Ķēniņu ieleja — Ēģiptes faraonu kapenes un pasaules mantojums
Ķēniņu ieleja — Luksoras faraonu kapenes un UNESCO Pasaules mantojums. Atklāj senās kapenes, izrakumus, jauno tūrisma centru un neaizmirstamu vēsturi.
Ķēniņu ieleja (arābu: وادي الملوك Wādī al Mulūk) ir ieleja Ēģiptē. No 16. līdz 11. gadsimtam p. m. ē. tur tika uzceltas faraonu un ietekmīgu augstmaņu kapenes.
Šī ieleja atrodas Nīlas rietumu krastā iepretim Luksorai. Daži no tur apglabātajiem cilvēkiem ir:
Šī ieleja ir viena no slavenākajām arheoloģiskajām vietām pasaulē. 1979. gadā tā kopā ar pārējo Tēbatu nekropoli tika iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā. Ielejā turpinās izpēte, izrakumi un saglabāšana, un nesen tika atvērts jauns tūrisma centrs.
Vēsture un nozīme
Ķēniņu ieleja bija galvenā karalisko apbedījumu vieta Jaunajā ķēniņu laikmetā (jaunā imperiālisma periods), kad faraoni meklēja drošas, grūti pieejamas vietas savām kapenēm. Kapenes tika izcirstas klintī, daudzas no tām bagātīgi izgrebtas ar reliģiskiem tekstiem un freskām, kas attēlo mirušo ceļu uz pēcnāves pasauli. Lai gan daudzas kapenes tika izlaupītas jau sen, tās sniedz vērtīgu informāciju par senās Ēģiptes reliģiju, mākslu un kapu remontu tehnoloģijām.
Kapenes tradicionāli tiek apzīmētas ar saīsinājumu KV (no angļu "King's Valley") un skaitļu kodu; tādējādi katrai atklātajai kriptai ir savs KV numurs. Kopā ielejā atrastas vairākas desmitas kapenes, un vēl citas atklātas apkārtējā Tēbu nekropolē – piemēram, "Ķēniņu ielejas" kaimiņos atrodas arī Ķēniņu un Ķēnienu (Valley of the Queens) kapenes, kā arī strādnieku ciematiņš Deir el-Medina.
Slavenākie atklājumi
Viens no pasaulē vislabāk zināmajām atklāšanām ir Tutanhamona kapenes atklāšana 1922. gadā, ko veica britu arheologs Hovards Kārters ar izdevēja lorda Karnarvona atbalstu. Tutanhamona kapeņu (KV62) neizjauktā apbedījuma bagātība — zelta maska, rotas, rati un citas unikālas mantas — sniedza milzu ieguldījumu izpratnē par faraonu materiālo un rituālo kultūru. Vēlāk atklātas arī citas nozīmīgas kapenes, piemēram, Seti I kapeņu atklāšanas rezultāti un KV63 (atklāta 2006. gadā), kas radīja lielu interesi par turpmākajām pētniecības iespējām.
Izpēte, saglabāšana un draudi
Arheoloģiskie darbi ielejā turpinās — gan profesionāli izrakumi, gan restaurācijas projekti. Saglabāšanas darbi ir īpaši svarīgi, jo kapenes ir jutīgas pret vides ietekmēm: mainīgas temperatūras, mitrums, sāļi, cilvēku klātbūtne un piesārņojums var bojāt krāsojumus un organiskos materiālus. Aktuālas problēmas ir arī vēsturiskā izlaupīšana un masu tūrisma spiediens.
Saglabāšanas pasākumu ietvaros tiek ierobežota tieša piekļuve daudziem kapenēm, atklātas modernas apmeklētāju maršruta alternatīvas, uzlabotas ventilācijas sistēmas un ieguldīts darbs restaurācijā. Vietējās un starptautiskās institūcijas sadarbojas, lai nodrošinātu gan izpēti, gan mantojuma aizsardzību nākotnei.
Apmeklētājiem
Ķēniņu ieleja ir populāra tūrisma galamērķis. Apmeklētāji var iepazīties ar vairākām atvērtām kapenēm, muzeju ekspozīcijām un jaunizveidotu tūrisma centru pie ielejas ieejas, kur sniedz informāciju par vietas vēsturi un saglabāšanas darbu. Tomēr ne visas kapenes ir publiski pieejamas, un apmeklētāju plūsmas tiek regulētas, lai samazinātu kaitējumu sensitīvajiem interjeriem.
Pirms došanās ieteicams informēties par pašreizējiem apmeklējuma noteikumiem, fotografēšanas ierobežojumiem un piedāvātajām gida iespējām. Apmeklējums parasti ietver pastaigas pa kalnu taku sistēmu un īsus, bet intensīvus ieejas punktus klintīs, tāpēc jāņem vērā arī fiziskā sagatavotība un piemērots apģērbs.
Ķēniņu ieleja saglabā savu nozīmi gan kā arheoloģijas un pētniecības vieta, gan kā mantojuma objekts, kas stāsta par vienu no senākajām un ietekmīgākajām civilizācijām pasaulē.
Ielejas atrašanās vieta Tebanas kalnos uz rietumiem no Nīlas, 1988. gada oktobris (sarkanā bultiņa norāda atrašanās vietu).
Ielejas panorāma, skatoties uz ziemeļiem
Ģeoloģija un klimats
Šajā Ēģiptes daļā visu gadu lietus līst maz, taču ieleju reti piemeklē strauji plūdi. Šie plūdi vaļējās kapenēs iepludina tonnām gruvešu.
Ielejas stratigrāfija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir karaļu ieleja?
A: Ķēniņu ieleja ir ieleja Ēģiptē, kur no 16. līdz 11. gadsimtam p.m.ē. tika uzceltas kapenes faraoniem un ietekmīgiem dižciltīgajiem.
J: Kas ir apglabāts Ķēniņu ielejā?
A: Kungu ielejā ir apglabāti daži no šiem cilvēkiem: Rāmess II, Tūtmose I un Tutanhamons.
J: Kur atrodas Ķēniņu ieleja?
A: Ķēniņu ieleja atrodas Ēģiptē, Nīlas rietumu krastā pretī Luksorai.
J: Kāpēc Ķēniņu ieleja ir slavena?
A: Ķēniņu ieleja ir slavena, jo tā ir viena no slavenākajām arheoloģiskajām vietām pasaulē.
J: Kad Ķēniņu ieleja tika iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā?
A: Ķēniņu ieleja 1979. gadā kopā ar pārējo Tēbanas nekropoli tika iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā.
J: Vai joprojām turpinās ķēniņu ielejas izpēte, izrakumi un saglabāšana?
A: Jā, ķēniņu ielejā turpinās izpēte, izrakumi un saglabāšana.
J: Vai nesen Ķēniņu ielejā ir atvērts jauns tūrisma centrs?
A: Jā, nesen Ķēniņu ielejā ir atvērts jauns tūrisma centrs.
Meklēt