Vestminsteras katedrāle (Londona) — lielākā Romas katoļu baznīca Anglijā
Vestminsteras katedrāle Londonā, Anglijā, ir Romas katoļu katedrāle un Anglijas un Velsas Romas katoļu kopienas galvenā baznīca. Tā ir Vestminsteras arhibīskapa metropolitēna baznīca un darbojas kā valsts katedrāle katoļu ticīgajiem. To nereti jauc ar netālu esošo Vestminsteras abatiju, taču tās ir atsevišķas ēkas ar atšķirīgu vēsturi un konfesionālu nozīmi.
Vēsture
Katedrāles celtniecība sākās 19. gadsimta beigās pēc vajadzības atjaunot publisku un reprezentablu katoļu dievnamu Londonā. To projektēja arhitekts Džons Frānsiss Bentlijs, un baznīcu oficiāli atklāja 1903. gadā. Projektā tika izvēlēts bizantiešu stila risinājums, kas tošķir no daudzām citām Lielbritānijas dievnamu celtnēm. Katedrāles vēsturē nozīmīgas ir gan tās loma katoļu kopienas atdzimšanā Viktorijas laikmetā, gan turpmākie pasākumi un vizītes, kas apliecinājušas tās starptautisko nozīmi.
Arhitektūra un iekārta
Vestminsteras katedrāle ir veidota bizantiešu baznīcu arhitektūras stilā, kas izpaužas plašos kupolos, bagātīgās mozaīkās un marmora apdares risinājumos. Baznīcas nava ir viena no platākajām Lielbritānijā, un to bieži min kā platāko no Anglijas baznīcām. Svētnīca ir pacelta un izteikti izcelta, kas ļauj altāris ir redzams no lielākās daļas dievnama. No kanceles arkas piekārts liels krucifikss, kas ir viens no iekštelpas centrālajiem vizuālajiem elementiem.
Katedrāles arhitektūrā īpaši izceļas arhibīskapa tronis jeb katedra, kas izveidota no marmora un dekorēta ar mozaīkas elementiem, iedvesmojoties no Romas Svētā Jāņa Laterāna bazilikas pāvesta troņa. Interjerā ir daudz skaistu marmora pīlāru — katrs ar individuālu apdari un krāsu niansēm. Kriptā atrodami piemiņas pieminekļi un kapenes nozīmīgām personībām, kas saistītas ar katoļu baznīcu un sabiedrību.
Interjeru papildina plašas mozaīkas un zeltījumi, kas uzsver bizantiešu ietekmi un rada mūžīgu, svinīgu atmosfēru. Katedrāles plānojums nodrošina labu redzamību un akustiku, kas ir svarīga gan liturģiskiem rituāliem, gan koru izpildījumam.
Mūzika un koris
Vestminsteras katedrālei ir pasaulslavens koris, kas ilgu laiku bijis viens no Lielbritānijas nozīmīgākajiem garīgās mūzikas kolektīviem. Tās pirmais mūzikas maģistrs (kordiriģents) bija sers Ričards Runcimans Terijs, kas ieviesa stingru repertuāru un augstus profesionālus standartus. Kopš 2000. gada mūzikas maģistrs ir Mārtins Beikers (Martin Baker). Mise tiek dziedāta katru dienu, un katedrāles liturģijā mūzika ieņem centrālu vietu.
Koris ir slavens ar gregoriāņu dziedājumu un renesanses polifoniju, bet tā repertuārā iekļauti arī mūsdienu sacerējumi. Mūziku katedrāles korim ir rakstījuši tādi komponisti kā Bendžamins Britens un Ralfs Vorens Viljamss, un šī saikne ar vadošajiem komponistiem padara kori par nozīmīgu kultūras centru.
Visi kora zēni mācās netālu esošajā Vestminsteras katedrāles kora skolā, kas nodrošina gan mūzikas izglītību, gan akadēmisko izglītību jaunajiem dziedātājiem. Skola ir cieši saistīta ar katedrāles liturģisko dzīvi un regulāri piedalās dievkalpojumos un koncertos.
Ērģeles un instrumenti
Ērģeles katedrālē ir ļoti lielas un iespaidīgas; tās atrodas rietumu galerijā (virs ieejas). Šīs ērģeles būvēja ērģeļbūvnieks Henrijs Viliss III 1922.–1932. gadā, un tās ieskaita starp nozīmīgākajiem 20. gadsimta britu ērģeļinstrumentiem. Par vienu no šīs ērģeļu slavas akcentiem kļuva skaņdarbs Luija Vērna "Carillon de Westminster", kas veltīts instrumenta būvētājam.
