Paziņojums — definīcija, nozīmes un propozīcijas loģikā

Paziņojumam ir vairākas nozīmes:

Rīcība, kas izpaužas kā izteikums, izteiksme vārdos.
Izteiktā lieta; deklarācija.
Oficiāls paziņojums, kas norāda vai apgalvo, ka ir patiess.
Oficiāls situācijas novērtējums.
Filozofijā un loģikā apgalvojums ir teikums, kas paziņo, ka kaut kas nozīmīgs ir vai nu patiess, vai nepatiess. Sk. propozīciju.

Izmantotās nozīmes un to skaidrojums

Rīcība, kas izpaužas kā izteikums vārdos. Šajā nozīmē paziņojums ir runas akts — rīcība, kad kāds kaut ko izsaka. Tas var būt mutiski teikts vai rakstīts teikums. Runas akti var būt arī performatīvi (piem., "Ar šo pasludinu...") — tie ne tikai apraksta realitāti, bet paši veic darbību, vai konstatīvi (piem., "Sniegs ir balts"), kas apgalvo par faktu.

Izteiktā lieta; deklarācija. Paziņojums var nozīmēt arī pašu saturu vai deklarāciju — to, kas tiek norādīts vai paziņots. Šeit izteikuma forma un tās jēga var tikt atdalīta: atšķiras teikums (lingvistiska forma) un paziņojums kā saturiska vienība.

Oficiāls paziņojums ar apgalvojumu par patiesumu. Šī ir juridiska vai administratīva nozīme — preses relīze, paziņojums iedzīvotājiem, deklarācija institūciju starpā. Šādi paziņojumi var radīt tiesiskas sekas (piem., brīdinājumi, lēmumu publicēšana) un tiem bieži ir noteikta forma un atbildība.

Oficiāls situācijas novērtējums. Paziņojums var būt arī situācijas apraksts vai vērtējums — piemēram, krīzes paziņojums, veslības iestāžu paziņojums par riskiem u. tml. Šajā gadījumā uzmanība tiek pievērsta situācijas analīzei un rekomendācijām.

Paziņojums filozofijā un loģikā (propozīcija)

Filozofijā un loģikā paziņojums (bieži saukts arī par propozīciju) ir satura vienība, kas var būt patiesa vai nepatiesa. Nozīmīga atšķirība ir starp:

teikumu — konkrētu valodas izteikumu (piem., "Sniegs ir balts")
propozīciju — semantisku saturu, ko var izteikt dažādos teikumos (piem., latviešu "Sniegs ir balts" un angļu "Snow is white" izsaka to pašu propozīciju).

Propozīciju īpašības:

tai ir patiesības vērtība (patiess/nepatiess) — izņemot gadījumus ar nedeterminētu, daudznozīmīgu vai empīriski neatrisināmu saturu;
tai var būt loģiska attiecība ar citām propozīcijām (loģiska konsekvence, ekvivalence, pretruna);
dažas izteiksmes nav propozīcijas (piem., jautājumi, pavēles, izsaucieni), jo tās neapgalvo neko, ko varētu piešķirt patiesību vai nepatiesību.

Indexikālas (kontekstu atkarīgas) izteiksmes, piemēram, "es", "šeit", "tagad", var mainīt propozīcijas saturu atkarībā no runātāja un laika; tāpēc daži filozofi runā par propozīcijām, kas ir izvērstas ar kontekstuālo informāciju.

Propozīcija propozīciju loģikā (proposicionālā loģika)

Proposicionālā loģika modelē paziņojumus kā atomiskas vienības (parasti apzīmētas ar p, q, r...), kuras var apvienot ar loģiskajām saitēm:

Negācija: ¬p — "nav taisnība, ka p".
Konstrukcija (konjunkcija): p ∧ q — "p un q".
Disjunkcija: p ∨ q — "p vai q" (bieži izprot kā vai nu vai arī).
Impikācija: p → q — "ja p, tad q".
Ekvivalence: p ↔ q — "p tad un tikai tad, ja q".

