Henrijs (Henry) Viliss — britu ērģeļu būvētājs (1821–1901)

Henrijs Viliss — leģendārs britu ērģeļu būvētājs (1821–1901), radīja monumentālas ērģeles Sv. Pāvila, Truro un Karaliskajā Albertā, inovatīvas skaņas un tehniskie risinājumi.

Henrijs Viliss (Henry Willis, dzimis 1821. gada 27. aprīlī Londonā - miris 1901. gada 11. februārī Londonā) bija britu ērģeļu būvētājs. Viņš uzbūvēja ļoti daudz ērģeļu, daudzas no tām - lielām katedrālēm un koncertzālēm Lielbritānijā, piemēram, Svētā Pāvila katedrāli, Truro katedrāli un Karalisko Alberta zāli. Viņš uzbūvēja ērģeles arī karalienei Viktorijai Vindzoras pilī. Daudzas no viņa uzbūvētajām ērģelēm atrodas citviet pasaulē, īpaši valstīs, kas piederēja Britu impērijai.

Henrijs Viliss izveidoja reputāciju ar savu spēju radīt ērģeles ar bagātīgu, orķestrim līdzīgu skanējumu, kas derēja gan liturģiskai mūzikai, gan koncertiem. Bieži viņu dēvē par "Father Willis" par ietekmi uz 19. gadsimta britu ērģeļbūvi. Viņa ērģeles bija pazīstamas ar skaidru balansu starp dažādiem registriem un ar plašu skaņoto krāsu paleti, kas ļāva ērģelniekam atveidot gan saudzīgu, gan spēcīgu mūziku.

Tehniskās inovācijas un būves stratēģija

Viliss apvienoja jaunas idejas un tehnoloģijas ar klasiskām ērģeļbūves metodēm. Daļēji viņš izmantoja franču ērģeļbūvnieku, tostarp Kavailē-Kols, un Barker mehānikas principus, lai uzlabotu spēles mehānismu un reģistru ātru pārslēgšanu. Viņš arī pats izgudroja vairākus elementus, no kuriem ievērojamākais ir īkšķa virzulis (thumb piston), kas ļāva ērģelniekam mainīt stobru kombinācijas, neatraujot rokas no klaviatūras. Šīs tehniskās izmaiņas padarīja instrumentus elastīgākus koncertiem un atviegloja sarežģītu programmu atskaņošanu.

Vairojums profesionālajā dzīvē

Vilisa ērģeles ieguva atzinību gan dievnamu mūzikas, gan sabiedrisko koncertu ietvaros. Daudziem ērģelniekiem, kas uzstājās ērģeļmūzikas koncertos, patika Henrija Vilisa ērģeles, jo tajās bija daudz dažādu skaņu, kas palīdzēja ērģelēm skanēt kā orķestrim. Viņš izgatavoja ērģeles baznīcām, kurās arhitekti bija atbrīvojušies no centrālā ekrāna, lai ērģeles būtu labāk dzirdamas baznīcas galvenajā daļā (navā). Viņš izmantoja idejas, ko bija radījis franču ērģeļbūvnieks Kavailē-Kols un Barkers. Viņš pats izgudroja vairākus izgudrojumus, tostarp īkšķa virzuli, kas ļāva ērģelniekam mainīt stobru kombinācijas, neatraujot rokas no klaviatūras.

Izcilākie darbi un piemēri

• Svētā Pāvila katedrāle — Svētā Pāvila katedrāle
• Truro katedrāle — Truro katedrāle
• Karaliskā Alberta zāle — Karaliskā Alberta zāle
• Vindzoras pils (karalienes Viktorijas pasūtījums) — Vindzoras pilī, karalienei Viktorijai

Uzņēmums un ģimenes tradīcija

Henrijs Viliss dibināja uzņēmumu Henry Willis & Sons 1845. gadā, un tā strauji kļuva par vienu no vadošajām ērģeļbūves firmām Apvienotajā Karalistē. Četras Willis ģimenes paaudzes turpināja ģimenes ērģeļbūves tradīcijas līdz 1997. gadam, kad Henrijs Willis IV aizgāja pensijā un jaunais uzņēmuma rīkotājdirektors nebija Willis ģimenes loceklis. Uzņēmums Henry Willis & Sons, Ltd., kas dibināts 1845. gadā, joprojām ražo ērģeles Liverpūlē.

Mantojums un ietekme

Henrija Vilisa darbi atstājuši ilgtspējīgu ietekmi uz ērģeļmūziku un ērģeļbūvi. Viņa instrumenti un īstenotās tehniskās idejas ietekmēja gan laika ērģeļmeistarus, gan nākamās paaudzes būvētājus. Daudzas Vilisa ērģeles tiek uzturētas un restaurētas, jo tās tiek vērtētas ne tikai kā instrumenti, bet arī kā muzikālās un amatnieciskās mākslas pieminekļi. Viņa pieeja — kombinēt muzikālo izteiksmīgumu ar tehnisku precizitāti — joprojām tiek uzskatīta par nozīmīgu ērģeļbūves tradīcijas daļu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Henrijs Viliss?

J: Kur un kad viņš dzimis un miris?

J: Kādas ērģeles viņš būvēja?

J: Kāpēc viņa ērģeles bija populāras ērģelnieku vidū?

J: Kā viņš panāca, ka ērģelnieks varēja mainīt stīgu kombinācijas, neatraujot rokas no klaviatūras?

J: Cik ilgi četras viņa ģimenes paaudzes turpināja būvēt ērģeles?

Meklēt pēc burta