Vestminsteras katedrāle

Vestminsteras katedrāle Londonā, Anglijā, ir Romas katoļu katedrāle. Tā ir Anglijas un Velsas Romas katoļu kopienas mātes baznīca un Vestminsteras arhibīskapa metropolitēna baznīca un katedrāle.

Katedrāle atrodas netālu no Viktorijas Vestminsteras pilsētas. Tā ir lielākā Romas katoļu baznīca Anglijā un Velsā. To nevajadzētu jaukt ar Vestminsteras abatiju.

Katedrāle tika atklāta 1903. gadā. To projektēja Džons Frānsiss Bentlijs, un tā ir veidota bizantiešu baznīcu arhitektūras stilā. Baznīcas nava ir platākā no visām Anglijas baznīcām. Svētnīca ir augstāka par dievnamu, tāpēc altāris ir redzams no jebkuras dievnama daļas. No kanceles arkas piekārts ļoti liels krucifikss. Arhibīskapa tronis jeb katedra no marmora un mozaīkas ir veidota pēc Romas Svētā Jāņa Laterāna bazilikas pāvesta troņa parauga. Tajā ir skaisti marmora pīlāri, kas katrs ir atšķirīgi cirsts. Kriptā ir pieminekļi slaveniem cilvēkiem.

Vestminsteras katedrālē ir slavens koris. Tās pirmais mūzikas maģistrs (kordiriģents) bija sers Ričards Runcimans Terijs. Kopš 2000. gada mūzikas maģistrs ir Mārtins Beikers (Martin Baker). Mise tiek dziedāta katru dienu.

Koris ir slavens ar gregoriāņu dziedājumu un renesanses polifoniju. Mūziku korim ir rakstījuši tādi komponisti kā Bendžamins Britens un Ralfs Vorens Viljamss.

Visi kora zēni mācās netālu esošajā Vestminsteras katedrāles kora skolā.

Ērģeles ir ļoti lielas. Tās atrodas rietumu galerijā (virs ieejas). Tās no 1922. līdz 1932. gadam cēlis ērģeļbūvnieks Henrijs Viliss III. Šīm ērģelēm tika komponēts viens no slavenākajiem Luija Vērna skaņdarbiem "Carillon de Westminster", kas tika veltīts būvētājam.

1982. gada 28. maijā, savā sešu dienu vizītes Apvienotajā Karalistē pirmajā dienā, pāvests Jānis Pāvils II katedrālē celebrēja Misi.

1995. gadā kardināls Bazilijs Hjūms uzaicināja Viņas Karalieni. Tā bija pirmā Apvienotās Karalistes valdošā monarha vizīte katoļu liturģijā kopš 1688. gada, kad Džeimss II un VII bija karalis.

Vestminsteras katedrāle no Viktorijas ielasZoom
Vestminsteras katedrāle no Viktorijas ielas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Vestminsteras katedrāle?


A: Vestminsteras katedrāle ir Romas katoļu katedrāle, kas atrodas Londonā, Anglijā. Tā ir Anglijas un Velsas Romas katoļu kopienas mātes baznīca un Vestminsteras arhibīskapa metropolitēna baznīca un katedrāle.

J: Kad tā tika atklāta?


A: Vestminsteras katedrāle tika atklāta 1903. gadā.

J: Kāds ir tās arhitektūras stils?


A: Katedrāli projektēja Džons Frānsiss Bentlijs (John Francis Bentley), un tā ir bizantiešu baznīcu arhitektūras stilā.

J: Kādas ir tās iezīmes?


A: Vestminsteras katedrāles nava ir platākā no visām Anglijas baznīcām, bet tās svētnīca ir augstāka par navu, lai altāris būtu redzams no jebkuras navas daļas. Te ir arī skaisti marmora pīlāri, kas visi ir dažādi cirsti, kā arī ļoti liels krucifikss, kas karājas no kanceles arkas, un arhibīskapa tronis jeb katedra, kas izgatavots no marmora un mozaīkas pēc Svētā Jāņa Laterāna bazilikas Romā parauga. Turklāt tās kriptā atrodas pieminekļi slaveniem cilvēkiem.

J: Kāda veida mūziku dzied baznīcas koris?


A: Vestminsteras katedrāles koris dzied renesanses laika gregoriāņu dziedājumu un polifoniju, kā arī tādu komponistu kā Bendžamina Britena (Benjamin Britten) un Ralfa Vona Viljamsa (Ralph Vaughan Williams) īpaši šim korim rakstītus skaņdarbus. Visi zēni, kas veido šo kori, mācās netālu esošajā Vestminsteras katedrāles kora skolā.

J: Cik lielas ir ērģeles?


A: Vestminsteras katedrāles ērģeles ir ļoti lielas; tās atrodas virs ieejas tā sauktajā rietumu galerijā, ko laikā no 1922. līdz 1932. gadam uzbūvēja Henrijs Viliss III, un pēc tam tām tika komponēta Luija Vērna Vestminsteras kariljona kompozīcija, kas viņam tika veltīta.

Jautājums: Kas šo katedrāli ir apmeklējis agrāk?


A: Pāvests Jānis Pāvils II šeit celebrēja Misi 1982. gada 28. maijā savas sešu dienu vizītes laikā Apvienotajā Karalistē; kardināls Bazilijs Hjūms 1995. gadā uzaicināja šeit Viņas Augstību Karalieni - tā bija viņas pirmā vizīte katoļu liturģijā kopš 1688. gada, kad Džeimss II un VII bija karalis.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3