Šāda formalizācija ļauj pārbaudīt argumentu pareizību, noteikt, vai formula ir tautoloģija (vienmēr patiess), pretruna (vienmēr nepaties) vai satisfiable (pastāv patiesības piešķīrums, kas to padara patiesu). Praktiski tas lietojams datorzinātnē (loģiskās prasības, automatizēta pierādīšana), matemātikā un filozofijā.

Praktiski piemēri un atšķirības

Daži viegli saprotami piemēri:

"Sniegs ir balts" — teikums, kas izsaka propozīciju; šī propozīcija parasti tiek uzskatīta par patiesu mierīgos laikapstākļos.
"Vai sniegs ir balts?" — jautājums; tas nav paziņojums/propozīcija, jo tas neapgalvo neko.
"Atver logu!" — pavēle; arī nav paziņojums.
Kontekstu atkarīgs: "Es esmu noguris." — propozīcija var būt patiess vai nepaties atkarībā no runātāja.

Kopsavilkums

Termins "paziņojums" aptver vairākus aspektus: no ikdienas runas akta un oficiāla deklarācijas līdz precīzam filozofiskam/loģiskam jēdzienam — propozīcijai, kam piemīt patiesības vērtība. Saprast, kurā nozīmē vārds tiek lietots, ir svarīgi gan lingvistiskā un filozofiskā analīzē, gan praktiskā komunikācijā un tiesiskajos dokumentos.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir dažādas vārda "paziņojums" nozīmes?

A: Dažādās vārda "paziņojums" nozīmes ir šādas: akts, kas kaut ko saka, vārdisks izteiciens, apgalvotā lieta vai paziņojums, oficiāls paziņojums, kas apgalvo, ka ir patiess, un oficiāls situācijas novērtējums.

J: Kas ir apgalvojums saskaņā ar filozofiju un loģiku?

A: Saskaņā ar filozofiju un loģiku apgalvojums ir teikums, kas paziņo, ka kaut kas nozīmīgs ir vai nu patiess, vai nepatiess.

J: Kā apgalvojuma definīcija atšķiras dažādos kontekstos?

A: Izteikuma definīcija dažādos kontekstos ir atšķirīga. Vispārīgi tas attiecas uz jebkāda veida paziņojumu vai paziņojumu, kas izsaka kādu domu vai ideju, bet filozofijā un loģikā tas īpaši attiecas uz teikumu, ko var novērtēt kā patiesu vai nepatiesu.

J: Ko nozīmē oficiāls situācijas novērtējums apgalvojuma kontekstā?

A: Oficiāls situācijas novērtējums izteikuma kontekstā ir oficiāls izklāsts, kas pretendē uz patiesumu un tiek izmantots, lai novērtētu un paziņotu informāciju par konkrētu situāciju vai jautājumu.

J: Kā apgalvojuma jēdziens ir saistīts ar apgalvojuma jēdzienu?

A: Paziņojuma jēdziens ir cieši saistīts ar propozīcijas jēdzienu. Abi jēdzieni attiecas uz jēgpilnu paziņojumu, ko var novērtēt kā patiesu vai nepatiesu.

Vai izteicienus, kas nav verbāli, var uzskatīt par apgalvojumiem?

A: Jā, izteikumus, kas nav verbāli, var uzskatīt par apgalvojumiem. Jebkuru saziņas veidu, kas pauž domu vai ideju, var uzskatīt par apgalvojumu neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav verbāls.

J: Kāda nozīme ir tam, lai paziņojums būtu patiess?

A: Taisnīguma ievērošana ir ļoti svarīga, sniedzot paziņojumu, jo īpaši gadījumos, kad paziņojums ir oficiāls paziņojums vai oficiāls situācijas novērtējums. Ir svarīgi sniegt precīzu informāciju, lai nodrošinātu pareizu lēmumu pieņemšanu un efektīvu saziņu.