Mehāniskā kustība
Kustība jeb kustība ir stāvoklis, kad mainās kāda priekšmeta atrašanās vieta, proti, mainās vieta, kur kaut kas atrodas. Lidojošs putns vai ejošs cilvēks ir kustība, jo tie maina atrašanās vietu no vienas vietas uz citu. Ar kustību ir saistītas daudzas zinātnes un matemātikas jomas.
Piemēram, pateicoties tādiem zinātniekiem kā Galileo Galilejs un AlbertsEinšteins, mēs zinām, ka stāvoklis un kustība ir relatīvi. Tas nozīmē, ka visa atrašanās vieta ir atkarīga no tā, kur tas atrodas attiecībā pret citām lietām. Piemēram, bumba atrodas 5 pēdu attālumā no kastes, 3 pēdu attālumā no krēsla un 1 pēdas attālumā no galda. Pēc Einšteina domām, bumbas stāvoklis nozīmē, cik tālu bumba atrodas no citām lietām, tāpēc, pastāstot, cik tālu bumba atrodas no citām lietām, es jums pateicu tās stāvokli. Objekta kustība arī ir relatīva. Tā kustība ir atkarīga no tā, kur tā atrodas attiecībā pret citām lietām un kur tā virzās attiecībā pret citām lietām.
Ar kustību ir saistīti daudzi faktori, piemēram, ātrums, ātrums, paātrinājums, gravitācija, magnētiskā pievilkšanās un atgrūšana, berze un inerce. Lai radītu kustību, ir nepieciešams arī darbs. Gaisma pārvietojas ar ātrumu aptuveni 300 000 kilometru sekundē jeb 186 000 jūdžu sekundē.
Vabole, kas pārvietojas gaisā
Dzīvnieku kustība
Dzīvnieku kustības kontrolē nervu sistēma, īpaši galvas un muguras smadzenes.
Muskuļus, kas kontrolē acs darbību, vada vidējā smadzeņu daļā esošais redzes tīkls. Visus ķermeņa brīvprātīgos muskuļus vada motoriskie neironi muguras smadzenēs un pakaļējās smadzenēs. Muguras smadzeņu motoriskos neironus kontrolē muguras smadzeņu nervu ķēdes un ievades no galvas smadzenēm. Muguras smadzeņu ķēdes veic daudzas refleksu reakcijas, kā arī ritmiskas kustības, piemēram, staigāšanu vai peldēšanu. No galvas smadzenēm nākošie savienojumi nodrošina sarežģītāku kontroli.
Galvas smadzenēs ir vairākas motoriskās zonas, kas tieši izplūst uz muguras smadzenēm. Visaugstākajā līmenī ir primārā motoriskā garoza - audu josla frontālās daivas aizmugurējā malā. Šie audi pa piramidālo traktu sūta milzīgu projekciju tieši uz muguras smadzenēm. Tas ļauj precīzi kontrolēt kustību sīkas detaļas. Ir arī citas smadzeņu zonas, kas ietekmē kustības. Starp svarīgākajām sekundārajām zonām ir premotorā garoza, bazālie gangliji un smadzenītes.
| Galvenās jomas, kas iesaistītas kustību kontrolē | ||
| Platība | Atrašanās vieta | Funkcija |
| Ventrālais rags | Muguras smadzenes | Satur motoriskos neironus, kas tieši aktivizē muskuļus. |
| Okulomotorie kodoli | Smadzeņu vidusdaļa | Satur motoriskos neironus, kas tieši aktivizē acu muskuļus. |
| Smadzenītes | Aizmugurējie smadzenes | Kalibrē kustību precizitāti un laiku. |
| Priekējās smadzenes | Darbības izvēle, pamatojoties uz motivāciju | |
| Motoriskā garozas garoza | Frontālā daiva | Muguras smadzeņu motorisko ķēžu tieša kortikālā aktivizācija |
| Premotoriskā garoza | Frontālā daiva | Grupē elementāras kustības koordinētos modeļos |
| Papildu motoriskā zona | Frontālā daiva | Kustību secību secība pēc laika modeļiem |
| Frontālā daiva | Plānošana un citas izpildfunkcijas | |
Papildus iepriekš minētajam galvas un muguras smadzenēs un muguras smadzenēs ir arī plašas shēmas, kas kontrolē veģetatīvo nervu sistēmu, kura darbojas, izdalot hormonus un modulējot zarnu "gludos" muskuļus. Autonomā nervu sistēma ietekmē sirdsdarbību, gremošanu, elpošanas ātrumu, siekalošanos, svīšanu, urinēšanu un seksuālo uzbudinājumu, kā arī vairākus citus procesus. Lielākā daļa no tās funkcijām nav tiešā brīvprātīgā kontrolē.
Saistītās lapas
- Ņūtona kustības likumi
- Transports
- Navigācija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kustība?
A: Kustība ir stāvoklis, kad kaut kas maina savu stāvokli vai mainās vieta, kur kaut kas atrodas.
J: Kas ir Galilejs un Ņūtons?
A: Galilejs un Ņūtons bija zinātnieki, kas pētīja kustību, un viņu darbs palīdzēja mums saprast, ka stāvoklis ir relatīvs, proti, objekta stāvoklis ir atkarīgs no tā, kur tas atrodas attiecībā pret citiem objektiem.
J: Ko pēta kinemātika?
A: Kinemātika pēta objekta kustību, neņemot vērā tās cēloni. Tā aplūko tādus terminus kā ātrums, ātrums un paātrinājums.
J: Ko pēta dinamika?
A: Dinamika pēta kustības cēloņus un sekas. Tā aplūko spēku, inerci, darbu, enerģiju un impulsu.
J: Kā atskaites punkti palīdz noteikt objekta stāvokli?
A: Atskaites punkti palīdz noteikt objekta atrašanās vietu, nodrošinot novērojumu atskaites punktu. Piemēram, ja kādam pasaka, cik tālu atrodas bumba no citiem objektiem, piemēram, kastes, krēsla vai galda, viņš var noteikt tās relatīvo stāvokli attiecībā pret šiem objektiem.
J: Kā kustību var novērot atšķirīgi atkarībā no atskaites sistēmas?
A: Kustību var novērot atšķirīgi atkarībā no tā, kādu atskaites punktu jūs izmantojat, vērojot kustību. Piemēram, ja divi vilcieni ir vērsti vienā virzienā, bet viens no tiem kustas atpakaļ, bet otrs paliek nekustīgs, tad no vilciena A iekšpuses šķitīs, ka vilciens A kustas vilciena B virzienā, lai gan patiesībā vilcieni nemaz nav kustējušies - to var redzēt tikai tad, ja blakus abiem vilcieniem ir cits atskaites punkts, piemēram, stabs, kas parāda, ka vilciens A ir nekustīgs, bet vilciens B ir kustējies atpakaļ.
