Dzeusas statuja Olimpijā — Fidija meistardarbs un viens no 7 pasaules brīnumiem

Dzeusas statuja Olimpijā — Fidija meistardarbs: 12,4 m zelta un ziloņkaula koloss, antīkās mākslas šedevrs un viens no septiņiem pasaules brīnumiem.

Dzeusas statuju Olimpijā, Grieķijā, ap 432. gadu p.m.ē. projektēja Fidijs. Fidijs uzcēla darbnīcu Olimpijā, lai uzbūvētu šo statuju, un, iespējams, palika tur līdz mūža beigām. Statuja atradās Dzeusa templī. Kopā ar pamatni tā bija septiņas reizes lielāka par dzīvi jeb aptuveni 12,40 metrus gara. Seja, rokas un kājas bija izgatavotas no ziloņkaula. Apmetnis, sandales, bārda un mati bija izgatavoti no zelta. Uz galvas viņam bija sudraba olīvu vainags. Tronis bija izgatavots no zelta, bronzas, melnkoka, ziloņkaula un dārgakmeņiem. Tas bija rotāts ar ainām no mitoloģijas. Šis Dzeuss bija labsirdīgais Dzeuss, nevis niknais un varenais Dzeuss. Romas imperators Kaligula vēlējās, lai statuja tiktu nosūtīta uz Romu. Viņš plānoja noņemt galvu un aizstāt to ar savu tēlu. Statuja nav saglabājusies. Iespējams, ka tā tika nosūtīta uz Konstantinopoli ap 393. gadu pēc mūsu ēras un iznīcināta ugunsgrēkā 475. gadā pēc mūsu ēras. Statuja bija viens no septiņiem pasaules brīnumiem.

Apraksts un tehnikas īpatnības

Dzeusa statuja bija veidota klasiskajā hriselefantīna tehnikā — koka kodols, ko pārklāja ziloņkaula plāksnes cilvēka miesai un zelta loksnes drapērijai un rotājumiem. Šo metodi izmantoja, lai sasniegtu lielu monumentālismu un pietuvinātu dieva tēlu reālismam un greznībai. Statujas augstums kopā ar pjedestālu tiek aptuveni minēts kā 12,40 m, kas atbilst idejai par dievišķu pārsniegumu pār cilvēka mērogu.

Tronis un rotājumi

Fīdija radītais tronis bija ne mazāk iespaidīgs par pašu figūru — tas tika greznoja ar zeltu, bronzu, melnkoku, ziloņkaulu un dārgakmeņiem, un uz tā bija attēlotas mitoloģiskas ainas. Īpaša uzmanība pievērsta detaļām: dieva svētīgā seja un izteiksme, detalizētas sandales, bārda un mati no zelta plāksnēm, kā arī sudraba olīvu vainags galvā — simbols, kas saistījās ar Olimpa kultu un uzvaras motīviem.

Fīdijs un viņa darbnīca

Fidijs (grieķiski Phidias) bija viens no slavenākajiem klasiskās Grieķijas skulptoriem — viņam piedēvē arī Atēnu Partenona skulptūras un milzīgo Athenas Parthenos statuju. Lai veidotu Dzeusa tēlu, viņš esot ierīkojis darbnīcu tieši Olimpijā, kur notika gan darba izpilde, gan uzraudzība. Antīkajos avotos minēts, ka Fidijs bija cieši saistīts ar Periklu un valdības pasūtījumiem Atēnās, taču viņa darbs Olimpijā varēja kļūt par pēdējo lielo nodomu, kur viņš, iespējams, palika līdz mūža beigām.

Vēsture, kults un liktenis

Dzeusa statuja tika novietota templī kā centrālais kultelements — tai bija rituāla nozīme, to apmeklēja svinību un Olimpisko spēļu laikā, un tā piesaistīja savus apciemotājus gan reliģisku, gan māksliniecisku iemeslu dēļ. Galvenais antīkā laikmeta aprakstītājs par statuju ir ceļotājs un ģeogrāfs Pausānijs, kurš 2. gadsimtā p.m.ē. sniedzis detalizētus aprakstus.

Par statujas beigu likteni ir dažādas versijas. Daļa avotu norāda, ka, pieaugot kristietības ietekmei un imperatora rīkojumiem pret pagānu kultiem 4. gadsimtā, statu possibīli tika pārnesta vai demontēta. Citi avoti min, ka nozīmīgā manta varēja nonākt Konstantinopolē, kur to — iespējams — iznīcināja ugunsgrēks 5. gadsimtā. Precīzu notikumu secību noskaidrot nevar, tāpēc mūsdienu vēsturnieki to traktē kā iespējamību, nevis pārliecinošu faktu.

Kultūras mantojums

Dzeusa statuja Olimpijā kļuva par vienu no slavenajiem antīkās pasaules brīnumiem — tā izcēlās gan tehniskajā meistarībā, gan skaistuma ideālā atainojumā. Tā ietekmēja vēlākos mākslas darbus, monētas, aprakstus un ideju par dievišķo majestāti. Statuja iesaistījās arī politiskos stāstos, piemēram, par Kaligulas ambīcijām pārvietot to uz Romu un padarīt par savu varas simbolu.

Kāpēc tā ir nozīmīga mūsdienās

• Statuja ir vērtīgs informācijas avots par grieķu skulptūras tehniku un ideālu.
• Tā demonstrē, kā reliģiskais kults un māksla savstarpēji pastiprina viens otra nozīmību.
• Lai gan oriģināls nav saglabājies, apraksti un neirologs attēli no antīkajiem avotiem ļauj rekonstruēt tās izskatu un nozīmi mūsdienu pētniekiem un skolotājiem.

Secinājums: Dzeusa statuja Olimpijā bija viens no antīkās pasaules izcilākajiem mākslas darbiem — monumentāla, grezna un simboliska. Lai gan pati statuja nav saglabājusies, tās ietekme uz mākslas vēsturi un kultūras apziņu ir joprojām ievērojama.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas izstrādāja Dzeusa statuju Olimpijā?

J: Kad tika uzcelta Dzeusa statuja Olimpijā?

J: Kur atradās Fidija darbnīca?

J: Kādi materiāli tika izmantoti, lai uzbūvētu Dzeusa statuju Olimpijā?

Vai statuju uz Romu nosūtīja Romas imperators Kaligula?

J: Kad statuja tika iznīcināta un kur tā atradās?

J: Vai Dzeusa statuja Olimpijā bija viens no septiņiem pasaules brīnumiem?

Meklēt pēc burta