Topkapi pils ir pils Stambulā (Konstantinopolē), Turcijā. Topkapı Sarayı turku valodā nozīmē "Kanonijas pils". Tā tika uzcelta 1465. gadā. Pils bija Osmaņu impērijas administratīvais centrs. Pēc Turcijas pirmā prezidenta Mustafas Kemala Ataturka (Mustafa Kemal Atatürk) lūguma 1924. gadā tā tika pārveidota par muzeju. Tā tika uzcelta uz akropoles, pirmās apmetnes vietā Stambulā. No pils paveras ļoti labs skats uz Zelta ragu, Bosforu un Marmora jūru. Pili ieskauj 5 km garas sienas. Tās platība ir 700 000 kvadrātmetru, tā atrodas vēsturiskās pussalas galā.

Vēsture un nozīme

Topkapi veidojās pēc Osmaņu sultānu uzvarām un Stambulas pievienošanas impērijai. Pils bija gan sultāna rezidence, gan impērijas politiskā un ceremoniju centra vieta daudzus gadsimtus. No 15. līdz 19. gadsimtam Topkapi bija valsts pārvaldes centrs un simbols osmaņu varai, līdz sultāni 19. gadsimta vidū daļēji pārmeta dzīvi uz jaunāka stila pili Dolmabahče. 1924. gadā, pēc Turcijas Republikas izveides, Mustafa Kemal Atatürk deva rīkojumu pārvērst pili par muzeju, lai saglabātu un atklātu tās vēsturisko mantojumu plašākai sabiedrībai.

Arhitektūra un pils plānojums

Topkapi nav viena liela ēka, bet plašs kompleksa ansamblis, kas sastāv no vairākām ēkām, pagalmiem, dārziem un pagalmiem. Kompleksā izceļas četri galvenie pagalmi, kuriem bija atšķirīgas funkcijas — administratīvas, ceremoniju, privātas un pakalpojumu zonas. Ap kompleksu ir aizsargmūri, torņi un vārti, kuri reiz nodrošināja gan drošību, gan reprezentāciju.

Arhitektūrā jūtama osmaņu un byzantiešu ietekme; izmantoti dekoratīvi izrocījumi, koka ēku elementi, mozaīkas, izsmalcināta flīzēšana un kupolu konstruktīvie risinājumi. Dažas svarīgākās ēkas un telpas ir:

  • Harem — sultāna ģimenes privātā dzīves zona;
  • Valdības zāles (senā padome un oficiālās sanāksmju telpas);
  • Valsts kase (Treasury) — bagātīgas mantas un dārglietas;
  • Imperiālās virtuves — liela virtuve, kas apgādāja pili ar ēdienu;
  • Dārzi un terases — no kurām paveras skati uz Bosforu un Stambulu.

Kolekcijas un dārgumi

Topkapi muzeja krājumos ir plašs priekšmetu klāsts no osmaņu laikmeta: grezni apģērbi, rotas un dārglietas, kaligrāfija, rokraksti, porcelāna priekšmeti, ieroči un bruņojums. Īpaša uzmanība pievērsta reliģiskajām relikvijām, kuras sultāni un garīdznieki glabāja ar lielu cieņu — starp tām ir fragmenti un priekšmeti, ko saista ar islāma pravietāja Muhameda atribūtiem (mantija, zobens u. c.).

Publiski pazīstami eksponāti ir, piemēram, Spoonmaker's Diamond (liela dimanta), slavenais Topkapi duncis (ar smaragdainu rotu), kā arī grezni izgreznotas reliģiskas relikvijas un dārgas metāla lietas. Impērijas kase demonstrē imperatora privilēģijas un bagātību cauri laikiem.

Harem

Harems bija sultāna un viņa ģimenes privātā dzīves telpa, kur dzīvoja sievietes, palīgi un bērni. Haremā bija daudzas istabas, iekšējie pagalmi, kapelas un villas tipa telpas. Šī zona ilgu laiku bija slēgta sabiedrībai un pieejama tikai ar atsevišķu biļeti; tajā var redzēt gan greznus interjerus, gan ikdienas dzīves priekšmetus, kas atklāj osmaņu ikdienu.

UNESCO un saglabāšana

Topkapi ir daļa no Stambulas vēsturiskajām teritorijām, kas ierakstītas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lai gan muzeja kolekcija ir labi saglabāta, daļa ēku un ekspozīciju periodiski tiek restaurētas, lai nodrošinātu mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Muzeja apsaimniekošana fokusējas gan uz konservāciju, gan uz tūristu pieejamību.

Praktiska informācija apmeklējumiem

  • Apmeklējumam ieteicams atvēlēt vairākas stundas, jo komplekss ir plašs un ekspozīcijas daudzveidīgas.
  • Dažas zonas, piemēram, Harem vai īpašas skatu un dārgumu zāles, var prasīt atsevišķu biļeti.
  • Ņemiet vērā, ka daļas muzeja var būt slēgtas restaurācijas vai pasākumu dēļ — pirms došanās ieteicams pārbaudīt oficiālo informāciju.
  • No pils paveras skaisti skati uz Zelta ragu, Bosforu un Marmora jūru, tāpēc ir vērts atstāt laiku pastaigai pa dārziem un terasēm.

Topkapi ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, lai izprastu osmaņu valdnieku dzīvi, valsts ceremonijas un impērijas garīgo un materiālo kultūru. Tas paliek obligāta pietura ikvienam, kurš vēlas izzināt Stambulas un Turcijas vēsturi.