Zeusa templis Olimpijā — vēsture, arhitektūra un slavenā Fidija statuja

Atklāj Zeusa tempļa Olimpijā vēsturi, dorsveida arhitektūru un slaveno Fidija Dzeusa statuju — antīkās Olimpijas brīnums: drupas, marmora skulptūras un leģendas.

Dzeusa templis Olimpijā ir viens no izcilākajiem klasiskās Grieķijas pieminekļiem — dorsveida templis svētnīcā Olimpijā, Grieķijā, kur notika antīkās Olimpiskās spēles. Veltīts galvenajam Dzeusam, tas senatnē bija svēta un centrālā vieta visai Olimpijai; mūsdienās templis ir drupas, taču to joprojām atzīst par vienu no iespaidīgākajiem seno grieķu arhitektūras paraugiem.

Vēsture

Templis tika uzcelts ap 470.–456. g. p. m. ē., vēlajā arhaiskajā — agrajā klasiskajā periodā. Būvi aizstāja agrāku tempļa versiju, un tās celtniecība sekmēja Olimpijas nozīmes konsolidāciju kā panhelēniskas kultu un sacensību vietas. Pēc kristietības izplatīšanās un imperatora rīkojumiem pagānu svētnīcas zaudēja nozīmi: Imperators Teodosijs II 426. gadā aizliedza pagānu rituālus, un templim bija postošas sekas; vēlāk to nopostīja arī zemestrīces 522. un 551. gadā.

Arhitektūra un materiāli

Templis ir klasiskā doriskā tipa peripterāls — apkārt kolonnas, kopējie izmēri ir 64,12 metri garumā un 27,66 metri platumā, augstums — ap 20,25 metri. Tam bija sešas kolonnas galos (hexastyle) un trīspadsmit kolonnas gar sāniem (6 × 13), katras kolonnas augstums bija apmēram 10,45 metri.

Galvenais būvmateriāls bija vietējais kaļķakmens. Taču jumta dakstiņi, arhitektoniskās detaļas, gargoilas un lielākā daļa skulpturālā dekora bija izgatavoti no marmora, kas nodrošināja pretstatījumu starp masīvo akmens konstrukciju un smalko, polihromēto skulptūru.

Templim bija tipisks iekšējais plānojums: pronaos (priekšējā lieveņa) ar uzbrauktuvi austrumu galā, lielā naos jeb cella, kur atradās dieva statuja, un opisthodomos (aizmugurējais lieveņš). Austrumu galā uz prodomu veda uzbrauktuve. Galds ar olimpiskajiem vainagiem atradās pa labi. Uzvarētāju kronēšana notika pēdējā dienā šajā vietā.

Skulpturālais dekors

Templa smalkais vizuālais stāsts tika izstāstīts caur priekšējā un aizmugurējā frontona skulptūrām un metopām. Austrumu frontona skulptūrās attēlots stāsts par Pelopu un Hipodāmeju — leģendāru sacīkšu un līgavas dēkas motīvs, kas atsaucas uz pirmajām ratiņu sacīkstēm. Rietumu frontons attēlo kentauru un lapitu cīņu, t. i., centauromahiju, kas simbolizē cīņu starp barbarismu un civilizāciju.

Metopas, izvietotas virs kolonnu rindu, attēloja Hērakla darbus — leģendārus varoņa varoņdarbus, kas bija populārs tematiskais risinājums, uzsverot varoņu un dievu nozīmi grieķu pasaules skatījumā. Šie skulpturālie darbi tiek uzskatīti par izciliem piemēriem klasiskā laika tēlniecības meistarībai.

Fidiasa Dzeusa statuja

Templī atradās slavenā Fidiasa Dzeusa statuja — gigantiska chryselephantīna (zelta un ziloņa kaula) dieva figūra, kas, pēc antīkajiem aprakstiem, bija ap 12 metru augsta un sēdēja uz bagātīgi rotāta troņa. Šī statuja tiek minēta kā viens no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem. Fidiasa darbnīcas ēku drupas Olimpijā atklāja 1954. gadā.

Statujas liktenis nav pilnīgi skaidrs. Pēc dažām versijām to aizveda uz Konstantinopoli, kur tā varētu būt iznīcināta 475. gada ugunsgrēkā; cita versija liecina par iznīcināšanu Olimpijā 426. gadā. Lai arī oriģināls nav saglabājies, apraksti un mākslinieciski rekonstrukcijas sniedz priekšstatu par tās greznumu un ietekmi.

Pēcklasiskā izmantošana, iznīcināšana un izrakumi

Tempļa apkārtni klāj daudzu statuju pamatnes — tur atradās dievu, varoņu un olimpisko uzvarētāju statujas, ko veltīja gan privātpersonas, gan polis. Svētā olīva, no kuras tika griezti olimpiskie vainagi, atradās tempļa rietumu pusē un simbolizēja nemainīgu saikni starp Olimpu un pašām spēlēm.

Arheoloģiskos izrakumos XIX gadsimtā (vairāku valstu ekspedīcijas vadībā) tika atklātas Olimpijas svētnīcas drupas, tai skaitā Dzeusa templis; izrakumi atklāja gan arhitektūras kontūru, gan daudzas skulpturālās detaļas un ar kultu saistītus priekšmetus. Mūsdienās daudzi atrastie fragmenti ir apskatāmi Arheoloģijas muzejā Olimpijā un citviet — tie sniedz vērtīgu ieskatu antīkajā mākslā un reliģiskajā dzīvē.

Nozīme un mūsdienu stāvoklis

Dzeusa templis Olimpijā simbolizē senās Grieķijas reliģisko un kultūras mantojumu un ir svarīgs avots pētniecībai par antīkajām olimpiskajām tradīcijām. Mūsdienās drupas ir daļa no vēsturiskā pieminekļa ainavas, ko apmeklē tūristi un pētnieki no visas pasaules. Olimpija kopumā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un templis paliek par spilgtu piemēru doriskās arhitektūras un klasiskās skulptūras sasniegumiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Dzeusa templis?

J: Kad tas tika uzcelts?

J: Kādi materiāli tika izmantoti tā celtniecībā?

J: Cik liels tas bija?

J: Kādi stāsti bija attēloti skulptūrās?

Jautājums: Kas notika ar Fidija Dzeva statuju, kas reiz atradās šajā templī?

Meklēt pēc burta