Paziņojumam ir vairākas nozīmes:

  • Rīcība, kas izpaužas kā izteikums, izteiksme vārdos.
  • Izteiktā lieta; deklarācija.
  • Oficiāls paziņojums, kas norāda vai apgalvo, ka ir patiess.
  • Oficiāls situācijas novērtējums.
  • Filozofijā un loģikā apgalvojums ir teikums, kas paziņo, ka kaut kas nozīmīgs ir vai nu patiess, vai nepatiess. Sk. propozīciju.

 

Izmantotās nozīmes un to skaidrojums

Rīcība, kas izpaužas kā izteikums vārdos. Šajā nozīmē paziņojums ir runas akts — rīcība, kad kāds kaut ko izsaka. Tas var būt mutiski teikts vai rakstīts teikums. Runas akti var būt arī performatīvi (piem., "Ar šo pasludinu...") — tie ne tikai apraksta realitāti, bet paši veic darbību, vai konstatīvi (piem., "Sniegs ir balts"), kas apgalvo par faktu.

Izteiktā lieta; deklarācija. Paziņojums var nozīmēt arī pašu saturu vai deklarāciju — to, kas tiek norādīts vai paziņots. Šeit izteikuma forma un tās jēga var tikt atdalīta: atšķiras teikums (lingvistiska forma) un paziņojums kā saturiska vienība.

Oficiāls paziņojums ar apgalvojumu par patiesumu. Šī ir juridiska vai administratīva nozīme — preses relīze, paziņojums iedzīvotājiem, deklarācija institūciju starpā. Šādi paziņojumi var radīt tiesiskas sekas (piem., brīdinājumi, lēmumu publicēšana) un tiem bieži ir noteikta forma un atbildība.

Oficiāls situācijas novērtējums. Paziņojums var būt arī situācijas apraksts vai vērtējums — piemēram, krīzes paziņojums, veslības iestāžu paziņojums par riskiem u. tml. Šajā gadījumā uzmanība tiek pievērsta situācijas analīzei un rekomendācijām.

Paziņojums filozofijā un loģikā (propozīcija)

Filozofijā un loģikā paziņojums (bieži saukts arī par propozīciju) ir satura vienība, kas var būt patiesa vai nepatiesa. Nozīmīga atšķirība ir starp:

  • teikumu — konkrētu valodas izteikumu (piem., "Sniegs ir balts")
  • propozīciju — semantisku saturu, ko var izteikt dažādos teikumos (piem., latviešu "Sniegs ir balts" un angļu "Snow is white" izsaka to pašu propozīciju).

Propozīciju īpašības:

  • tai ir patiesības vērtība (patiess/nepatiess) — izņemot gadījumus ar nedeterminētu, daudznozīmīgu vai empīriski neatrisināmu saturu;
  • tai var būt loģiska attiecība ar citām propozīcijām (loģiska konsekvence, ekvivalence, pretruna);
  • dažas izteiksmes nav propozīcijas (piem., jautājumi, pavēles, izsaucieni), jo tās neapgalvo neko, ko varētu piešķirt patiesību vai nepatiesību.

Indexikālas (kontekstu atkarīgas) izteiksmes, piemēram, "es", "šeit", "tagad", var mainīt propozīcijas saturu atkarībā no runātāja un laika; tāpēc daži filozofi runā par propozīcijām, kas ir izvērstas ar kontekstuālo informāciju.

Propozīcija propozīciju loģikā (proposicionālā loģika)

Proposicionālā loģika modelē paziņojumus kā atomiskas vienības (parasti apzīmētas ar p, q, r...), kuras var apvienot ar loģiskajām saitēm:

  • Negācija: ¬p — "nav taisnība, ka p".
  • Konstrukcija (konjunkcija): p ∧ q — "p un q".
  • Disjunkcija: p ∨ q — "p vai q" (bieži izprot kā vai nu vai arī).
  • Impikācija: p → q — "ja p, tad q".
  • Ekvivalence: p ↔ q — "p tad un tikai tad, ja q".

Šāda formalizācija ļauj pārbaudīt argumentu pareizību, noteikt, vai formula ir tautoloģija (vienmēr patiess), pretruna (vienmēr nepaties) vai satisfiable (pastāv patiesības piešķīrums, kas to padara patiesu). Praktiski tas lietojams datorzinātnē (loģiskās prasības, automatizēta pierādīšana), matemātikā un filozofijā.

Praktiski piemēri un atšķirības

Daži viegli saprotami piemēri:

  • "Sniegs ir balts" — teikums, kas izsaka propozīciju; šī propozīcija parasti tiek uzskatīta par patiesu mierīgos laikapstākļos.
  • "Vai sniegs ir balts?" — jautājums; tas nav paziņojums/propozīcija, jo tas neapgalvo neko.
  • "Atver logu!" — pavēle; arī nav paziņojums.
  • Kontekstu atkarīgs: "Es esmu noguris." — propozīcija var būt patiess vai nepaties atkarībā no runātāja.

Kopsavilkums

Termins "paziņojums" aptver vairākus aspektus: no ikdienas runas akta un oficiāla deklarācijas līdz precīzam filozofiskam/loģiskam jēdzienam — propozīcijai, kam piemīt patiesības vērtība. Saprast, kurā nozīmē vārds tiek lietots, ir svarīgi gan lingvistiskā un filozofiskā analīzē, gan praktiskā komunikācijā un tiesiskajos dokumentos.