Dzeusa templis Olimpijā
Dzeusas templis ir dorsveida templis svētnīcā Olimpijā, Grieķijā. Olimpijā notika antīkās Olimpiskās spēles. Templis ir drupas. Tas bija veltīts galvenajam sengrieķu dievam Dzeusam. Šis templis bija vissvarīgākā un iespaidīgākā Olimpijas celtne.
Templis tika uzcelts laikā no 470. līdz 456. gadam pirms mūsu ēras. Galvenais izmantotais materiāls bija vietējais kaļķakmens. Jumta dakstiņi, gargoilas un skulptūras bija izgatavotas no marmora. Tempļa izmēri bija 64,12 metri uz 27,66 metriem. Tas bija 20,25 metrus augsts. Templim bija sešas kolonnas galos un trīspadsmit kolonnas gar abām malām. Katras kolonnas augstums bija 10,45 metri.
Austrumu galā uz prodomu veda uzbrauktuve. Galds ar olimpiskajiem vainagiem atradās pa labi. Uzvarētāju kronēšana notika pēdējā dienā šajā vietā.
Austrumu frontona skulptūrās attēlots stāsts par Pelopu un Hipodāmeju. Šis stāsts ir par pirmajām ratiņu sacīkstēm. Rietumu frontona skulptūrās attēlots stāsts par kentauriem un lapitiem. Šis stāsts ir par cīņu starp barbarismu un civilizāciju. Virs priekšējā lieveņa bija sešas metopas, bet virs aizmugurējā lieveņa - sešas. Tie attēloja Hērakla darbus.
Templī reiz atradās Fidiasa Dzeusa statuja, viens no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem. Statujas liktenis nav zināms. Iespējams, tā tika aizvesta uz Konstantinopoli, kur, iespējams, tika iznīcināta 475. gada ugunsgrēkā. Iespējams, ka to iznīcināja arī ugunsgrēks Olimpijā 426. gadā pēc Kristus dzimšanas. Fidiasa darbnīcu Olimpijā atklāja 1954. gadā.
Tempļa apkārtni klāj statuju pamatnes. Šajās pamatnēs atradās dievu, varoņu un olimpisko uzvarētāju statujas. Tās veltīja privātpersonas un pilsētas. Svētā olīva, no kuras tika griezti olimpiskie vainagi, atradās tempļa rietumu pusē. Imperators Teodosijs II 426. gadā pavēlēja templi nodedzināt līdz pamatiem. Zemestrīces to nopostīja 522. un 551. gadā.
Dzeusa templis drupās
Lasāmviela
- Miller, Stephen G (2004), Ancient Greek Athletics, New Haven: Yale University Press, 90.-91. lpp.
- Photinos, Spiros (1982), Olympia, Olympic Publications, Athens: Pan. & Theo. Agridiotis, 37. lpp.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Dzeusa templis?
A: Dzeusa templis ir doriešu templis, kas atrodas svētnīcā Olimpijā, Grieķijā. Tas bija veltīts galvenajam sengrieķu dievam Dzeusam, un tā bija nozīmīga un iespaidīga Olimpijas celtne.
J: Kad tas tika uzcelts?
A: Dzeusa templis tika uzcelts laikā no 470. līdz 456. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kādi materiāli tika izmantoti tā celtniecībā?
A: Tempļa būvniecībā kā galveno materiālu izmantoja vietējo kaļķakmeni, bet jumta dakstiņus, gargoilus un skulptūras izgatavoja no marmora.
J: Cik liels tas bija?
A: Dzeusa tempļa izmēri bija 64,12 metri uz 27,66 metriem, un tā augstums bija 20,25 metri, un katrā galā atradās sešas kolonnas, bet abās pusēs - trīspadsmit kolonnas, no kurām katra bija 10,45 metrus augsta.
J: Kādi stāsti bija attēloti skulptūrās?
A: Skulptūras uz austrumu frontona attēloja stāstu par Pelopsu un Hipodāmeju, kas stāsta par pirmajām ratiņu sacīkstēm, bet skulptūras uz rietumu frontona attēloja stāstu par kentauriem un lapitiem, kas simbolizēja barbarismu pret civilizāciju.
Jautājums: Kas notika ar Fidija Dzeva statuju, kas reiz atradās šajā templī?
A: Dzeusas statujas liktenis nav zināms, bet, iespējams, tā tika aizvesta uz Konstantinopoli, kur, visticamāk, tika iznīcināta 475. gadā pēc mūsu ēras, vai iznīcināta 426. gadā pēc mūsu ēras, kad imperators Teodosijs II pavēlēja šo templi nodedzināt līdz zemes līmenim zemestrīču dēļ, kas to iznīcināja attiecīgi 522. un 551. gadā pēc mūsu ēras.
