Steampunk ir daiļliteratūras stils un kultūras virziens, kas attēlo daļēji izdomātu pasauli, kurā tehnoloģijas un estētika balstās uz 19. gadsimta industriālajām ierīcēm un Viktorijas laikmeta formām. Šajā žanrā bieži redzamas tehnoloģijas, kas XIX gadsimta acīm šķita jaunas vai svarīgas — piemēram, tvaika enerģija, pulksteņa mehānisms un elektrība, — kā arī mehāniski elementi, vara un misiņa detaļas, zobratņu un cauruļu motīvi. Steampunk raksturo arī retrofuturisms — tā ir alternatīva vēsture, kurā tehniskais progress attīstījies citādāk, saglabājot viktoriāņu stilistiku.

Vēsture un izcelsme

Svarīga ietekme uz steampunk estētiku nāk no Viktorijas laikmeta "zinātniskajiem romāniem" un agrīnajiem zinātniskās fantastikas darbiem. Tādi rakstnieki kā Žils Verns un H. G. Vellss ir steampunka priekšteči — viņu romāni par izgudrojumiem un ceļojumiem iedvesmoja vēlākos autorius. Mūsdienu steampunka saknes bieži tiek sasaistītas ar 1980. gadu beigu literatūras kustību; terminu "steampunk" 1987. gadā izmantoja K. W. Jeter, reaģējot uz cyberpunk žanru, lai aprakstītu savas un citu autoru retrofuturistiskas, viktoriānas laikam tuvas stāstījuma pasaules.

Temas un literārais žanrs

Steampunkā bieži parādās motīvi, kas saistīti ar industriālo revolūciju, izgudrojumiem, mehānikas brīnumiem un ceļojumiem. Rakstniecībā žanrs var ietvert gan alternatīvu vēsturi, gan fantāziju ar maģijas elementiem, gan sociālu kritiku par klasi, tehnoloģiju ietekmi un imperiālismu. Mūsdienu stāsti reizēm krustojas ar gotu un vampīru tematikām vai ar citiem fantastikas pavērsieniem, radot savdabīgas hibrīdaformas.

Estētika un mode

Steampunka vizuālā valoda bieži balstās uz Viktorijas laikmeta apģērba siluetiem un industriālajiem materiāliem. Tipiski elementi ir:

  • vara un misiņa aksesuāri, atklāti zobratņi un cauruļu fragmenti;
  • ērtu, bet dekoratīvu ķermeņa formas apģērbs — korsešu silueti, vestes (waistcoat), garie mēteļi;
  • galvassegas un aksesuāri: cepures, cilindri, kabatas pulksteņi, ķēdītes;
  • aizsargbrilles un optiskie elementi: īpaši aksesuāri kā brilles ar papildinājumiem;
  • ādas, mežģīņu, sudraba un melnas krāsas kombinācijas, kā arī roku darbs un piegriedes detaļas.

Šī estētika pārtop arī dzīvē: daudz cilvēku piedalās pasākumos, ģērbjoties tērpos, apmeklē konvencijas un ļaujas kostīmu izrādēm. Steampunk tērps bieži ir liels radošuma un amatniecības paraugs — daudzi šuj, pārveido vai kolekcionē aksesuārus.

Maker kustība un priekšmetu dizains

Steampunka kopienā nozīmīgu lomu spēlē veidotāji (maker) — amatnieki un hobijiģrēki, kas izgatavo kontrapcijas un ierīces. Dažkārt tās ir tikai dekoratīvas ar drebošu mehānisku estētiku, citreiz — funkcionālas ierīces: tvaika dzinēji, pulksteņi, modificēti velosipēdi vai pat lielāki projekti, piemēram, pārvietojamas būves. Šī pieeja ietver upcycling (atkārtotu lietu izmantošanu), metālapstrādi, koka apstrādi un elektronikas integrāciju.

Mediji un ietekme populārajā kultūrā

Steampunk ietekmē ne tikai literatūru, bet arī kino, seriālus, komiksus, animāciju, video spēles, mūziku un dizainu. Filmās un seriālos redzamas dažādas interpretācijas — no humora līdz tumšākām, gotiskām toņkārtām. Tāpat žanrs ietekmējis interjera dizainu, industriālo modi un retrofuturistisku produktu estētiku. Mūzikā pastāv arī "steampunk mūzikas" vai "dark cabaret" scēnas, kuras izmanto viktoriānas tematiku un industriālas skaņas.

Varianti un radniecīgi virzieni

Steampunk nav viennozīmīgs; no tā radušies un ar to saistīti dažādi apakšžanri, piemēram, gaslamp fantasy (vairāk orientēts uz maģiju un jūtām), clockpunk (uzsvars uz mehānismiem pulksteņu ģeometrijā) vai dieselpunk (20. gadsimta starpkaru stila alternatīva). Dažos darbos steampunk elementi saplūst ar kosmosa un aviācijas motīviem, radot plašas, dažādi interpretējamas pasaules.

Kritika un interpretācijas

Steampunk bieži tiek slavēts par radošumu, amatniecību un spēcīgu vizuālo identitāti, taču tas arī saņem kritiku: piemēram, par romantizētu skatījumu uz imperialismu un koloniālismu vai par to, ka tas nostiprina tradicionālas dzimumu lomas. Tajā pašā laikā daudz autoru un dalībnieku izmanto steampunku, lai šos jautājumus pārdomātu vai pārrakstītu — iekļaujot dažādas kultūras, dzimumu un rases perspektīvas vai radot alternatīvas vēstures, kas izaicina tradicionālus varas stāstus.

Kopumā steampunk ir gan literārs žanrs, gan dzīva subkultūra — savienojums starp vēsturisku estētiku un fantāziju par to, kāds varēja būt tehnoloģiskais nākotnes redzējums, ja tas būtu attīstījies citādāk. Tā plašs pielietojums ļauj to interpretēt dažādi: kā nostalgisku priekšstatu, kā radošu dizaina valodu vai kā mediju platformu sociālām un politiskām pārdomām.