "Šis teikums ir meli."
Ja šis teikums ir patiess, tad tas ir meli, kā tajā teikts. Bet, ja tas ir meli, kā tas var būt patiess? Meli nevar būt arī patiesība. Tātad, ja teikums ir patiess, tas ir meli.
Ja teikums ir meli, tad tas nav tā, kā tajā teikts, tas ir patiess. Bet tas ir tikai tas, kas teikts teikumā. Tātad tas padara to patiesu. Tātad tas, ka teikums ir meli, padara to patiesu.
Šis paradokss ir patiess ne tikai angļu valodā, bet jebkurā valodā, kas ir pietiekami spēcīga, lai teikums varētu apgalvot par sevi. Tas attiecas arī uz matemātiku. Paradoksu nekad nevar izņemt no jebkuras simbolu sistēmas, kas pati par sevi apgalvo kaut ko.
Vēl viens piemērs ir apgalvojums, ka "nav nekādas sazvērestības". Tikai kabala var zināt, vai tās nav, tāpēc tas ir vai nu pieņēmums, vai arī kabala mēģina izlikties, ka tās nav.
Citi slaveni piemēri:
- Zenona kustības paradoksi
- Simpsona paradokss statistikā
- Vectēva paradokss
Paradokss var rasties arī ētikā. Dažkārt var būt nepieciešams uzņemties varu pār citiem, lai viņus aizsargātu, vienlaikus samazinot viņu tiesības uz autonomiju. Tas tiek definēts kā ētiska dilemma, kas nozīmē "paradokss, kas rodas ētikā". Tāpat ētisko dilemmu var atrisināt, pārformulējot problēmu, lai atklātu nepatiesu pretrunu.
Tā kā paradokss liek mums domāt "ārpus rāmjiem", par citām iespējām, kas nav patiess vai nepatiess loģikā, pareizs vai nepareizs morālē, tas tiek uzskatīts par ļoti svarīgu izglītības jomā. Cilvēki, kuri nesaskata paradoksu tur, kur citi to redz, visticamāk, ir pārāk pārliecināti, ka viņiem ir taisnība.
Pinokio paradokss ir melu paradoksa variants.
Šajā attēlā Roberta Boila pašplūstošā kolba pati sevi piepilda, bet mūžīgās kustības mašīnas nevar pastāvēt.
Saistītās lapas
- Ironija
- Oksimorons
- Sviesta kaķu paradokss
- Ētikas dilemma
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir paradokss?
A: Paradokss ir loģisks teikums, kas nevar būt patiess, bet nevar būt arī nepatiess. Tas ir pretrunīgs pats sev.
J: Vai ir kādi slaveni paradoksu piemēri?
A: Jā, ir daudz slavenu šāda veida problēmu.
Vai paradokss ir tas pats, kas oksimorons?
Atbilde: Nē, oksimorons ir izteiciens, kas apvieno divus šķietami pretrunīgus jēdzienus, bet paradokss ir apgalvojums vai situācija, kas šķietami ir pretrunā ar sevi un tomēr varētu būt patiesa.
J: Kā kaut kas var būt vienlaikus gan patiess, gan nepatiess?
Atbilde: Paradoksi bieži tiek izmantoti, lai ilustrētu, kā valoda var būt maldinoša vai mulsinoša, ja to uztver burtiski; tie nav domāti, lai tos uztvertu burtiski, bet gan lai liktu mums padomāt par noteiktu apgalvojumu vai ideju sekām.
J: Kāda veida teikumā parasti ir paradokss?
A: Paradokss parasti ir apgalvojums, kas šķiet loģiski nepieņemams vai pretrunīgs pats sev, tomēr tajā var būt kaut kas patiess.
J: Vai varat minēt kādu slavenu paradoksu?
A.: Viens no labi zināmiem piemēriem ir "Šis apgalvojums ir nepatiess".