Svarīgi notikumi un vizītes
Vestminsteras katedrāle bijusi epopejisku un vēsturisku notikumu vieta. 1982. gada 28. maijā, savas sešu dienu vizītes Apvienotajā Karalistē pirmajā dienā, pāvests Jānis Pāvils II katedrālē celebrēja Misi — tas bija nozīmīgs brīdis katoļu un sabiedrības attiecībās. Vēlāk 1995. gadā kardināls Bazilijs Hjūms uzaicināja Viņas Karalieni apmeklēt katedrāli un piedalīties liturģijā; tā bija pirmā Apvienotās Karalistes valdošā monarha vizīte katoļu liturģijā kopš 1688. gada, kad Džeimss II un VII bija karalis.
Apmeklētāji un publiskā nozīme
Vestminsteras katedrāle ir gan aktīva dievkalpojumu vieta, gan populārs tūrisma objekts. Apmeklētāji ierodas, lai aplūkotu iekštelpas mozaīkas, marmora darbu, kriptas pieminekļus un izbaudītu koru koncertus. Katedrāle regulāri rīko gan dievkalpojumus, gan īpašus mūzikas pasākumus, un tā saglabā nozīmīgu lomu katoļu kopienas garīgajā un kultūras dzīvē.
Ceļā uz katedrāli un tās apmeklējuma informāciju ieteicams pārbaudīt oficiālos avotus vai katedrāles paziņojumus par dievkalpojumu laikiem, ekskursijām un īpašiem pasākumiem.
Vestminsteras katedrāle no Viktorijas ielas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vestminsteras katedrāle?
A: Vestminsteras katedrāle ir Romas katoļu katedrāle, kas atrodas Londonā, Anglijā. Tā ir Anglijas un Velsas Romas katoļu kopienas mātes baznīca un Vestminsteras arhibīskapa metropolitēna baznīca un katedrāle.
J: Kad tā tika atklāta?
A: Vestminsteras katedrāle tika atklāta 1903. gadā.
J: Kāds ir tās arhitektūras stils?
A: Katedrāli projektēja Džons Frānsiss Bentlijs (John Francis Bentley), un tā ir bizantiešu baznīcu arhitektūras stilā.
J: Kādas ir tās iezīmes?
A: Vestminsteras katedrāles nava ir platākā no visām Anglijas baznīcām, bet tās svētnīca ir augstāka par navu, lai altāris būtu redzams no jebkuras navas daļas. Te ir arī skaisti marmora pīlāri, kas visi ir dažādi cirsti, kā arī ļoti liels krucifikss, kas karājas no kanceles arkas, un arhibīskapa tronis jeb katedra, kas izgatavots no marmora un mozaīkas pēc Svētā Jāņa Laterāna bazilikas Romā parauga. Turklāt tās kriptā atrodas pieminekļi slaveniem cilvēkiem.
J: Kāda veida mūziku dzied baznīcas koris?
A: Vestminsteras katedrāles koris dzied renesanses laika gregoriāņu dziedājumu un polifoniju, kā arī tādu komponistu kā Bendžamina Britena (Benjamin Britten) un Ralfa Vona Viljamsa (Ralph Vaughan Williams) īpaši šim korim rakstītus skaņdarbus. Visi zēni, kas veido šo kori, mācās netālu esošajā Vestminsteras katedrāles kora skolā.
J: Cik lielas ir ērģeles?
A: Vestminsteras katedrāles ērģeles ir ļoti lielas; tās atrodas virs ieejas tā sauktajā rietumu galerijā, ko laikā no 1922. līdz 1932. gadam uzbūvēja Henrijs Viliss III, un pēc tam tām tika komponēta Luija Vērna Vestminsteras kariljona kompozīcija, kas viņam tika veltīta.
Jautājums: Kas šo katedrāli ir apmeklējis agrāk?
A: Pāvests Jānis Pāvils II šeit celebrēja Misi 1982. gada 28. maijā savas sešu dienu vizītes laikā Apvienotajā Karalistē; kardināls Bazilijs Hjūms 1995. gadā uzaicināja šeit Viņas Augstību Karalieni - tā bija viņas pirmā vizīte katoļu liturģijā kopš 1688. gada, kad Džeimss II un VII bija karalis.
